7 agrīni simptomi, kas var liecināt, ka bērnam ir autisms
Autisms ir dažādu pakāpju psihiski traucējumi, kam raksturīga nespēja adekvāti komunicēt, sociāli mijiedarboties un elastīgi domāt. Latvijā ir vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ar autismu, daļa no tiem – bērni līdz 14 gadu vecumam.
Autisma cēlonis ir ģenētiskas dabas traucējumi. Šī saslimšana var būt pārmantota, to var veicināt dažādi riska faktori grūtniecības laikā, taču nereti precīzu autisma cēloni noteikt nav iespējams. Autisms nav ārstējams, taču traucējumus iespējams mazināt, turklāt slimībai ir dažādas formas – tā var izpausties gan kā ārkārtīgi smagi psihiska spektra traucējumi, gan vieglas saskarsmes grūtības, ar kurām iespējams dzīvot patstāvīgu un pilnvērtīgu mūžu. Laikus atpazīstot autisma simptomus un veicot nepieciešamo terapiju, iespējams stimulēt bērna attīstību un uzlabot saskarsmes prasmes. Neskatoties uz to, ka katram bērnam autisma traucējumu izpausmes ir individuālas, atsevišķi simptomi tiek uzskatīti par bieži sastopamiem, un vecāku uzdevums ir tos laikus pamanīt un vērsties pēc palīdzības pie speciālista.
Emocionāla atsvešinātība
Ģimenes locekļiem var šķist, ka bērns ir emocionāli atsvešināts un distancēts. Tā kā mazulis nespēj izšķirt neverbālu komunikāciju un viņam ir grūti izprast žestus, mīmiku un pozas, viņš nereaģē uz vecāku smaidu vai citām niansēm, uz ko atsauktos vesels bērniņš. Tāpat bērns nereti arī pats nepauž emocijas – nesmaida, nesmejas, viņam ir aizkavēta valodas attīstība.
Intereses trūkums par citiem cilvēkiem
Vairums bērnu ir sabiedriski un labprāt komunicē ar apkārtējiem. Tikmēr bērni ar autiska rakstura traucējumiem parasti neizjūt interesi par citiem cilvēkiem – nelūkojas sejās, nereaģē, kad dzird savu vārdu, necenšas saķert pieaugušo pirkstus spēlējoties un nemēģina atdarināt citu sejas izteiksmes.
Ar gadiem, palielinoties interakcijai ar citiem mazuļiem, simptomi kļūst izteiktāki. Bērni, kam ir autisms, nereti ir vienaldzīgi pret rotaļlietām un vislabprātāk spēlējas vienatnē. Aptuveni četru gadu vecumā šie bērni var pilnīgi norobežoties no apkārtējiem un ignorēt citus vienaudžus.
Emociju uzliesmojumi
Atsevišķos gadījumos iespējams novērot nelīdzsvarotas emocionālās reakcijas – viņi neatbilstoši reaģē normālās situācijās, reizēm demonstrē nepamatotu agresiju pret līdzcilvēkiem. Bērns šķietami nespēj kontrolēt emocijas un fiziskās reakcijas, īpaši situācijās, kas ir neierastas, negaidītas vai sagādā mazulim stresu.
Aizkavēta valodas attīstība
Aptuveni divu gadu vecumā vairums bērnu jau izsaka vairākus vārdus, piemēram, norādot uz kādu objektu vai cenšoties pievērst vecāku uzmanību, savukārt līdz trīs gadu vecumam lielākā daļa bērnu jau iemācās veidot teikumus. Bērniem ar autisma traucējumiem valodas attīstība ir ievērojami aizkavēta – nereti viņi nerunā līdz pat laikam, kad tiek uzsākta attiecīgā terapija.
Tāpat iespējams novērot valodas attīstības regresu – mazulis pateicis pirmos vārdus agrā vecumā, bet laikā no pusotra gada līdz diviem bērns vairs nerunā.
Pārmērīga nosliece uz neverbālo komunikāciju
Tā kā mazulim trūkst iemaņu, lai komunicētu verbāli, bērns teju vienmēr izvēlas citus izpausmes veidus – zīmē attēlus, izmanto žestus un fiziskus pieskārienus, lai norādītu, kas viņam nepieciešams.
Atkārtota uzvedība
Indivīdiem ar autismu ir nosliece uz atkārtotas uzvedības modeļiem. Bērns var stundām ilgi kārtot un pārkārtot vienus un tos pašus objektus, šūpoties uz priekšu un atpakaļ vai nemitīgi atkārtot vienu vārdu vai frāzi.
Jutīgums pret ārējiem stimuliem
Bērns var kļūt īpaši satraukts, kad tiek pakļauts specifiskiem trokšņiem, spilgtai gaismai, kādai noteiktai smaržai vai faktūrai.
