Psiholoģija: medicine.lv

Nenoliedzami, vecāki ir bērna nozīmīgākie skolotāji un padomdevēji, kas sagatavo savu atvasi turpmākai dzīvei. Būtiska prasme, ko vecāki cenšas bērnam iemācīt, ir dāsnums un dalīšanās ar citiem. Taču ko darīt tad, ja bērns atsakās dot savu mīļāko rotaļlietu māsai, ciemos atnākušajam draugam vai brālēnam?

Kā sadzīvot ar neārstējamu slimību? Skaidro psiholoģe

Brīžos, kad cilvēks ir saslimis vai nokļuvis kādā sarežģītā situācijā, tuvinieki mēdz viņu mierināt, sakot, ka viss būs labi. Taču diemžēl ir gadījumi, kad mēs nevaram otram apsolīt skaistu nākotni, jo zinām, ka ir problēmas, kuras nav atrisināmas.

9 padomi, kā labāk atbrīvoties no stresa

Mūsdienās stress var šķist kā ikdienišķa rutīnas sastāvdaļa, jo tā ir mūsu organisma atbildes reakcija uz gandrīz jebkuru pozitīvu vai negatīvu situāciju. Tomēr ilgstošs, nogurdinošs stress ir uzskatāms par lielāko kaitnieku cilvēka veselībai.

Kā pavadīt vecumdienas, nezaudējot dzīvesprieku?

Organizācija "Mammamuntetiem.lv" iestājas par stiprām ģimenēm un atbalsta aktīvu dzīvesveidu jebkurā vecumā, tāpēc šogad, sadarbībā ar higiēnas preču zīmolu "Tena" tika organizēts izklaidējoši izglītojošs pasākums senioriem "Zelta ritmi", kura laikā apmeklētājiem bija iespēja gūt ierosmes pilnvērtīgai un skaistai dzīvei arī sirmā vecumā.

Kā rīkoties, lai bērns nekļūtu datoratkarīgs? Iesaka psiholoģe

Mūsdienās bez datora un interneta neiztikt. Tos izmantojam, mācoties valodas, plānojot ceļojumus, dibinot biznesa kontaktus utt. Problēma rodas tad, kad tiek pārkāpta trauslā robeža, kur beidzas datora lietošana un sākas atkarība no datora.

Jautājumos atrasts: 415

Kā palīdzēt vīram?

Labdien! Gribu lūgt padomu, kā man rīkoties. Jūtos izmisusi un bezspēcīga. Ar savu vīru esmu kopā jau 15 gadus. Ir tā, ka ik palaikam viņam uznāk no mana viedokļa pilnīgi nepamatoti slikts garastāvoklis, ja to tā var saukt. Izrunāties par cēloņiem šādos brīžos nav iespējams - tur ir kopā gan dusmas, gan nomāktība. Man ir sajūta, ka viņā mājo it kā divi pilnīgi atšķirīgi cilvēki. Pamazām man sāk likties, ka tas nav vienkārši smags raksturs, bet tomēr veselības problēmas. Man pietrūkst padoma, kā palīdzēt viņam, jo baidos, ka viņam pašam nav domas, ka vajadzīga palīdzība. Un arī man tā dzīvot ir grūti, jo nekad nevari zināt, kad tas viss atkal uznāks.

Atbildes: 1

Kur Jūrmalā atrast speciālistu?

Labdien! Neirologs nosūtīja 4 gadus vecu bērnu pie bērnu psihologa uz konsultāciju. Bet ne neirologs, nedz ģimenes ārsts nenoteica pie kā un uz kurieni iet. Bērns 4 gadu vecumā nerunā, tikai bubina nesaprotamas skaņas un daudz ko saprot tikai ar žestu palīdzību, bet turpretī visu dzird. Esam izmeklejušies bērnu psihologus, bet, kā likums, par 40 min seansu prasa ne mazāk kā 25 eiro. Mums tādas naudas nav. Vai nepateiksiet, kur Jūrmalā var būt bērnu psihologs, kas neņem šādas summas, jo ir norīkojums? Paldies par palīdzību!

Atbildes: 1

Kā cīnīties ar depresiju?

Labdien! Man ir 16 gadi un mani jau ilgu laiku nomāc depresija, apātija pret visu. Agrāk to "apslēpu", spēlējot datorspēles, taču tagad vairs ilgāku laiku cenšos nespēlēt, jo ir nopietnas problēmas, taču tik un tā pavadu lielāko daļu dienas mājās pie datora, lasot par savām veselības problēmām saistītus rakstus vai guļu gultā. Es visu laiku jūtos noguris, pat pēc gara miega, taču pats trakākais ir tas, ka manas smadzenes atsakās domāt. Ir tāda sajūta, ka neesmu pamodies - bieži vien pieķeru sevi blenžam vienā punktā ar nenofokusētu skatienu, neko nedomājot. Vēl ir lielas problēmas ar atmiņu, daudzus notikumus no savas dzīves neatceros nemaz, bieži vien "pazūd" doma, nevaru atrast piemērotos vārdus. Nespēju izsekot sarunām, filmām, rakstītajam tekstam, grūti koncentrēties jebkam. Pirms pāris mēnešiem vērsos pie psihoterapeita; jau pēc otrās vizītes viņš manam tētim pateica, ka visdrīzāk man ir depresija. Vērsāmies pie bērnu psihiatra, izrakstīja 50mg Sertralin Actavis un 25mg Kventiaks, taču, jau ilgu laiku lietojot šīs zāles, atšķirību nejūtu. Vēl manu depresiju pavada trauksme, nav apetītes, galvā izjūtu spiedienu, uz vakara pusi parādās ausīs dūkoņa. Esmu palicis pavisam lēns. Pat nomazgāties liekas grūti. No vidusskolas esmu paņēmis akadēmisko gadu, dzīve liekas bezjēdzīga. Man pat ir bail iet pie psihiatra, jo izjūtu trauksmi, kā arī nevaru bieži vien izsekot, ko viņš saka, kas rada tikai papildus problēmas. Ko jūs ieteiktu man darīt?

Atbildes: 1