Psiholoģija: medicine.lv

Bērnu melošana ir viens no jautājumiem, kas ļoti satrauc vecākus. Nereti rodas sajūta, ka ar šo problēmu ir grūti vai pat neiespējami cīnīties. Kas jāzina par bērnu melošanu un kā veicināt patiesības teikšanu, skaidro psiholoģe.

Laiks sev - māmiņas nepieciešamība, nevis kaprīze

Lai cik veca būtu patiesība, ka ikvienam bērnam ir nepieciešama laimīga un atpūtusies mamma, joprojām sievietes, auklējot mazuļus, piemirst parūpēties par sevi un savām vajadzībām. Mūžīgā atruna - kad bērns izaugs, tad gan es... Bet tā nevar. Jaunajai māmiņai ir nepieciešams laiks sev, lai gūtu spēku, prieku un pats svarīgākais - atpūstos.

13 pazīmes, kas var liecināt par bērna depresiju

Bērnu un pusaudžu depresija – tas nav tikai slikts noskaņojums, bet gan nopietni emocionāli traucējumi, kas var atstāt iespaidu uz daudziem bērna vai pusaudža dzīves aspektiem – attīstību, veselību, dzīves kvalitāti. Bērnu un pieaugušo depresija būtiski atšķiras savā izpausmē, tāpēc ļoti bieži šo slimību ir grūti laicīgi diagnosticēt.

Krīze attiecībās: cīnīties pašam vai iet pie speciālista?

Brīdī, kad vīrieša un sievietes attiecības ir samezglojušās tik ļoti, ka pašiem ir grūti tās nogludināt, psihoterapija var būt viens no labākajiem veidiem, kā pamatīgi sakārtot sevi un sadzirdēt otru. Vairāk stāsta psihoterapeite Inese Putniece.

Bērni strīdas! Kā rīkoties vecākiem?

Brāļu un māsu plēšanās savā starpā, lai arī cik ļoti viens otru mīlētu, nav nekas neierasts, it īpaši tad, ja nākas dalīt vienu istabu un kopīgas mantas.

Jautājumos atrasts: 414

Kur Jūrmalā atrast speciālistu?

Labdien! Neirologs nosūtīja 4 gadus vecu bērnu pie bērnu psihologa uz konsultāciju. Bet ne neirologs, nedz ģimenes ārsts nenoteica pie kā un uz kurieni iet. Bērns 4 gadu vecumā nerunā, tikai bubina nesaprotamas skaņas un daudz ko saprot tikai ar žestu palīdzību, bet turpretī visu dzird. Esam izmeklejušies bērnu psihologus, bet, kā likums, par 40 min seansu prasa ne mazāk kā 25 eiro. Mums tādas naudas nav. Vai nepateiksiet, kur Jūrmalā var būt bērnu psihologs, kas neņem šādas summas, jo ir norīkojums? Paldies par palīdzību!

Atbildes: 1

Kā cīnīties ar depresiju?

Labdien! Man ir 16 gadi un mani jau ilgu laiku nomāc depresija, apātija pret visu. Agrāk to "apslēpu", spēlējot datorspēles, taču tagad vairs ilgāku laiku cenšos nespēlēt, jo ir nopietnas problēmas, taču tik un tā pavadu lielāko daļu dienas mājās pie datora, lasot par savām veselības problēmām saistītus rakstus vai guļu gultā. Es visu laiku jūtos noguris, pat pēc gara miega, taču pats trakākais ir tas, ka manas smadzenes atsakās domāt. Ir tāda sajūta, ka neesmu pamodies - bieži vien pieķeru sevi blenžam vienā punktā ar nenofokusētu skatienu, neko nedomājot. Vēl ir lielas problēmas ar atmiņu, daudzus notikumus no savas dzīves neatceros nemaz, bieži vien "pazūd" doma, nevaru atrast piemērotos vārdus. Nespēju izsekot sarunām, filmām, rakstītajam tekstam, grūti koncentrēties jebkam. Pirms pāris mēnešiem vērsos pie psihoterapeita; jau pēc otrās vizītes viņš manam tētim pateica, ka visdrīzāk man ir depresija. Vērsāmies pie bērnu psihiatra, izrakstīja 50mg Sertralin Actavis un 25mg Kventiaks, taču, jau ilgu laiku lietojot šīs zāles, atšķirību nejūtu. Vēl manu depresiju pavada trauksme, nav apetītes, galvā izjūtu spiedienu, uz vakara pusi parādās ausīs dūkoņa. Esmu palicis pavisam lēns. Pat nomazgāties liekas grūti. No vidusskolas esmu paņēmis akadēmisko gadu, dzīve liekas bezjēdzīga. Man pat ir bail iet pie psihiatra, jo izjūtu trauksmi, kā arī nevaru bieži vien izsekot, ko viņš saka, kas rada tikai papildus problēmas. Ko jūs ieteiktu man darīt?

Atbildes: 1

Ko iesākt ar vīru?

Labdien! Jau vairāk nekā nedēļu neesmu normāli gulējusi, jo vīrs(36 g.v.) guļ ļoti nemierīgi, vicinās ar rokām, daudz un ļoti skaļi runā miegā. Pats nejūt. Tikai ierakstot telefonā runašanu un atskaņojot viņam, varēju pierādīt, ka neapmeloju. Viņš pēc c5-c6 lūzuma ir paralizēts piecus gadus. Gadu lietoja antideresantus estan 10mg, decembra beigās atteicās no zālēm. Jau kādu mēnesi arī dienā ir depresīvs, agresīvs. Viņu ir pārņēmusi tāda kā taisnības meklēšana - visies saka taisnību (bieži vien savu, nevis patieso), taču savā virzienā neko adresētu negrib dzirdēt. Zina, ka nestaigās, bet katru dienu daudzas reizes prasa, kad sāks staigāt. Ja neatbildam, tad dusmojās, ja atbildam to, kas viņu neapmierina, tad dusmojas. Tā sanāk, ka mīļā miera labad esam spiesti melot, ka staigās, kaut visi, arī pats, zina, ka nestaigās. Doties pie psihiatra atsakās. Ko iesākt? Viņš traucē ģimenei atpūsties, pats to nejūtot. Paldies!

Atbildes: 1