ĀDAS STRUTAINĀS SLIMĪBAS
grupa infekciozu ādas slimību, ko ierosina strutas radošie mikroorganismi (streptokoki, stafilokoki). Slimības rodas, mikrobiem iekļūstot dziļāk ādā, ja mazinās ādas un visa organisma aizsargspējas. Ādas strutainās slimības veicina ādas traumas, netīrība, apsaldēšanās, pārkāršana, ādas macerācija, nepietiekama vai pārmērīga ādas dziedzeru darbība, vitamīnu trūkums, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un vielmaiņas slimības, lokālā infekcija, sirds un asinsvadu slimības ar sastrēguma parādībām, hroniskas aknu, kuņģa un zarnu slimības. Izsitumi var būt virspusēji (tikai ādas virskārtā) vai dziļi un izraisīt audu sabrukumu ādas dziļākajos slāņos, čūlu un rētu veidošanos.
Pēc ierosinātāja ādas strutainās slimības iedala streptodermijā un stafilodermijā. Visbiežākā streptodermijā ir bērnu slimība - lipīgais impetigo, kas ir akūta un var izplatīties epidēmijas veidā. Infekcijas avots ir pieaudzis cilvēks, kas slimo ar akūtu vai hronisku strutainu slimību (piem., angīnu). Izsitumi ir plakani, koši dzelteni, ar sārtu iekaisuma joslu apņemti strutu pūslīši uz sejas (ap muti, degunu, acīm, ausīm, uz vaigiem); tiem pieskaroties un kasoties, slimnieks infekciju pārnes uz citām ādas vietām. Strutas drīz sakalst slāņainās krevelēs. Izsitumi saplūst kopā un var pārņemt visu sejas ādu. Slimais bērns, kā arī pieaugušais, no kura viņš inficējies, no kolektīva jāizolē. Ārstē pēc ārsta norādījumiem. Lieto mitrus 3% borskābes apliekamos, 3% dzīvsudraba dzeltenā oksīda ziedi vai 1% sintomicīna emulsiju. Ieteicamas peldes vājā kālija permanganāta šķīdumā. Hroniskā streptodermijā parasti rodas uz apakšstilba pēc noberzuma, ievainojuma vai sasituma cilvēkiem ar paplašinātām vēnām, ja viņiem ir fokālās infekcijas perēkļi. Ādā rodas plašs apsarkums ar stipru mitrošanu centrā, kur vēlāk veidojas ilgstoša plākšņveida lobīšanās un strutainas kreveles, bet perifērijā - strutu pūslīši. Ja slimību laikus neārstē, tā var pāriet ekzēmā. Tad process parasti izplatās arī uz otru apakšstilbu un citām vietām. Ārstēšana ir ilgstoša. Lieto asinsriti veicinošus, pretiekaisuma un pretmikrobu līdzekļus. Lokālā terapija bieži jāmaina, jāvairās no kairinošiem līdzekļiem, lai neveicinātu ekzēmas rašanos. Fizioterapiju un ārstēšanu kūrortā izmanto pēc ārsta norādījuma.
Stafilodermijas virspusējās formas bieži veidojas ap matu maisiņu atverēm. Parasti tās ir vienlaikus ar niezošām ādas slimībām (pēc sakasījumiem). Ap matu rodas sīki, koniski, ar sārtu apmali apņemti strutu pūslīši vai mezgliņi ar strutu pūslīti galā. Tos nedrīkst izspiest, jo var rasties furunkuli. Ārstē, apziežot ar metilvioletā, briljantzaļā, metilēnzilā šķīdumiem ūdenī vai spirtā. Sikoze ir hronisks strutains iekaisums, kas bojā sejas mataino daļu, paduses, kaunuma apvidu (galvenokārt vīriešiem). Slimība saistīta ar fokālo infekciju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības un matu inervācijas traucējumiem. Uz zoda un virslūpas ap matu rodas vairāki koniski mezgliņi ar strutu pūslīti galā. Tiem sakalstot, izveidojas daudz ar matiem salipušu, strutainu kreveļu. Process pakāpeniski iet plašumā: atsevišķi mezgliņi saplūst kopā blīvā ādas sabiezējumā. Ir nieze un sāpes. Mati turpina augšanu. Saasinājumu periodos sejas āda apsarkst, pietūkst, var paaugstināties t°. Slimībai raksturīgs simptoms ir blāvs apvalciņš izrauta mata saknes daļā. Ārstē ar antibiotikām, īpašu vakcīnu, hormonu preparātiem, vitamīniem, dezinficējošiem apliekamiem, pastām, ziedēm. Slimības skartos matus izrauj ar epilācijas pinceti vai plāksteri.
Profilakse. Jālikvidē fokālās infekcijas perēkļi, jānovērš iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības un nervu sistēmas traucējumi, jānorūdās. Stafilodermijas dziļās formas ir furunkuls, karbunkuls un hidradenīts. Att.
