Nepietiekamas zināšanas par pareizu mutes dobuma kopšanu, kā arī nepietiekamas rūpes par savu zobu veselību var novest pie nopietnām problēmām. Kas ir periodontīts un periodonta saslimšanas, kādi ir galvenie to rašanās iemesli un kādi ir galvenie profilakses pasākumi, skaidro "Veselības centrs 4" zobārste Žanna Ņikitina un "BENU Aptiekas" klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kas ir periodontīts?

Lai saprastu, kas ir periodontīts, mums ir jāsaprot šī vārda izcelsme, uzsver zobārste Ž. Ņikitina. Periodonts – tie ir specializēti audi, kas apņem un balsta zobus, noturot tos augšžokļa un apakšžokļa kaulos. Vārds ''periodonts'' cēlies no grieķu terminiem peri, kas nozīme ''apkārt'', un - odont, kas nozīmē "zobs''. Burtiski tas nozīmē – audi, kas ir ''ap zobu''. Tā komponenti ir zoba saknes cements, periodonta saites, alveolārais kauls un smaganu audi. Savukārt periodontīts ir zoba balstaudu slimība. Tā ir hroniska iekaisuma slimība, ko izraisa baktērijas. Tās izraisa zobu balstaudu iznīcināšanu un var novest pie zobu zaudējuma. Pasaulē apmēram 40% cilvēku cieš no periodontīta. Turklāt pieaugušo vidū aptuveni 70% zobu zaudējumu izraisa periodontīts. 

Speciāliste uzsver – periodontīts vienmēr sākas ar smaganu iekaisumu, ko sauc par gingivītu. Tā ir organisma reakcija uz baktērijām, kurām ir ļauts uzkrāties uz zobiem. Pēc tam šis iekaisums var izplatīties zem smaganām un gar zobu saknēm. Tas var radīt neatgriezeniskus periodonta saišu un balsta kaula bojājumus, kā rezultātā zobi sāk kustēties un var tikt zaudēti. Tas var radīt problēmas ar ēdiena sakošļāšanu un runāšanu, kā arī radīt estētiskus bojājumus cilvēka smaidam. Daudziem cilvēkiem tas ir pakāpenisks process, kas notiek daudzu gadu garumā, tomēr dažiem jauniem cilvēkiem var būt ļoti aktīva slimības forma, kas izraisa priekšlaicīgu zobu zaudēšanu. Izplatītākās gingivīta pazīmes ir:

1. Tīrot zobus vai kožot pārtiku, asiņo smaganas. Smēķētājiem smaganu asiņošana var būt mazāk pamanāma –  tas ir saistīts ar nikotīna ietekmi uz asinsvadiem un nozīmē, ka slimības gaita var būt slēpta.
2. Smaganas var izskatīties sarkanas un pietūkušas, un uz zobiem pamanāms baktēriju aplikuma slānis.
3. Slikta elpa.
4. Izmaiņas zobu novietojumā žokļos.
5. Zobi izskatās “garāki” (atkāpjas smaganas).
6. Sāpes.

Atceries, ka zobārsts vai higiēnists var atklāt slimības pazīmes daudz agrāk, veicot kārtējo zobu apskati. 

Galvenie periodontīta un periodonta saslimšanu iemesli

Pastāv daudz un dažādi faktori, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt mutes dobuma un zobu veselību. Speciāliste atgādina, ka periodontītu vienmēr izraisa baktēriju uzkrāšanās ap zobiem zobu aplikuma veidā, tāpēc pareiza mutes dobuma higiēna ir īpaši svarīga, taču jāpievērš uzmanība arī citiem būtiskiem faktoriem:

