Psiholoģija: medicine.lv

Motivācija ir svarīga gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tā iekustina, virza mūsu rīcību un notur uzmanību ilgākā laika posmā. Viena no dzīves jomām, kur bez ...

3 ieteikumi vecākiem, kā pasargāt bērnus no kibermobinga

Pārejot uz mācībām attālināti, bērni un pusaudži vairāk laika pavada pie viedierīcēm - telefoniem, planšetēm un datoriem. Lai arī vecākiem maldī...

Kā parūpēties par savu emocionālo labsajūtu un veselību? Stāsta psiholoģe

Jaunā vīrusa izplatība visā pasaulē un dažādie ar to saistītie ierobežojumi daudzos radījuši bažas un pat dusmas, ko pastiprina arī nenoteiktība par nākotni. Aptieku tī...

Komunikācija ar vecvecākiem: Ko darīt, lai fiziskā distance nepārtaptu emocionālā?

Lai pasargātu vecāka gadagājuma cilvēkus, daudzās ģimenēs ierastās satikšanās brīvdienās, apciemojumi un citas tradīcijas tiek aizstātas ar sazvanīšanos vai sarunām ...

7 padomi, kā rīkoties, ja bērns saskāries ar biedējošu saturu internetā

Lai novērstu riskus, kas saistīti ar nepiemērota satura nonākšanu līdz mazgadīgajam, eksperti iesaka savlaicīgi viedierīcēs iestatīt drošības risinājumus, piemēram, opciju "Droš...

Labdien! Masu medijos arvien biežāk parādās raksti par ļaundabīgu audzēju novēlotu atklāšanu (pat cilvēkiem, kas regulāri apmeklē ārstus un veic veselības pārbaudes), medikamentu nepieejamību, slimību daudzveidīgajiem simptomiem un letāliem iznākumiem. Var saprast, ka šādu rakstu mērķis ir izglītot cilvēkus un mudināt laikus apmeklēt ārstus un veikt izmeklējumus. Taču, gribot negribot, šādi raksti mani ir noveduši pie iekšēja nemiera: "Ja nu tā gadās arī ar mani vai kādu no maniem tuviniekiem?" Līdzko organismā kaut kas iesāpas, uzreiz iekšā tirda nemiers, kaut tikai tas nesignalizētu par kādu nopietnu saslimšanu. Lai gan regulāri apmeklēju ārstus un veicu profilaktiskās veselības pārbaudes, apzinos, ka katru gadu pārbaudīt organismu no galvas līdz papēžiem nav fiziski iespējams (un nav arī vajadzīgs). Taču galvā ik pa laikam iezogas bailes saskarties ar slimību. Kā lai cīnās ar kancerofobiju un tieksmi katru mazāko fizisko simptomu sasaistīt ar ļaunām saslimšanām? Nesen tuvs cilvēks turklāt redzēja sapni, ka esmu saslimusi ar vēzi, un šis sapnis manas bailes uzkurina vēl vairāk. Priecātos uzklausīt kādu padomu! Paldies jau iepriekš!

Atbildes: 1

Kā rīkoties, ja meitu regulāri abižo vecāks puika?

Labdien! Mums ir šāda problēma: Meitai ir 6 gadi, un viņu pastāvīgi "terorizē" viens puika, kuram ir kādi 13 gadi - apvaino katru reizi, kad redz, sociālajos tīklos raksta rupjus komentārus, ir zadzis un apzināti bojājis mantas, draudējis. Puikas māte netiek ar viņu galā, skolotāji - vēl jo mazāk. Viņš aiztiek arī citus bērnus, kas ir vājāki. Sakiet, lūdzu, kā šādā situācijā pareizāk rīkoties - gan meitai, gan mums, vecākiem? Ko darīt ar šo puiku, ja runāt ar viņa māti nav jēgas? Varbūt parunāt ar viņu pašu, bet kā to labāk izdarīt, lai viņam "pielec", ka tā darīt nedrīkst? Goda vārds, mums jau ir izveidojusies pret viņu agresija. Paldies jau iepriekš!

Atbildes: 1

Cik ļoti mans neirotisms var ietekmēt bērniņu?

Labdien! Esmu jaunā māmiņa. Diemžēl grūtniecības laikā tik lielu uzmanību grūtniecībai, cik vajadzētu, nepievērsu. Biju ļoti neirotiska, uzvilkta un daudz dusmojos. Vairāk interesēja runāt un kontaktēties ar citiem cilvēkiem, arī ar svešiem cilvēkiem varēju komunicēt un pat pārrunāt lietas, kas attiecas tikai uz ģimeni. Bet, cik sevi atceros, vienmēr esmu bijusi nervoza, depresīva un pārāk atklāts cilvēks. Grūtniecības laikā visu uztvēru saasināti, arī pirms tās. Nevis ļaujos notikumiem un ļauju tiem ritēt savu gaitu, bet "ķeru un grābju", meklēju draugu padomus lietās, kam jāpaliek ģimenē. Par grūtniecību jau uzreiz, kolīdz tā tika atklāta, paziņoju draudzenēm (kuras mani labi, ja gadā reizi uzmeklē), darbā arī uzreiz paziņoju. Nu esmu es tāds cilvēks - liela "klaču tarba". Ar daudziem strīdējos grūtniecības laikā. Cik ļoti tas ietekmē bērniņu? Vai mana meita būs tāda pati sīkumaina, kašķīga un agresīva "pļāpa"? Paldies!

Atbildes: 1