Autisms ir dažādu pakāpju psihiski traucējumi, kam raksturīga nespēja adekvāti komunicēt, sociāli mijiedarboties un elastīgi domāt. Latvijā ir vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ar autismu, daļa no tiem – bērni līdz 14 gadu vecumam.

Varētu šķist, par ko gan bērnam satraukties - ne viņam jādomā, kā nomaksāt ikmēneša rēķinus, ne par to, kā uzturēt ģimeni. Tomēr arī bērni diendienā ir pakļauti lielākam vai mazākam stresam.

Pirmais septembris ir svētki visiem skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem, bet jo īpaši tiem bērniņiem, kam šī ir pati pirmā skolas diena.

Tam, ko tieši nozīmē būt gatavam skolai, vispāratzītas definīcijas nav. Gatavošanās skolai ir process, tas nav stāvoklis, kas kādā konkrētā datumā iestājas. Turklāt ļoti individuāls, jo katram bērnam ir savas – atšķirīgas attīstības fāzes.

Nē, šodien uz dārziņu es neiešu! To dzirdējusi vai katra otrā mamma, un savulaik tā teicis ne viens vien no mums. Vai tam ir bijis pamats?

Skolas gaitu uzsākšana ir izaicinājums (psihologi to dēvē par krīzi) kā bērniem, tā vecākiem. Kā katra krīze tā rada trauksmi, nedrošību un vienlaikus prasa jaunu prasmju attīšanu un paver iespējas augt.

Vecākiem jāatceras, ka viņu uzdevums nav savam bērnam likt jaunu ēdienu ēst par katru cenu. Jāiemāca to tikai pagaršot, iesaka bērnu gastroenteroloģe.

Bērna attīstību un augšanu regulē gan iedzimtība, gan apkārtējā un emocionālā vide, fiziskā un psihiskā veselība, uztura kvalitāte, gan arī hormonālās sistēmas darbība.

Bērnu ārsti uzsver – pareizu uztura principu iemācīšana bērniem 1–3 gadu vecumā būtiski ietekmē viņu ēšanas paradumus un veselību nākotnē.

Nereti bērni un vecāki tā aizraujas ar vasaras baudīšanu, ka piemirst par tik elementārām lietām kā galvassega vai pietiekams ūdens patēriņš.