Psiholoģija: medicine.lv

Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un citiem. Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās.

Pētījums: Pārmērīga aizraušanās ar saziņu virtuālajā vidē var radīt tieksmi nemitīgi kontrolēt tuviniekus

Pārmērīga aizraušanās ar nepārtrauktu saziņu virtuālajā vidē var novest pie tendences nemitīgi kontrolēt tuvinieku un draugu ikdienas gaitas, secina psihoterapeite, analizējot pētījuma datus par Latvijas iedzīvotāju "attiecībām" ar virtuālo vidi un modernajām tehnoloģijām.

Kongresā Rīgā pulcēsies vairāki simti rehabilitācijas speciālistu

Rīga, 13.sept., LETA. Nākamnedēļ, 19.septembrī un 20.septembrī, notiks Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) rīkotais Latvijas Nacionālais rehabilitācijas kongress, aģentūru LETA informēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāve Ieva Nora Gediņa.

4 būtiskas tēmas, par kurām tētim runāt ar pusaudzi

Komunikācija starp pusaudzi un vecākiem var būt viens no grūtākajiem izaicinājumiem ģimenes attiecību jomā. Ārsts psihoterapeits vērš uzmanību uz četriem būtiskiem jautājumiem, par kuriem vislabāk ar pusaudzi sarunāties tieši tēvam.

Bērna sapnis par sportista karjeru: Kāpēc mērķis ir ne mazāk svarīgs par treniņiem?

Mērķis ir tas, kas cilvēku motivē doties uz priekšu. Arī bērniem skaidra vīzija par to, ko viņi vēlas sasniegt, ir ceļš uz patstāvību, veselīgu pašapziņu un panākumiem pieaugot. Kāpēc, gatavojoties kļūt par sportistu, svarīgi uzstādīt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķus, stāsta fiziskās sagatavotības treneris.

Jautājumos atrasts: 419

Kā kļūt atvērtākai, drošākai?

Sveiki! Nekad neesmu bijusi īpaši komunikabla, bet pēdējā laikā tas mani ļoti nomāc. Es cenšos uzdrīkstēties uzsākt sarunu ar kādu, bet beigu beigās to nevaru izdarīt. Bieži vien ir tā, ka galvā jau iedomājos situācijas, jau izdomāju, ko teikšu, bet tā arī nepasaku. Tas man liek justies nevērtīgai, nomāktai. Mani visu laiku pārņem doma, ko par mani padomās citi, un no tā nespēju tikt vaļā, kaut gan bieži cenšos nobloķēt šīs domas. Kā lai cīnos ar šīm domām? Paldies par atbildi jau iepriekš!

Atbildes: 1

Kā cīnīties ar pastāvīgu vēlmi kaut ko ēst?

Sveiki! Man vajag palīdzību! Esmu jauniete, 165 cm gara, sveru 67 kg. Tagad pārcēlos citur, man ir citi cilvēki apkārt un cita vide. Tomēr problēma ir tā, ka es nevaru beigt ēst. Nav tā, ka es pārēdos, nav smaguma sajūtas, bet es ēdu katru pusstundu vai stundu. Pats trakākais ir tas, ka es NEGRIBU ĒST, man ir pilns vēders, bet kaut kā nevaru sevi kontrolēt. Kaut ko lasu vai rakstu un tad sāku domāt par to, ka kaut kas ir jāuzkož. Mēģināju tā vietā padzerties tēju vai ūdeni, bet vienalga vēlme ir lielāka kaut ko apēst. Tai nav jābūt šokolādei vai končām, var būt arī ābols vai rupjmaize (ar sviestiņu) vai kādi kraukšķi, jebkas, tikai, lai mute kustas. Saprotu, ka tas nav normāli - ēst katru pusstundu. Ko man darīt?

Atbildes: 2

Kāpēc otra puse ieņem pastāvīgu cietējas lomu?

Labdien. Otra pusīte uzvelkas par katru sīkumu. Praktiski nesmaida. Ir tāda sajūta, ka speciāli tiek darīts tā, lai būtu pēc tam, par ko sūdzēties. Visi ir slikti. Tai pat laikā ir gatava darīt visu, visiem palīdzēt. Bet gala iznākums - atkal ciešanas. Piemērs, palīdz mātei dārza darbos. Protams, pēc darba knapi stāv kājās, visi slikti, neviens viņai nav palīdzējis. Jebkurš darbs sagādā ciešanas. Bet dara. Tāda sajūta, ka gatava darīt jebko, lai nonāktu cietējas lomā. Saku, ja nepatīk, lai nedara. Negribu tevi redzēt, atkal sūdzamies. Bet nē, iet un dara, bet pēc tam sūdzas par to, cik tas ir bijis slikti. Mazohistiska tieksme darīt sev pāri. Kas tas ir? Bērnības trauma? Māte audzināja ar koku. Tieši tāpat tagad cenšas audzināt meitu. Murgs

Atbildes: 1