Zināšanas par veselīgu uzturu visvairāk nepieciešamas skolēniem, bērnu vecākiem un skolu pavāriem
Gandrīz visu (96%) aptaujāto skolu vadības pārstāvji atzina, ka atbalstītu skolas medicīnas personāla, pavāru, pedagogu, vecāku un skolēnu dalību izglītojošos pasākumos par veselīgu uzturu un ēdināšanu. Skolu administrācija uzskata, ka papildināt zināšanas par veselīga uztura pamatprincipiem visvairāk ir nepieciešams pašiem skolēniem (48 skolas) un skolēnu vecākiem (45 skolas). Vairāk nekā puse aptaujāto skolu atzīst, ka zināšanas vajadzētu uzlabot arī skolu pavāriem, un domā, ka skolu pavāriem ikdienas darbā lieti noderētu uztura speciālistu izstrādātas dienas ēdienkartes.
Aptaujas anketās tika uzdoti jautājumi arī par ēdināšanas organizēšanu skolā – ēdināšanas finansējuma avotiem, pusdienu starpbrīžu garumu, brokastu un launaga pieejamību skolās u.c. Dati rāda, ka lauku skolās ievērojami biežāk nekā pilsētas skolās skolēnu pusdienas apmaksā pašvaldības. Vairākās lauku skolās bērniem rudenī tiek piedāvāti arī bezmaksas dārzeņi un augļi (svaigi burkāni un āboli).
No 54 skolām iespēja brokastot ir 13 skolu pirmklasniekiem, 8 skolās brokastis pieejamas arī vecākiem skolēniem (līdz 4. klasei). 15 skolās pirmklasniekiem pieejams arī launags, 12 skolās launagu var ieturēt arī skolēni līdz 4. klasei, 6 skolās launags pieejams pagarinātās grupas bērniem.
Kā liecina SVA veiktais Skolēnu veselības paradumu pētījums - arvien vairāk skolēnu mājās neēd brokastis vai dara to neregulāri, turklāt, jo vecāki skolēni, jo šī neveselīgā tendence pieaug. No aptaujātajiem 4245 skolēniem piektdaļa brokastis ēd neregulāri, bet gandrīz 15% darba dienās nebrokasto nemaz. Tā kā brokastis ir īpaši nozīmīga ēdienreize, jo nodrošina bērnu ar nepieciešamajām uzturvielām, kas bērnam dod enerģiju un palīdz koncentrēties mācībām, iespēja brokastot skolā mazinātu nepabrokastojušo bērnu kāri apmierināt izsalkumu ar neveselīgiem našķiem
Apspriežams un risināms jautājums būtu arī pusdienu starpbrīžiem atvēlētā laika pagarināšana skolās. Tikai astoņās no 54 skolām skolēnu ēdināšanai ir atvēlēta pusstunda Visbiežāk pusdienu starpbrīdim tiek atvēlētas 20 minūtes (24 skolās) un 15 minūtes (17 skolās). Steiga un garās rindas ēdamzālēs ir galvenās sūdzības no skolēnu vidus par ēdināšanas organizēšanu. Skolas nepietiekami garos ēdināšanas pārtraukumus skaidro ar mācību programmas noslogotību.
Aptauja liecina, ka skolās tiek rīkoti dažādi ar veselīgu uzturu saistīti izglītojoši pasākumi – projektu nedēļas, tematiskās stundas, konkursi un mācību ekskursijas.
Sabiedrības veselības speciālistu pieredze liecina, ka vislabākos panākumus veselīga dzīvesveida paradumu iedzīvināšanā skolu vidē dod skolā ieviesta veselīga dzīvesveida politika, kurā ietilpst gan pilnveidotas mācību programmas (obligātas veselības mācības stundas un kvalitatīvas sporta nodarbības), gan labi organizēti ēdināšanas pakalpojumi, gan arī sadarbība kā skolas un pašvaldības, tā arī skolotāju, skolēnu un vecāku starpā.
Sākot ar jauno 2009./2010 mācību gadu SVA Latvijā sāks ieviest Pasaules veselības organizācijas iniciatīvu "Veselīgam uzturam draudzīga skola", kas pilotprojektā jau īstenota 11 Latvijas skolās.
Skolu administrācijām SVA atgādina, ka SVA mājas lapā www.sva.gov.lv pieejams metodiskais materiāls "Sabalansētas ēdienkartes sastādīšana 1.- 4. klašu skolēniem" (autores V.Kozule, I.Straume), ko skolu pavāri un ēdināšanas uzņēmumi var izmantot savā ikdienas darbā.