• Slikta zobu un mutes dobuma higiēna. Ja ar baktērijām bagātais aplikums, kas ir mīksts, netiek noņemts ar zobu birsti un zobu diegu, tajā nogulsnējas minerālvielas un uz zoba veidojas cietas nogulsnes, ko sauc par zobakmeni. Zobakmens klātbūtne veicina bakteriāla aplikuma augšanu uz zobu saknēm. Tas novājina savienojumu starp zoba sakni un smaganu, kā rezultātā veidojas sprauga, ko sauc par periodonta kabatu. Šī kabata ir ideāla vieta, kur kaitīgās baktērijas savācas un vairojas, veicinot slimības attīstību.
• Smēķēšana. Smēķētājiem ir daudz lielāka iespēja saslimt ar periodontītu, jo smēķēšanas laikā mutes dobumā asinsvadi sašaurinās, kā rezultātā skābekļa un barības vielu padeve periodonta audiem samazinās. Pat labas mutes dobuma higiēnas gadījumā tiek piedzīvots lielāks kaulaudu zudums un rodas lielāks risks smaganu kabatu izveidei nekā nesmēķētājiem.
• Hroniskas slimības. Kuņģa-zarnu trakta slimības (gastrīts, ezofagīts), endokrīnās sistēmas slimības (diabēts, vairogdziedzera slimības), asins slimības (anēmija) norāda uz lielāku periodontīta attīstības risku, tāpēc šo slimību gadījumā ir svarīgi konsultēties ar savu zobarstu vai higiēnistu par periodonta stāvokli mutes dobumā. 
• Hormonālās izmaiņas  sievietēm. Piemēram, grūtniecība var izraisīt gingivītu, kuru ignorējot var rasties periodontīts, tāpēc regulāra zobārsta un zobu higiēnista apmeklēšana ir ļoti svarīga.
• Zobu novietojums. Nepareizs zobu novietojums zobu lokā (saspiesti un greizi zobi), kā arī zobu iztrūkums izraisa blakus esošo zobu pārvietošanos, zobu sasvēršanos uz izrautā zoba pusi un periodonta kabatu veidošanos.
• Atsevišķu medikamentu lietošana var izraisīt sausu muti un mutes gļotādas iekaisumus.
• Ģenētika. Dažiem cilvēkiem var būt lielāka ģenētiska nosliece uz smaganu slimībām nekā citiem. Imūnsistēmas reakcija uz baktērijām var atšķirties dažādiem cilvēkiem ģenētisko atšķirību dēļ.
• Vecums. Retos gadījumos periodontīts var sākties 18 gadu vecumā, bet ļoti reti pat pusaudža gados, un šīs formas var būt ļoti agresīvas. Taču lielākā daļa gadījumu attīstās pēc 35 gadu vecuma. Tā kā slimība parasti progresē lēni, pirmās periodonta problēmas parasti tiek atklātas vēlāk – dažkārt, kad jau ir par vēlu.
• Slikts uzturs. Neveselīgs uzturs, kurā ir daudz ogļhidrātu (piemēram, saldumi, miltu izstrādājumi) palielina smaganu iekaisuma tendenci. Gan gingivīta, gan periodontīta gadījumā tas var izraisīt lielāku pietūkumu smaganu līnijā un palielināt zobu nesošo struktūru bojājumus.
• Stress. Garīgais un emocionālais stress var vājināt imūnsistēmu un samazināt smaganu izturību pret kaitīgām baktērijām. Personas, kuras cieš no stresa vai depresijas, nereti var veltīt mazāk laika ikdienas mutes dobuma higiēnai, kā rezultātā zobi bojājas, un tas paver risku periodontīta saslimšanām. 

Ārstēšanas iespējas

Ar rūpīgu, profesionālu novērtējumu un ārstēšanu parasti ir iespējams apturēt periodontīta progresu, bet ne pilnībā izārstēt. Panākumu atslēga ir regulāra bakteriālā aplikuma noņemšana, kas izraisa slimības procesu, un kārtīgas mutes dobuma higiēnas prakses pielietošana ikdienā. Veiksmīgu periodontīta ārstēšanu var iedalīt sešos posmos.

1. Laba mutes dobuma higiēna mājas apstākļos. Šīs  fāzes mērķis ir samazināt baktēriju skaitu mutē, tādējādi samazinot iekaisuma līmeni. Jūsu zobārsts vai higiēnists vispirms izskaidros periodontīta cēloņus un sniegs skaidrus norādījumus, kā uzturēt zobus un smaganas kārtībā.
2. Profesionāla tīrīšana (3–6–12 mēnešu intervālos). Veicot profesionālu zobu tīrīšanu, no pieejamām zobu vietām tiek noņemtas visas baktēriju nogulsnes (aplikums un zobakmens), pēc tam zobi tiek pulēti un apstrādāti ar fluoru. 
3. Antibiotiku terapija. Smagos gadījumos ārsts nozīmēs antibiotikas kā palīglīdzekli, lai cīnītos pret aktīvām vai pastāvīgām smaganu infekcijām, kas nav reaģējušas uz mutes dobuma higiēnas pasākumiem.
4. Novērtēšana. Pēc pirmajām periodontīta ārstēšanas nedēļām vai mēnešiem jūsu higiēnists vai periodontologs veiks pilnīgu smaganu pārbaudi, lai novērtētu ārstēšanas gaitu. Ja ar veikto ārstēšanu nav panākts vēlamais rezultāts, speciālisti var ieteikt papildu ārstēšanas variantus, kā, piemēram, koriģējošu ķirurģisku terapiju.
5. Koriģējošā ķirurģiskā terapija. Reizēm ārstēšanas procesā tiek nozīmēta ķirurģiska procedūra, kuru veic zobārsts-periodontologs, lai noņemtu bakteriālo aplikumu un zobakmeni no periodonta kabatām un sakņu virsmām vietās, kur saknes sadalās. Šīs vietas nav pieejamas zobu birstēm un diegiem, tāpēc tās var iztīrīt tikai ar speciāliem instrumentiem.
6. Pēcaprūpe – atbalstoša periodonta terapija. Periodonta ārstēšanas panākumi ilgtermiņā ir atkarīgi no diviem faktoriem: no pacienta personīgās mutes dobuma higiēnas un regulāriem higiēnista vai periodontologa apmeklējumiem – tas ir komandas darbs! Speciālistam regulāri jāpārbauda smaganu stāvoklis, lai pārliecinātos, ka iekaisums ir apturēts un neatgriežas no jauna. Parasti kontrolvizītes tiek plānotas ik pēc trīs līdz sešiem mēnešiem. Ja ir pazīmes, kas liecina, ka slimība turpinās, jūsu higiēnists vai periodontologs to varēs apturēt agrīnā stadijā.

