Kādos gadījumos bērns jāved pie logopēda? Skaidro ārste

Romēna Namniece ir logopēde ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un ikdienā palīdz gan bērniem, gan pieaugušajiem ar runas, lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem. Speciāliste skaidro, kuros gadījumos vecākiem ar bērniem būtu jāvēršas pēc logopēda palīdzības, kā sekmēt bērna runas attīstību un vai arī pieaugušie ir spējīgi labot savus runas traucējumus.

Romēna Namniece ir absolvējusi Biznesa augstskolas "Turības" maģistrantūras studiju programmu, kas arī šobrīd palīdz vadīt LOR klīniku, kas ir mūsdienīga ārstniecības iestāde, kuras galvenā kompetence ir ausu, kakla un deguna slimību diagnostika un ārstēšana.

Pasaulē aptuveni 10% cilvēku ir mācīšanās traucējumi

Es nevaru pateikt skaitliski, cik daudziem bērniem Latvijā ir runas vai valodas defekti, bet tādi ir daudziem. Ir gan skaņu izrunas traucējumi, gan valodas attīstības aiztures, gan lasīšanas un rakstīšanas traucējumi. Ja runājam par visu pasauli, tad varu teikt, ka aptuveni 10% -20% pasaules iedzīvotāju ir dažādi mācīšanās traucējumi, tajā skaitā grūtības raiti iemācīties lasīt un rakstīt. Ir situācijas kuras ir iespējams pārvarēt, bet ir arī nopietnāki traucējumi, kā piemēram, disleksija, kad cilvēkiem ar pilnvērtīgu intelektu ir grūtības tekoši izlasīt vārdus un ir vājas pareizrakstības prasmes, ar kuru cilvēki sadzīvo visu mūžu.

Bērnam ap gada vecumu ir jāparādās pirmajiem vārdiem, kas vairāk ir kā skaņu un zilbju virknējumi, šiem vārdiem nav jābūt precīziem, tie var būt īsi, ikdienā bieži lietoti vārdi. Ap trīs gadu vecumu bērnam jau ir jārunā samērā precīzi un saprotami. Ja bērnu saprot tikai vecāki un viņi ir kā tulki saviem bērniem, tad ir jāvēršas pie speciālista, lai izvērtētu, kādēļ bērna valoda ir tik neskaidra un vai tā tiešām ir neskaidra, jo nereti ir arī tā, ka vecāki saviem bērniem uzliek ļoti augstu latiņu un jau agrā vecumā vēlas, lai bērns runātu tekoši, pilnīgi precīzi un skaidri. Sasniedzot piecu - sešu gadu vecumu vārdi tiek izrunāti pareizi un veidoti paplašināti teikumi, grūtības var sagādāt sveši vārdi, piemēram, dirižablis u.c. Kopumā bērns ir apguvis visas dzimtās valodas skaņas un pareizi tās lieto. Vārdu krājums sastāv gan no lietvārdiem, gan īpašības, gan apstākļu, kas tiek lietoti saziņā. Ja kāda skaņa netiek izrunāta precīzi, ir jāvēršas pie logopēda, jānāk uz nodarbībām un jāmācās konkrētās skaņas izrunāšana.Vecāku prasības pret bērna izrunu - dažādas

Daļa vecāku ir tik pieraduši pie tā, kā viņu bērns runā, ka viņi pat nepamana, ka bērns kādu skaņu neizrunā vai izrunā to neprecīzi. Un ir arī vecāki, kuri nāk pie logopēda ar divgadīgu bērnu, kurš neizrunā "R" skaņu, kas ir pilnīgi normāli šajā vecumā. Prasības no vecākiem ir dažādas, bet man ir grūti spriest par to, vai vecāki kautrējas vai nekautrējas vērsties pēc palīdzības, jo pie manis atnāk tie, kuri nekautrējas un grib pārliecināties, vai viss ir kārtībā. Ir vecāki, kuri nāk jau ar konkrēti definētām problēmām, proti, viņi zina, kuras skaņas bērnam sagādā problēmas. Ir arī reizes, kad vecākiem šķiet, ka bērns neizrunā kādu vienu skaņu, bet pārbaužu rezultātā atklājas, ka tādas ir vairākas.

Uzsākot skolas gaitas jābūt precīzai skaņu izrunai

Dažkārt var neizdoties apgūt lasīt un rakstīt prasmi tā, kā cerēts. Arī šādos gadījumos vecākiem ir jāmeklē logopēda palīdzība. Ideālā gadījumā bērnam uzsākot skolas gaitas būtu jābūt ar plašu vārdu krājumu, precīzu skaņu izrunu, psiholoģiski gatavam, lai nekas netraucētu iekļauties skolas vidē un apgūt visas nepieciešamās zināšanas. Ja bērns jau uzsākot 1. klasi neizrunā precīzi kādu skaņu vai izteikšanas spējas ir ierobežotas, tad mācību procesā radīsies vēl aizvien jaunas problēmas, kas rezultātā palielina bērna slodzi, jo viņam būs jāapgūst gan jau iekavētais pie logopēda, gan arī mācību viela klasē, tāpēc būtu labi, ja skaņu izruna tiktu sakārtota līdz skolas vecumam. Skolās strādājošie logopēdi vairāk pievēršas problēmām, kas saistītas ar mācību procesu, proti, lasīšanu un rakstīšana. Ņemot vērā, ka skolas logopēdam ir liela slodze, strādājot ar lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem, viņam nepietiek laika padziļināti vēl mācīt skaņu izrunu vai novērst logoneirozi jeb stostīšanos.

