Ziņojums: Mediķu algu paaugstināšanai par 20% turpmākos trīs gadus nepieciešami kopumā 642 miljoni eiro
Rīga, 26.nov., LETA. Lai 2019., 2020. un 2021.gadā palielinātu ārstniecības personu darba samaksu par vidēji 20%, kopumā nepieciešami 641,6 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums.
Kaut arī esošā valdība nekādus lēmumus par finansējuma piešķiršanu nākamajam un turpmākajiem gadiem nevar pieņemt, informatīvais ziņojums nonācis valdības otrdienas, 27.novembra, sēdes darba kārtībā. Saskaņā ar sēdes protokola lēmuma projektu paredzēts ziņojumu pieņemt zināšanai, tomēr jautājums par papildu budžeta līdzekļu piešķiršanu nākamgad un turpmāk ir skatāms kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Ziņojumā pausts, ka tas sagatavots, lai informētu Ministru kabinetu, panākot valdības konceptuālu atbalstu par nepieciešamību turpināt ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu personāla atlīdzības palielināšanu no 2019.gada līdz 2021.gadam.
Saskaņā ar ziņojumu, lai palielinātu mediķu atalgojumu par vidēji 20% nākamgad, nepieciešami 103,6 miljoni eiro. No šīs summas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nepieciešami 70,7 miljoni eiro un rezidentiem - 2,2 miljoni eiro.
Ziņojumā pausts, ka VM padotības iestādēs strādājošo mediķu atalgojuma palielināšanai nākamgad kopumā nepieciešami 9,3 miljoni eiro, tostarp lielākā daļa finansējuma jeb 8,3 miljoni eiro vajadzīgi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu atalgojuma palielināšanai.
Citu ministriju padotībā strādājošo mediķu atalgojuma palielināšanai par vidēji 20% nepieciešams 2,1 miljons eiro, tostarp Labklājības ministrijai nepieciešami 1,5 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai - 418 000 eiro, Iekšlietu ministrijai - 85 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 25 000 eiro.
Vienlaikus ar plānoto darba samaksas pieaugumu pagarinātā normālā darba laika atcelšanai jeb virsstundu apmaksai nākamgad nepieciešami 19,3 miljoni eiro, savukārt bez iecerētā mediķu atalgojuma palielinājuma - 16,1 miljons eiro.
Ministrijā uzsvēra, ka mediķu atalgojuma palielināšana nepieciešama, jo patlaban veidojas liels cilvēkresursu trūkums Latvijas veselības aprūpes nozarē. Ziņojumā pausts, ka šajā gadā kopumā slodžu deficīts jeb starpība starp faktiski aizpildītajām un nepieciešamajām ir 1984 slodzes, kas saskaņā ar prognozēm 2019.gadā pieaugs par 9,7% jeb līdz 2177 slodzēm.
Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā Ministru kabineta sēdes laikā valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka, ņemot vērā ieilgušo jaunās valdības veidošanas procesu, 2019.gada budžets šogad netiks pieņemts, tāpēc nākamo gadu nāksies iesākt ar tā dēvēto pagaidu budžetu.
Tāpēc valdība rosinājusi Saeimai pieņemt likuma grozījumus, lai risinātu problēmjautājumus, kas saistīti ar jomām, kuru finansēšanai budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ patlaban nav paredzēts nepieciešamais finansējuma pieaugums, piemēram, nodrošināt plānoto pensiju pieaugumu, pedagogu atalgojuma pieaugumu, kā arī Valsts prezidenta atalgojumu.
Cita starpā ir plānots atteikties no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā likumā rosināts noteikt, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus, pieļaujot korekcijas, kas nodrošina iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu un realizēto politiku, tai skaitā pieņemto normatīvo aktu, finansēšanu.
Vienlaikus Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) joprojām norāda, ka pašreizējai valdībai nav pilnvaru mediķu atalgojuma palielināšanai nākamgad. Mediķu darba samaksas jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa augustā vienojās līdz 2021.gadam ik gadu mediķu atalgojumu palielināt par 20%.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) aģentūrai LETA sacīja, ka komisija meklēs risinājumus situācijai, kas izveidojusies, aizkavējoties 2019.gada budžeta pieņemšanai.
