AGRANULOCITOZE
segmentkodolaino leikocītu jeb granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai izzušana. Agranulocitozi var izraisīt infekcijas (vēdertīfs, malārija u.c), medikamenti (sulfanilamīdi, levomicetīns u.c), toksiskas vielas (benzols u.c), jonizējošais starojums, kā arī svešu audu savairošanās kaula smadzenēs, piem., vēža metastāzes. Slimības attīstības mehānisms var būt divējāds: granulocīti asinīs pastiprināti sairst, vai arī tiek nomākta granulocītu rašanās kaula smadzenēs. Parasti slimība sākas ar pēkšņu t° paaugstināšanos līdz 39-40°, nespēku, sāpēm kaklā. Uz smaganām, mēles, mandelēm var izveidoties nekrotiskas čūlas. Krasi samazinās leikocītu daudzums (1000 leikocītu vienā mm3 asiņu un pat mazāk). Eritrocītu un trombocītu daudzums ir normāls. Slimības gaita ir strauja, samērā ātri rodas dažādas komplikācijas, piem., plaušu karsonis, hepatīts, sepse. Slimnieku ārstē slimnīcā. Terapijā lieto galvenokārt kortikosteroīdu preparātus, antibiotikas, В grupas vitamīnus u.c. Profilakse. Strādājot ar ķīmiskām vielām un jonizējošā starojuma avotiem, jāievēro darba aizsardzības noteikumi. Medikamenti, kas var izraisīt agranulocitozi, lietojami tikai pēc ārsta norādījumiem.