Parasti skolotāji vecākiem savu atvasi vest pie logopēda iesaka, ja rakstu darbos regulāri parādās garumzīmju kļūdas, tās netiek lietotas vai tiek lietotas nepareizi, tiek aizstāti un izlaisti balsīgie un nebalsīgie līdzskaņi, piemēram, vārdu "ķemme" raksta "čemme". Vairumā gadījumu tas norāda, ka bērns jauc balsīgās un nebalsīgās skaņas, kuras ir līdzīgas pēc skanējuma. Šiem bērniem ir jāapmeklē logopēda nodarbības un jāmācās atšķirt šīs skaņas. Jāsaprot arī tas, vai bērns spēj izrunāt šīs skaņas. Ja ir problēmas ar izrunu, visticamāk, radīsies arī problēmas ar rakstīšanu. Ja bērns izrunā kādu skaņu neprecīzi, līdz ar to arī dzird to nepareizi un arī uzraksta to nepareizi. Katrs bērna gadījums ir individuāli jāizskata un jāizmeklē – bērns var neizrunāt vai izrunāt skaņas precīzi, bet neprecīzi saklausīt skaņas, iespējams, bērns jauc burtu telpiski, kā tas ir uzrakstīts. Iemesli ir dažādi.

Tas pats ir arī ar lasīšanu - temps ir lēns un bieži tiek izlaistas vārdu skaņas, mainītas galotnes. Ir lasīšanas un rakstīšanas problēmas, ar kurām var ļoti veiksmīgi tikt galā, bet pasaulē ir aptuveni 8% cilvēku, kuri cieš no disleksijas. Šie cilvēki ir intelektuāli attīstīti un gudri, bet lasīšanas un rakstīšanas prasmes viņiem sagādās problēmas visu dzīvi. Neskatoties uz to, ka regulāri tiek strādāts ar logopēdu, ir robežas, kuras sasniedzot vairs nav iespējams uzlabot jau sasniegto rezultātu. Tā, protams, ir salīdzinoši maza cilvēku daļa. Šiem bērniem vēlams skolā piemērot speciālas datorprogrammas un/vai nodrošināt papildu pedagogu, kuri palīdz izlasīt tekstu, jo, nav iespējams izpildīt uzdevumus matemātikā, angļu valodā u.c., ja bērnam ir grūtības izlasīt un saprast uzdevuma nosacījumus. Šie bērni spēj sasniegt pozitīvus rezultātus un saņemt atbilstošas atzīmes, ja tiek dots papildus laiks uzdevumu izpildei vai ir kāds, kurš izlasa un/vai paskaidro uzdevuma nosacījumus.

Runas traucējumu iemesli - neiroloģiskas problēmas, intelekta attīstības traucējumi, neattīstīta mutes muskulatūra

Iemesli runas traucējumiem ir ļoti dažādi un atšķirīgi bērniem un pieaugušajiem. Valodas un runas traucējumus var izsaukt gan iegūtas, gan iedzimtas saslimšanas. Ja runājam par bērniem un pieņemam, ka mazulis ir nācis pasaulē laimīgs un veselīgs, tad liela nozīme ir videi, kurā bērns aug un attīstās. Cik daudz vecāki ar bērnu sarunājas, cik daudz veltam laiku bērna attīstībai kopumā. Kā vēl vienu iemeslu varu minēt arī bērna "hiperaprūpi", proti, vecāki visu izdara bērna vietā. Bērnam atliek tikai paskatīties uz kādu priekšmetu un viņam viss tiek pasniegts. Visas bērna vēlmes tiek veiktas, nesagaidot no bērna ne zilbi, ne vārdu. Tad kādēļ bērnam runāt, ja viss notiek bez valodas starpniecības? Motivācija runāt šādā situācijā ir nulle! Nereti vecāki bērniem piedāvā tikai smalki sagrieztu, samaltu un sablendētu ēdienu, bet runāšanai vajag pietiekoši attīstītu artikulācijas aparātu, kas pieradis kost un košļāt.

Bērni ir savu vecāku spogulis - ja kāds no vecākiem neizrunā kādu skaņu pareizi, bērns to redz, dzird un atkārto. Tāpat arī ar bērnu vārdu krājumu, to nav iespējams attīstīt, ja bērnam netiek mācīts stāstīt, jautāt un runāt vai tiek runāts ļoti vienveidīgi, izmantojot tikai sadzīves vārdus.

