Eiropa izvirza vērienīgus vēža apkarošanas mērķus
Eiropas Komisija publicējusi Eiropas plānu vēža uzveikšanai. Tas ir vērienīgs plāns rīcībai Eiropas Savienības līmenī un dalībvalstīs, lai tuvāko gadu laikā ievērojami samazinātu saslimšanu ar vēzi un tā izraisītu nāvi. Tai atvēlētais finansējums būs aptuveni četri miljardi eiro no ES veselības, pētniecības un digitālo programmu budžetiem. Plāna četri galvenie virzieni ir profilakse, vēža agrīna atklāšana, diagnostika un ārstēšana, un vēža slimnieku un to pārslimojušo cilvēku dzīves kvalitāte.
Vēža uzveikšana ir viena no Eiropas komisijas un parlamenta darba augstām politiska prioritātēm. Jaunajā ES septiņgades budžetā finansējums veselības programmai ir desmitkāršots un lielu vieta tajā būs arī vēža uzveikšanai. Īpaša vieta vēža pētniecībai ir ierādīta ES pētniecības ietvarprogrammā "Apvārsnis Eiropai" (Horizon Europe). Vēža uzveikšana ir viena no piecām lielajām pētniecības programmas misijām. Izvirzot mērķi līdz 2030. gadam no vēža glābt trīs miljonus Eiropas cilvēku dzīvību, Vēža misijas padomes eksperti izstrādājuši kopumā 13 rekomendācijas, kas šobrīd iekļautas Eiropas Komisijas stratēģijā.
Eiropas pētniecības programmas Vēža misijas padomē darbojas Latvijas Universitātes profesors un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs, profesors, medicīnas doktors Mārcis Leja. Viņš uzsver, ka plānā akcentētas vairākas no prioritārajām rekomendācijām, kuras definējusi Vēža misijas padome. Starp tām - vēža skrīninga kvalitatīvo rādītāju uzlabošanai, kā arī "visaptverošu vēža centru" izveide katrā ES dalībvalstī un to sadarbības tīkla attīstība Eiropas mērogā. Šādi centri ietvertu augstas kvalitātes diagnostiku un ārstēšanu onkoloģijā, kas cieši saistīta ar augsta līmeņa pētniecību un nodrošina apmācību. Būtiska loma Vēža misijas ieteikumos un EK Veža uzveikšanas plānā ir veltīta nevienlīdzības mazināšanai visās ar vēzi saistītās jomās, kā arī datu un digitalizācijas jautājumiem.
"Onkoloģijas noteikšana par prioritāti Eiropas līmenī paver iespējas un nosaka par pienākumu stiprināt šo nozari arī mūsu valstī," uzskata zinātnieks.
Savukārt Eiropas Parlamentā izveidotās īpašās komitejas Vēža uzveikšanai vicepriekšsēdētājs ir deputāts Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!"). Viņš par komitejas svarīgākajiem Parlamenta uzdevumiem uzskata formulēt turpmākus pasākumus jomās: tabakas kontrole, alkohola lietošanas un aptaukošanās mazināšana, vakcinēšana, ķīmisko kancerogeno vielu ietkemes mazināšana. Parlamentam ir arī jāizvērtē likumi, kas reglamentē farmācijas nozari un tas, ko ES var darīt, lai ārstēšanās cenas būtu caurskatāmākās, lai pretvēža zāles un mūsdienīga ārstēšana būtu pieejamākas, mazinot nevienlīdzību starp dalībvalstīm.
Ivars Ijabs, kurš strādā Parlamenta Pētniecības komitejā, uzsver datu pieejamības lomu vēža pētniecībai un ārstēšanai. "Visās valstīs ir jāizveido kvalitatīvi, savietojami, lietojami vēža reģistri. Eiropas vēža reģistru tīkls šobrīd visā Eiropā apkopo 178 individuālos reģistrus, kuri būtiski atšķiras to kvalitātē un aptvērumā. Anonimizētu klīnisko un bioloģisko "lielo datu" neatkarīga vākšana, koplietošana un analīze ir izšķiroša, lai labāk izprastu vēža mehānismus un faktorus, un uzlabotu ārstēšanu. Dažas valstis jau ir izveidojušas nacionālās datubāzes. Lai nodrošinātu datu koplietošanas efektivitāti, ir nepieciešams sasniegt to kritisko masu," uzsver Ijabs
Mārcis Leja un Ivars Ijabs piedalās Latvijas Republikas Veselības ministrijas rīkotās domnīcās ar visām iesaistītajām pusēm pirms jauna nacionālā onkoloģijas plāna pieņemšanas.
