Latvijas Republikas Ministru kabinets jūlija izskaņā lēmis par divu universitāšu slimnīcu pamatkapitāla palielināšanu. Lēmums pieņemts, konstatējot, ka intensīvās terapijas nodaļās gultas diena no valsts tiek segta tikai piektās daļas apmērā, slimnīcām radot ievērojamus zaudējumus.

No šā gada 1. jūlija C hepatīta pacientiem vairs nav mēnešiem ilgi jāgaida atbilde no Nacionālā veselības dienesta, un ir iespējams saņemt e-recepti valsts kompensētiem medikamentiem uzreiz pēc vizītes pie infektologa un visu izmeklējumu veikšanas. Speciālisti norāda, ka tagad, kad C hepatīta ārstēšanas kārtība Latvijā ir sasniegusi Eiropas līmeni, ir jāpievēršas nākamajam uzdevumam – pacientu atrašanai sabiedrībā. 

Zinātnes attīstība farmācijas jomā straujiem soļiem virzās uz priekšu, lai šodien neārstējamas slimības padarītu par ārstējamām vai pilnībā izārstējamām. Inovatīvās terapijas dažādu saslimšanu ārstēšanā piedzīvo vēl nesen tikai zinātniskos žurnālos vai fantastikas žanra filmās atainotus scenārijus, ne tikai atklājot jaunus medikamentus, bet arī mainot pieeju līdzšinējām ārstniecības metodēm.

Cilvēks ir radīts kustībām un vislabāk jūtas, kad ir fiziski aktīvs, tomēr ikdienā, kad ilgstoši sēdēts pie datora, televizora vai mašīnā, fiziskajām aktivitātēm trūkst motivācijas vai laika. Kā galvenos iemeslus, kas attur būt aktīvākiem ikdienā, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min motivācijas trūkumu un slinkumu (41%), laika trūkumu (26%), kā arī fiziskos un ar veselību saistītos ierobežojumus (24%).

Turpmāko septiņu gadu laikā ārstu atalgojums varētu pieaugt līdz 3833 eiro*. To paredz 29. jūlijā Veselības ministrijas prezentētais jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis. Šobrīd ir uzsākts pilotprojekts un ar plānoto piedāvājumu iepazīstināta nozare, lai izmaiņas varētu sākt pakāpeniski ieviest no nākošā gada.

Vērtējot savu matu veselību, 26% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem aktuālākā matu veselības problēma ir matu izkrišana, 16% kā problēmu atzīmējuši taukainus matus, 11% sausus matus, 10% trauslus matus, 8% norādījuši, ka saskaras ar citām matu veselības problēmām, bet 42% ar matu problēmām pašlaik nesaskaras, secināts Veselības monitoringa jaunākajos datos.

Lai samazinātu Covid-19 izplatīšanās risku, no 1. augusta visām personām, kuras ieradīsies Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu saslimšanas rādītāju, tai skaitā kultūras jomas darbiniekiem, būs obligāti jāveic Covid-19 analīzes. To paredz šodien, 28. jūlijā, veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos*.

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānoti jauni ierobežojumi alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus paplašinot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus. Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug un pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju.

Pēc marta un aprīļa neziņas pašizolācijā Covid-19 pandēmija kļuvusi par dažu jauno gadījumu statistikas iepazīšanu pie rīta kafijas krūzes. Ir ļoti mierinoši būt teju brīnumam uz pasaules fona. Atslābt gan vēl nedrīkst. Gluži tāpat kā ar C hepatīta vīrusu, kura apkarošanas rādītājos Eiropā esam, ja ne tikpat izcilā pozīcijā, tad visai tuvu tam. Tiesa, ar dažām piebildēm.

Vērtējot savu svaru, 69% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem ir liekais svars (31% – nedaudz palielināts svars, 38% – ievērojami palielināts svars), 25% savu svaru vērtē kā optimālu, bet vēl 5% savs svars šķiet nepietiekams, secināts Veselības monitoringa jaunākajos datos. Speciālisti skaidro, ka liekais svars ne vien paaugstina dažādu slimību riskus, bet arī nopietni ietekmē cilvēka pārliecību un emocionālo labsajūtu.