Tas noteikti aizkavē pareizas valodas lietošanu ikdienā. Piemēram, ja vecāki prasa bērnam: "Vai tu dzersi ninnīti?" (ninnīti - domāts tēju), tad bērnam nav iemesls teikt vārdu tēja, ja visi to ģimenē sauc par ninnīti. Tas, protams, nenozīmē, ka bērns līdz pieaugušam vecumam lietos vārdu ninna, bet tas aizkavē viņa vārda krājuma paplašināšanu un pareizas valodas lietošanu.

Labot runas traucējumus nekad nav par vēlu

Ja mēs runājam par skaņu izrunas traucējumiem, tas ir, Dislāliju, tad es domāju, ka nekad nav par vēlu tos labot. Atšķirība mācību procesā ir tajā, ka pieaugušajiem skaņas izsaukšanas periods ir salīdzinoši ātrs, jo ir daudz lielāka uzmanības noturība un mērķtiecība nekā bērniem. Savukārt, salīdzinot ar bērniem, daudz garāks ir konkrētās skaņas automatizēšanas process ikdienas sarunā, t.i., laiks, kamēr iemācīto skaņu pacients lieto pastāvīgi. Mazam bērnam, kurš valodu ir praktizējis salīdzinoši īsāku laiku, ir daudz vieglāk izmainīt savus paradumus un iemācīto skaņu sākt lietot ikdienas valodā. Nereti ir tā, ka pieaugušais logopēda kabinetā spēj pareizi runāt iemācīto skaņu, bet, tiklīdz tiek iziets no kabineta, ikdienas sarunā tiek lietota vecā, nepareizā skaņa. Lai pieaugušā vecumā spētu iemācīties pareizi izrunāt kādu skaņu, ir jābūt ļoti lielai vēlmei un motivācijai to darīt. Šajā procesā būs jāiesaistās gan ģimenei, gan draugiem.

Kad ir noslēdzies skaņas apgūšanas un treniņu posms, sākas cīņa ar ieradumu runāt pa vecam. Arī bērniem tas ir grūti, un bieži vecāki nesaprot, kāpēc logopēda kabinetā bērnam viss izdodas, bet mājās nē. Iedomājieties, ja es jums tagad teiktu - turpmāk, izrunājot skaņu "S", mēli lieciet starp zobiem. Tas būtu neērti, jo katru reizi būtu jāatceras šī jaunā tehnika. Tāpēc ir jāatbalsta gan bērni, gan pieaugušie, kuri mēģina labot runas traucējumus, jo tas nav viegli un tas nenotiek uzreiz. Bērni vienu skaņu iemācīties un iekļaut ikdienas sarunā var aptuveni divu mēnešu laikā pie nosacījuma, ja regulāri apmeklē logopēdu un mājās izpilda uzdevumus, kurus logopēds ir uzdevis.

Man biežāk nācies novērst traucētu "S", "Z", "C", "Dz", "Š", "Ž" skaņu izrunu, kā arī "R" un "L" skaņas, ko bērni bieži neizrunā, aizvieto vai kropļo. Principā bērns var neizrunāt jebkuru no skaņām, bet biežāk gan bērnu, gan pieaugušo vidū mēs redzam, ka mēle nāk starp zobiem brīžos, kad tas nav nepieciešams, vai arī skaņa "R" tiek izrunāta ar balss saišu palīdzību. Tautā saka - "franču R".

Dikciju var uzlabot, kārtīgi atverot muti un kustinot lūpas

Izrunas uzlabošanas vingrinājumus nevar tik vienkārši izstāstīt vai uzrakstīt uz papīra. Ja tā būtu, neviens pie logopēda nenāktu, katrs mājās izpildītu dažus vingrinājumus un runātu pareizi, izrunājot jebkuru skaņu. Ieteikums, ko varu dot ikvienam, lai būtu laba dikcija un lai otrs cilvēks spētu precīzi uztvert visu sacīto, runājot ir kārtīgi jāatver vaļā mute un jākustina lūpas. Izrunājot patskaņus, mutei ir jābūt atvērtai aptuveni savas rokas divu pirkstu platumā (rādītājpirksta un vidējā pirksta). Ir jāattīsta visa artikulācijas aparāta muskulatūra, jākustina lūpas, mēle un jāvingrina elpošana. Elpošana mums nodrošina to, cik plūstoši spējam runāt. Dikcijas uzlabošanai palīdz dažādi runas vingrinājumi, kurus ir iespējams izrunāt tikai tad, ja lūpas un mēle tiek izkustinātas pareizi. Iesaku katram ik pa laikam tos pamēģināt, vairākkārt skaidri un raiti izrunājot.

Te daži runas vingrinājumi ko katrs varam izmēģināt, atkārtojot katru vairākas reizes, nekļūdoties:

• Biedrs briedis bedrē brikšķināja.

• Šis žagaru saišķis ir mans žagaru saišķis.

• Kārlis Klārai krelles deva.

• Klāra Kārlim klarneti. Klāra glazē Klāras krelles. Klāras krelles Klāras kārbā.

• Klibi bikli kraukļi klintīs glūn.