Siltais, vasarīgais laiks tā vien mudina mūs doties uz pludmali un izbaudīt ilgi gaidītos saules starus. Tomēr vienlaikus tas ir mulsuma laiks, uzdodot sev jautājumu – vai esam gatavi pludmales sezonai? Ko iesākt ar ziemā labi paslēpto, bet pludmalē labi pamanāmo celulītu?

Novecošana ir dabīgs process katra dzīvē, kas maina ne tikai cilvēka ārējo izskatu, bet arī ietekmē pašsajūtu. Lai arī ikviens no mums, iespējams, vēlas palikt mūžīgi jauns, jau savlaicīgi jāsāk domāt, kā paildzināt jaunību.

Skaista un vesela āda ir ikvienas sievietes vēlme, tomēr, laikam ejot, āda neizbēgami mainās, zaudē elastību un tvirtumu. Vai varam sev palīdzēt un aizkavēt šo procesu? Ko darīt, lai āda jebkurā vecumā izskatītos vesela un starojoša?

Mazgāšanās ir lielisks brīdis, kad pienācīgi parūpēties par savu ādu – to maigi attīrot un bagātīgi mitrinot. Iešana dušā ir tik ikdienišķs rituāls, taču pat tur ir jāievēro noteikumi, lai nekaitētu savai veselībai.  Pārāk karsts ūdens un ilga mazgāšanās dušā ādai nedos nekādu labumu, gluži otrādi. Turklāt galvenais ir ievērot secību jeb mazgāšanās rutīnu.

Kopta cilvēka āriene ir viena no veselīga ķermeņa pazīmēm. Lai to panāktu, nepieciešams rūpīgi sekot līdzi higiēnai un izvēlēties atbilstošus līdzekļus. Kā izvairīties no kļūdainas ķermeņa kopšanas un kā izvēlēties sev piemērotākās skaistumkopšanas metodes?

Svīšana ir dabisks process, taču ikdienā tas var sagādāt mulsinošus brīžus. Procesu var regulēt, izmantojot dažādus pretsviedru līdzekļus, piemēram, dezodorantu vai antiperspirantu, kuru lietošana ir vienkārša – uzklājot to, esam pasargāti no nepatīkama ķermeņa aromāta. Kāda veida dezodorantu vai antiperspirantu izmantot ikdienā?

Nepietiekams miegs parasti tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ rodas tā sauktie "maisiņi" zem acīm. Taču bez noguruma un negulētām naktīm to spēj ietekmēt arī citi apstākļi. Kāpēc veidojas šie "maisiņi", kā no tiem pēc iespējas ātrāk un efektīvāk atbrīvoties, skaidro farmaceite.

Rūpes par ķermeni un skaistumu visticamāk aizņem būtisku tavas dienas daļu. Tomēr iespējams, šādi tu, pašai nezinot, regulāri pakļauj savu veselību bīstamām baktērijām.

Auksts un ass vējš, drēgnums, sausais gaiss iekštelpās apkures dēļ, gaisa temperatūras svārstības, biezs vai sintētisks apģērbs un apavi, kas neļauj ādai elpot - tas viss ādai jāpiedzīvo gada aukstajos mēnešos.

Kā auksts laiks, tā atkal aukstumpumpa! Diemžēl taisnība - ja aukstumpumpa parādījusies vienreiz, visticamāk, būs vēl un vēl. Kā aukstumpumpas efektīvāk ārstēt un vai pastāv iespēja no tām izvairīties, stāsta speciāliste.