Neskatoties uz nelielu jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaita samazinājumu, epidemioloģisko datu analīze liecina, ka vērā ņemama situācijas stabilizācija Latvijā nav novērojama un saslimstības riski joprojām ir augsti.

Sākot ar 1. februāra plkst. 00:00 krīžu un konsultāciju centrā "Skalbes" bezmaksas diennakts atbalsta tālrunis 67 222 922 uzsāk darboties ar papildu jaudu. Lai nodrošinātu plašāku operatīvo psiholoģisko atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, centram, pateicoties Veselības ministrijas atbalstam, piesaistīti īpaši apmācīti krīzes konsultanti, kuri zvanus turpina pieņemt visu diennakti. 

Sekojot saslimstības rādītājiem Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatību, pēc saslimstības krituma 12 secīgu dienu garumā, šobrīd novērojams neliels saslimstības pieaugums, un situācija ir smagāka nekā Eiropas Savienībā vidēji. Latvijai ir desmitais augstākais saslimstības rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm, kas ir 595,8 (14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem)* .

Gandrīz puse jeb 46% aptaujāto sieviešu apmeklē ginekologu reizi gadā, taču visretāk ginekologu apmeklē jaunas sievietes (18-24 gadi) un seniores (64-75 gadi). Vecuma grupā 18-24 gadi 16% respondenšu atzina, ka nekad nav apmeklējušas ginekologu. Savukārt vien 13% sieviešu reizi mēnesī veic krūšu pašpārbaudi un 20% to neveic vispār, secināts Veselības monitoringā.

Covid-19 pandēmija ir atstājusi ne tikai emocionālu un finansiālu nospiedumu, bet arī paliekošas sekas veselības aprūpes sistēmā. Neaizsargātākā populācija šādos apstākļos ir pacienti ar onkoloģiskām slimībām. Par šī brīža situāciju onkoloģijas nozarē stāsta Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja.

Ik gadu aptuveni 50 bērniem tiek uzstādīta diagnoze - vēzis. Pirms diviem gadiem Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) kopā ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS) un uzņēmumu "Mikrotik" uzsāka kopīgu projektu "Latvijas Bērnu ļaundabīgo audzēju iniciatīva", lai bērnu ārstēšanai padarītu pieejamas jaunākās ģenētiskās diagnostikas metodes.

Ieilgstot Covid-19 krīzei un valstī noteiktajiem ierobežojumiem, ievērojami palielinās iedzīvotāju mentālās veselības slodze, kā arī pastiprinās tā sauktais "Covid-19 nogurums", kas ietver fizisku un mentālu panīkumu, ko rada ilgstoši saslimšanas riski, ierobežojumi, būtiskas izmaiņas ikdienā, stress, klātienes komunikācijas trūkums un informācijas pārbagātība. 

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas izraisīto apdraudējumu sabiedrības brīvai attīstībai, labklājībai un stabilitātei, īstenojot efektīvi pārvaldītu visaptverošas vakcinācijas sistēmu, valdība 26. janvārī atbalstīja Veselības ministrijas lūgumu vakcinācijas procesa pārvaldības informācijas tehnoloģiju (IT) risinājuma iegādi veikt paātrinātā kārtībā.

Aizvadītājā nedēļā Pasaules Veselības organizācija (PVO) sadarbībā ar Eiropas Zāļu aģentūru un Upsalas Monitoringa centru veikusi izvērtējumu par Norvēģijā saņemtajiem blakusparādību ziņojumiem un secinājusi, ka vakcīnas pret Covid-19 nav izraisījušas vai kā citādi veicinājušas nāvi personām virs 85 gadu vecuma ar ļoti vāju veselību. 

Ministru kabinets 2021. gada 21. janvārī veica grozījumus Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas nosaka līdz 7. februārim pagarināt epidemioloģiskos drošības pasākumus saistībā ar COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanu, turklāt paredzot, ka klātienē drīkst notikt klīniskā prakse rezidentūrā un praktiskās nodarbības 6. studiju gada medicīnas studentiem, lai sniegtu atbalstu slimnīcām.