Vakcinācijas procesu organizēs kā nacionāla mēroga projektu ar augstākā līmeņa pārvaldību un projekta koordināciju. Atbalstot tādu veselības ministra Daniela Pavļuta redzējumu, valdība šodien, 14. janvārī, apstiprināja ieceri veidot vakcinācijas projekta uzraudzības padomi un projekta vadības biroju. Tas ļaus efektīvāk nodrošināt vakcinācijas procesu Latvijā.

Kopš pērnā gada 28. decembra, kad Latvijā uzsāka vakcināciju pret koronavīrusu, līdz šī gada 12. janvārim Zāļu valsts aģentūrā saņemtie ziņojumi par Covid-19 vakcīnu blaknēm liecina, ka lielākā daļa novēroto blakņu ir zināmas, proti, paredzētas blaknes, kas jau norādītas vakcīnas lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstā. Līdz ar to paredzams, ka šādas blaknes ir iespējamas dažiem cilvēkiem pēc vakcinācijas.

Slaveno Hamleta jautājumu "Būt vai nebūt" 21. gadsimta 2021. gadā varam modificēt – vakcinēties vai nē? Īso ekspresaptauju 11. janvārī veicu starp sev zināmiem, praktizējošiem ārstiem, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes locekļiem.

Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija (LPMA), uzsākot jauno darba gadu, ir noteikusi biedrības 2021. gada prioritātes un mērķus, starp kuriem kā viens no galvenajiem arvien ir zāļu pieejamības uzlabošana pacientiem. Jautājums kļūst jo aktuālāks, daudziem iedzīvotājiem piedzīvojot Covid-19 pandēmijas radīto emocionālo, sociālo un ekonomisko krīzi, kuras sekas diemžēl būs izjūtamas vēl ilgākā laika posmā.

Mazie pacienti, sākoties sniegotajam ziemas periodam, guvuši dažādas traumas, un pagājušajā nedēļas nogalē Bērnu slimnīcas ārstu palīdzība bija vajadzīga 110 bērniem.  Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu nogalēm, šādu pacientu skaits ir dubultojies. 

Masku lietošana 1. - 4. klašu skolēniem ir droša un nerada apdraudējumu veselībai. Tā secinājuši veselības nozares eksperti, atkārtoti izvērtējot masku lietošanas nepieciešamību izglītības iestādēs. Valdība šodien, 12. janvārī, lēma negrozīt jau iepriekš pieņemto lēmumu, jo Covid-19 izplatība Latvijā ir augsta un masku valkāšana skolās ir nepieciešamība, lai vīruss nevarētu izplatīties.

Ir slimības, kas līdzinās viena otrai pēc to pazīmēm. Tā, piemēram, pēkšņa tūska var būt gan alerģijas, gan hereditāras angioedēmas izpausme lēkmes laikā. Bet, ārstēšana būtiski atšķiras – kas palīdz alerģijas tūskas mazināšanai, tas nepalīdz hereditāras angioedēmas lēkmes novēršanai. Gan vienā, gan otrā gadījumā var būt situācijas, kad vilcināšanās var radīt letālas sekas, tālab ir svarīgi zināt, kas ir pēkšņās tūskas iemesls.

Zāļu valsts aģentūra informē, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir saņēmusi pieteikumu AstraZeneca un Oksfordas universitātes izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 infekciju reģistrācijai ar papildu nosacījumiem. Šīs vakcīnas, kura šobrīd zināma ar nosaukumu "COVID-19 Vaccine AstraZeneca", vērtēšana tiks veikta paātrinātā procesā. 

Pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai katru dienu ir nepieciešams uzņemt aptuveni divus litrus ūdens, jo tas regulē virkni veselībai un dzīvībai nozīmīgu procesu. Vienlaikus Veselības monitoringa dati atklāj, ka vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju dienā izdzer vidēji vienu litru ūdens vai pat mazāk.

27% Latvijas iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens, turklāt vēl ceturtdaļa (21%) savus asinsspiediena mērījumus nemaz nezina, liecina pētījums. Paaugstinātam asinsspiedienam jeb hipertensijai visbiežāk raksturīgi bezsimptomu gadījumi, tāpēc speciālisti iesaka cilvēkiem jebkurā vecumā veikt regulāras pārbaudes, lai kontrolētu asinsspiedienu un jau laikus novērstu sirds un asinsvadu saslimšanas riskus.