Ja plaša vakcinācija pret Covid-19 sāktos šobrīd, to būtu gatavi saņemt 54% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (31% – jā, 23% – drīzāk jā), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1700 Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar oktobra beigās iegūtajiem datiem, šobrīd iedzīvotāju gatavība vakcinēties ir augstāka, jo rudenī pret Covid-19 bija gatavi vakcinēties 47% respondentu (20% – jā, 27% – drīzāk jā). Tāpat janvāra beigās iegūtie dati atklāj, ka vakcinēties neplāno 31% (14% – drīzāk nē, 17% – nē), savukārt 15% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Atšķirības starp grupām

Augstāku gatavību vakcinēties pret Covid-19 uzrāda sievietes. Vīriešu vidū vakcinēties pret Covid-19 plāno 52% aptaujāto, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 57%. Starp vecumu grupām visbiežāk pret Covid-19 plāno vakcinēties iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem, kamēr visretāk – jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Vecumā no 55 līdz 74 gadiem būtu gatavi vakcinēties 61% aptaujāto, bet jauniešu vidū tikai 44%. Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas latviešu valodā runājošie ir biežāk norādījuši, ka vakcinēsies pret Covid-19. Latviešu vidū pret Covid-19 vakcinēties plāno 57% aptaujāto, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 38%. Interesanti, ka kopš oktobra beigām ir ievērojami palielinājušās atšķirības tieši pēc ģimenē lietotās sarunvalodas. Oktobrī pret Covid-19 bija gatavi vakcinēties 47% aptaujāto latviešu (20% – jā, 27% – drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% – jā, 18% – drīzāk jā). Redzams, ka krievvalodīgo gatavība vakcinēties trīs mēnešu laikā ir nedaudz samazinājusies, kamēr latviešu vidū tā ir pieaugusi.

Kā darbojas vakcīna?

Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle skaidro, ka organismā ar vakcīnu ievada m-RNS daļiņu, kas dod impulsu cilvēka organismam sintezēt SARS-CoV-2 vīrusa pīķa olbaltumu un organisma imūnā sistēma veido pretvielas jeb antivielas pret vīrusu. Ja vakcinēts cilvēks, kura organismā ir šīs antivielas, sauktas arī par imūnglobulīniem, ieelpo SARS-CoV-2 vīrusu, tad antivielas vīrusu neitralizē un slimība neattīstās. Cilvēks, kura asinīs ir antivielas pret konkrēto infekcijas aģentu, ir imūns pret šo aģentu un nevar saslimt. Ar vakcīnu palīdzību cilvēka organismā izstrādājas specifiska imunitāte. Eksperte uzsver, ka Eiropā pret Covid-19 infekciju izstrādātās vakcīnas ir piereģistrētas pēc trešās klīnisko pētījumu fāzes ar paātrinātas reģistrācijas nosacījumiem. Galvenās prasības – vakcīnām jābūt drošām un efektīvām, ko klīniskie pētījumi ir pierādījuši. Kolektīvās jeb t. s. "pūļa" imunitātes iegūšanai jāvakcinē ne mazāk kā 70% no pieaugušajiem iedzīvotājiem. Eiropas Savienības izvirzītais mērķis ir panākt šādu vakcinācijas aptveri  līdz 2021. gada augustam.

Blaknes

Vakcīnu iespējamās blakusparādības (lieto arī apzīmējumu "nevēlami notikumi pēc vakcinācijas") ir aprakstīti vakcīnu reģistrācijas dokumentācijā. Tās ir lokālas reakcijas vakcīnas ievadīšanas vietā, tādas kā apsārtums, pietūkums vai sāpes injekcijas vietā. Prof. B. Rozentāle skaidro, ka retāk ir arī vispārēja organisma reakcija pēc vakcīnas ievadīšanas: paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, vājums, muskuļu sāpes un locītavu sāpes. Minētās parādības izzūd 24-48 stundu laikā pēc vakcinācijas.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laika posmā no 20. līdz 23. janvārim, aptaujājot 1713 respondentus.