Zobu un smaganu veselība lielā mērā ir atkarīga no cilvēka psiholoģiskā stāvokļa
Pastāvīgi stresi, ilgstoša depresija un trauksme, kā arī vientulības sajūta nereti izraisa parodonta slimību attīstību, kuras savukārt bieži noved pie zobu zaudēšanas.
Parodonts ir audu komplekss, kuri ieskauj zobu un nodrošina tā fiksāciju žokļa kaulos. Pie izplatītākajām parodonta slimībām pieder gingivīts, parodontīts un parodontoze. Raksturīgas parodonta slimību pazīmes ir smaganu asiņošana, nepatīkama smaka no mutes un zobu izkustēšanās vai pat izkrišana.
Amerikāņu Parodontoloģijas akadēmijas zinātnieki noskaidrojuši, ka lielākā daļa no pēdējo 16 gadu laikā veiktajiem pētījumiem apstiprina tiešu saikni starp parodonta slimību attīstību un psiholoģiskiem faktoriem – paaugstinātu trauksmainību, depresiju, spēcīgu vientulības izjūtu un hroniska stresa stāvokli. Viņi pieņem, ka šo saikni nosaka stresa hormona kortizola iedarbība, kura paaugstināts līmenis var veicināt parodonta slimībām raksturīgos smaganu un žokļa kaulu bojājumus.