Kādi ir galvenie periodonta saslimšanu profilakses pasākumi?

Pamata profilakses pasākumi ir labu ieradumu ieviešana mutes dobuma higiēnā un regulāra profesionālu pārbaužu veikšana un higiēnista apmeklējums (vienu līdz divas reizes gadā), uzsver speciāliste. Optimālā mutes dobuma higiēna dažādiem cilvēkiem var ievērojami atšķirties, tāpēc ir svarīgi konsultēties ar savu zobārstu vai zobu higiēnistu par to, kuras ir jums piemērotākās metodes. Labas mutes higiēnas pamatelementi sevī ietver zobu tīrīšanu vismaz divas reizes dienā divas līdz trīs minūtes, izmantojot manuālo vai elektrisko zobu birsti, zobu starpu tīrīšanu, izmantojot zobu diegu vai starpzobu birstītes vismaz reizi dienā. Papildus var izmantot arī mutes dobuma irigatoru, kas palīdz izskalot zobu starpas ar augsta spiediena ūdens strūklu. Pēc zobu tīrīšanas var lietot antiseptiskos mutes skalojamos līdzekļus, jo tie var novērst aplikuma uzkrāšanos līdz pat 12 stundām.

Farmaceita padoms

Farmaceite norāda, ka aptiekās pieejams plašs zobu un mutes dobuma kopšanas līdzekļu klāsts gan bērniem, gan pieaugušajiem:

• Zobu pastas. Izvēloties zobu pastu, jāpievērš uzmanība, vai tās sastāvā ir fluorīdi un to daudzumam, lai aizsargātu zobus pret kariesu un stiprinātu zobu emalju.  Bērniem no 2 līdz 6 gadu vecumam iesaka zobu pastas ar 1000 ppm fluorīdu saturu, vēlāk var izvēlēties zobu pastas, kas satur līdz 1500 ppm fluorīdu.
• Zobu birstes. Aptiekās pieejamas gan parastās, gan elektriskās zobu birstes pieaugušajiem un bērniem. Turklāt pieejamas arī dažādu izmēru starpzobu birstītes starpzobu spraugām un virsmu tīrīšanai starp breketēm, kronīšiem vai tiltiņiem. Grūti aizsniedzamām vietām var noderēt vienkūlīšu zobu birste, ar kuru var notīrīt katru zobu individuāli.
• Zobu diegs. Tas jāizmanto gan pieaugušajiem, gan bērniem, lai iztīrītu starpzobu spraugas. Arī šeit izvēle ir plaša – vaskoti, ar piparmētru garšu, lentveida, uzbriestoši, iestrādāti turētājā, piemēroti breketēm un implantiem.
• Mutes skalojamais līdzeklis. Mutes skalojamais līdzeklis nav jālieto obligāti, taču to var lietot no piecu gadu vecuma, izvēloties bērniem piemērotu, bez spirta.  Mutes dobuma skalošanas līdzekļus, kas paredzēti ikdienas lietošanai higiēniskos nolūkos, var lietot pēc zobu tīrīšanas, lai stiprinātu zobu emalju un atsvaidzinātu elpu. Ārstnieciskos mutes skalošanas līdzekļus (sastāvā izmanto hlorheksidīnu, oktenidīnu, benzidamīnu un citas vielas) lieto tādu saslimšanu gadījumā kā stomatīts, gingivīts, periodontīts un citas.
• Ortodontisks vasks brekešu lietotājiem. Tas ir bez garšas un ir uzklājams uz brekešu stiprinājuma vietām, lai mazinātu mutes gļotādas kairinājumu.
• Līdzekļi smaganu iekaisuma, mutes gļotādas slimību – čūlu, bojājumu, iekaisumu ārstēšanai. Tie pieejami gelu, aerosolu veidā. Mutes dobuma gļotādas iekaisuma gadījumos izmanto arī sūkājamās tabletes ar antibakteriālu iedarbību.
• Uztura bagātinātāji. Zobu veselībai noderēs uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir D vitamīns un kalcijs, taču pirms to lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Esi fiziski aktīvs, ēd veselīgu uzturu, rūpējies par savu mutes dobuma higiēnu un neatliec veselības pārbaudes arī pie mutes dobuma speciālistiem!