Pacientu organizāciju tīkls, kas apvieno vairāk nekā 20 Latvijas pacientu organizācijas, aicina LR Ministru Kabinetu, LR Saeimu un citas atbildīgās organizācijas nekavējoties rast iespēju nodrošināt ārstējošajam personālam nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu, lai nepieļautu medicīnas pakalpojumu ierobežojumus, kas var rasties saistībā ar individuālo aizsardzības līdzekļu trūkumu.

Veselības ministrija īpaši aicina cilvēkus ar hroniskām saslimšanām veikt bezmaksas COVID-19 testu arī gadījumos, ja nav saslimšanas simptomu. Šādiem pacientiem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta un jālūdz nosūtījums. Hronisko pacientu testēšanu arī bez simptomiem valsts piedāvā jau kopš aprīļa otrās puses, taču cilvēki to reti izmanto. 

Par pašaizliedzīgo darbu cīņā ar Covid-19 mediķi ne reizi vien izpelnījušies iedzīvotāju pateicību ar aplausiem. Kaut arī valdība piešķīra astoņus miljonus eiro piemaksām mediķiem par darbu krīzes laikā, finansējums veselības aprūpei Latvijā – ap 4% no iekšzemes kopprodukta – nemainīgi ir viens no zemākajiem Eiropā. 

Covid-19 ierobežojumu mazināšana nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju vismaz daļēji atgriezīsies ierastajā ikdienas ritmā. Tomēr arī atgriešanās darbā un nelielu grupu pulcēšanās turpinās radīt veselības riskus, vienlaikus paaugstinot arī stresu un uztraukumu par savu un tuvinieku veselību. Iedzīvotāju uztraukumu par došanos uz sabiedriskām vietām apstiprina arī jaunākie pētījuma rezultāti. 

Nacionālā veselības dienesta izstrādātais slimnieku hospitalizācijas plāns paredz uzņemt COVID-19 pacientus tikai nepilnā trešdaļā no visām Latvijas pašvaldību ārstniecības iestādēm.Taču slimnīcu darbinieki un vadība reģionos dara visu iespējamo, lai pasargātu mediķus un pacientus no iespējamajiem infekcijas riskiem.

Iedzīvotāju aptaujā noskaidrojies, ka aptuveni 46% Latvijas iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas nav izmantojuši deleģēto e-recepti zāļu iegādei un arī nezinātu, kā to izdarīt. 

Kopš 1. aprīļa, kad kompensējamo zāļu receptēs ārstiem ir jāizraksta aktīvā viela, nevis zāļu nosaukums, farmaceitu darba apjoms ir būtiski palielinājies, jo atklājušās sistēmas ieviešanas nepilnības. Jaunās kārtības ieviešanai sakrītot ar COVID-19 izraisīto ārkārtas stāvokli, kopumā vērtīgais jauninājums bijis grūtāk ieviešams ārstiem un farmaceitiem, kā arī nepietiekami izskaidrots iedzīvotājiem.

Ir pagājuši jau gandrīz divi mēneši kopš Latvijā ir ieviests ārkārtas stāvoklis cīņai ar COVID – 19, un, lai arī es pats un daudzi nozares eksperti uzskata, ka šī cīņa ir tikai sākuma posmā un par uzvarētu to varēs saukt tikai tad, kad tiks izstrādāta efektīva vakcīna, kas būs pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tomēr jau pašlaik ir iespējams izdarīt pirmos secinājumus. 

5. maijā visā pasaulē atzīmē Pulmonālās hipertensijas dienu. Eiropā 26 valstīs norisinās sociālo tīklu akcijas, kas veltīti pulmonālās hipertensijas atpazīstamībai, diagnostikai, ārstu un pacientu drosmei cīnīties ar dzīvībai bīstamo un invaliditāti izraisošo slimbību. Latvijā ir vairāk nekā 250 cilvēku, kuriem atklāta šī retā kardiopulmonālā diagnoze.

Veselības ministrija atgādina – šobrīd epidemioloģisko situāciju Latvijā var saukt par stabilu, jo no jauna inficēto cilvēku, stacionēto un smagi slimo pacientu skaits, kā arī mirstība no Covid-19 nepieaug tik intensīvi, kā iepriekš. Tāpēc, tuvojoties svētku brīvdienām, epidemiologi un infektologi uzsver – joprojām ir svarīgi ievērot fizisko distancēšanos.