AEROFĀGIJA
gaisa rīšana. Parasti gaiss kuņģī iekļūst, ja ēd steigā vai dzer maziem malkiem. Neliela aerofāgija ir normāla parādība. Lielāku gaisa daudzumu cilvēks ierij tad, ja pastiprinās siekalu atdalīšanās. Aerofāgiju veicina paradums ēšanas laika sarunāties vai lasīt. To veicina arī hronisks gastrīts, kuņģa čūla, hronisks kolīts, faringīts, pneimoskleroze, kuras dēļ barības vads ieelpas laikā paplašinās un tajā iekļūst gaiss. Ja gaisu, kas nokļuvis kuņģī, izgrūž atpakaļ, rodas atraugas. Ja gaiss uzkrājas gremošanas traktā, cilvēkam rodas pilnuma sajūta, spiediens. Dažreiz gremošanas trakts atbrīvojas no gaisa vai cita satura ar vemšanas vai caurejas palīdzību. Citreiz turpretim rodas kuņģa vai zarnu kūtrība, aizcietējums. Gaisam uzkrājoties zarnās, var rasties vēderplēves kairinājums, diafragmas pacelšanās līdz ar sirds pārvietošanos uz augšu un attiecīgu asinsrites reakciju (sirdsklauvēm, aizdusu, lēkmjveida sāpēm), kas var radīt aizdomas uz sirds vai bronhiālo astmu vai stenokardiju. Slimībai dažreiz ir akūtas lēkmes raksturs, citreiz hroniska gaita. Ārstēšanā liela nozīme psihoterapijai. Lēkmes gadījumā uz vēdera uzliek remdenu kompresi. Hronisku aerofāgiju ārstē ar ūdensdziedniecību - 2-3 reizes nedēļā uz pleciem vai uz vēdera lej karstu (40°) un tūlīt pēc tam aukstu ūdeni. Ja aerofāgija saistīta ar iekšējo orgānu slimību, jāārstē pamatslimība. Profilakse. Ēdot uzmanība jāpievērš tikai ēšanai - nedrīkst sarunāties, lasīt utt.
