Ziemassvētku mielasts un ciemiņi ar produktu nepanesībām – ko iesākt un kā sagatavoties?

Bagātīgs Ziemassvētku mielasts ir neatņemama svinību sastāvdaļa, un nereti pie kopīga svētku galda pulcējas raibu raibais viesu loks. Kamēr kāds iecerējis baudīt visu, ko svētki piedāvā, tikmēr citiem dažādu iemeslu dēļ ēdienkarte jāpielāgo. Alerģiskas reakcijas, laktozes vai glutēna nepanesība vai noteiktas uztura vadlīnijas veselības uzlabošanas nolūkos – visi šie faktori izslēdz no ēdienkartes atsevišķus pārtikas produktus un prasa iepriekšēju sagatavošanos. Kā organizēt Ziemassvētku mielastu, lai gatavošanās noritētu bez raizēm un ciemiņi būtu gardi paēduši, iesaka veselības centra "Vivendi" sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

„Apdomīga ēdienu izvēle gan ikdienā, gan svētku reizēs daudziem cilvēkiem nav iegribu, bet gan veselības jautājums. Turklāt uzskats, ka alerģijas un nepanesības rodas tikai bērnībā, ir mīts. Jā, tās var tikt diagnosticētas mazotnē, no tām var izaugt, bet dažādas pārtikas alerģijas un nepanesības tāpat mēdz rasties arī dzīves laikā. Gadās arī, ka ar konkrēto alergēnu cilvēks  iepriekš vēl nav saskāries. Tāpat kāds gadiem sadzīvo ar dažādām neērtām izpausmēm, kā vēdera pūšanās, dedzināšanas sajūta un citas, pat nenojaušot, ka šos simptomus izraisa konkrēts alergēns. Ja ir aizdomas par alerģiskām reakcijām un nepanesībām, nepieciešams vērsties pie sava ģimenes ārsta, alergologa vai uztura speciālista un veikt izmeklējumus,” stāsta uztura speciāliste.

„Alerģiskām reakcijām iespējams izšķirt vairākus tipus. Visriskantākās ir ātrās alerģiskās reakcijas – tās parasti ir smagas un var būt dzīvībai bīstamas. Pēc saskarsmes ar alergēnu pāris stundu laikā notiek alerģiska reakcija – no acu asarošanas, niezes, nātrenes, tūskas un smakšanas līdz pat anafilaktiskajam šokam. Šādu alerģiju gadījumā ļoti rūpīgi jāseko līdzi, lai nekur nekādā gadījumā nebūtu pat saskarsmes ar alergēnu. Otrs tips ir lēnās alerģiskās reakcijas, kas nav dzīvībai bīstamas, bet var izraisīt traucējošas izpausmes, piemēram, gremošanas trakta problēmas, vēdera pūšanos, caureju, acu asarošanu, iesnas un šķaudīšanu. Šīs izpausmes var būt atkarīgas no saskarsmes apjoma un ilguma, kā arī atšķirties individuāli – piemēram, kāds var apēst tomātiņu vai pāris zemenes, bet veselu bļodu ogu – ne, sieru var, bet pienu ne. Savukārt pārtikas nepanesība nav dzīvībai bīstama, taču var izraisīt nepatīkamus simptomus, piemēram, vēdersāpes vai caureju. Tā rodas, ja gremošanas sistēma nespēj sadalīt noteiktus pārtikas produktus,” skaidro farmaceite.

Lai sagatavotu Ziemassvētku mielastu un nodrošinātu, ka visi ciemiņi, tostarp tie, kuriem ir nepanesības vai alerģijas, var justies ērti un droši, ir svarīgi apzināt viesu vajadzības un veikt sagatavošanās darbus.

Foto: Freepik.com/  timolina

• Apzini ciemiņu vajadzības iepriekš – līdzīgi kā lūdzam uzaicinātajiem viesiem apstiprināt savu ierašanos, tāpat var lūgt norādīt, vai ir kādas alerģijas, pārtikas nepanesības vai citas specifiskas diētas prasības. Tas palīdzēs labāk plānot ēdienu izvēli un izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem.
• Zviedru galds – ērts veids, kā ikvienam atrast savam vēderam tīkamāko, kā arī pielāgot porcijas lielumu, mazinot pārēšanās un pārtikas atkritumu risku.
• Ciemos ar groziņu – atzīmējot svētkus ģimenes un draugu lokā, visus iesaistošs veids ir aicinājums ierasties ar groziņu – tā katrs atnesīs sev atbilstošu ēdienu, turklāt arī citiem būs iespēja nogaršot ko jaunu.
• Universālas piedevas – ieteicams sarūpēt dažus ēdienus, kas der teju ikvienam, piemēram, kartupeļus, krāsnī ceptus dārzeņus, svaigu dārzeņu un augļu plates, kas ir iecienītas arī bērnu vidū, jo tās veido viegli atpazīstamas sastāvdaļas un tās ir gana ērtas pirkstiņuzkodas. Vēlams, lai šie ēdieni ir bez īpašām piedevām, piemēram, nebūtu cepti sviestā, glazēti medū, pārbērti ar rīvētu sieru vai pārlieti ar kādu mērci – to labāk pasniegt atsevišķā traukā.
• Lasi etiķetes – gatavojot ēdienus, pārliecinies par produktu sastāvu, jo pat produktos, kas šķietami ir zināmi un droši, var slēpties kāds alergēns. Tāpat uz etiķetēm var būt norādīts, ka produkti ir ražoti rūpnīcā, kur tiek apstrādāti rieksti vai citi alergēni.
• Ēdienu kartītes – ja ciemiņu ir daudz, uz galda var novietot lapu vai atsevišķas zīmītes, uz kā norādītas ēdienu sastāvdaļas – tās gan informatīvi palīdzēs atrast sev atbilstošo, gan arī iedvesmos ciemiņus jaunās receptes pagatavot pašiem.
• Kombinē pats – tādi ēdieni kā Cēzara un cita veida salāti, vrapi un karstmaizes ir ļoti viegli variējami, tāpēc svētku maltīti var pārvērst jautrā nodarbē – uz galda saliek dažādas ēdiena sastāvdaļas, un katrs kombinē tās pēc sirds patikas.
• Pārdomā dzērienu izvēli. Arī dzērienu izvēlē noderēs dažādība – liec uz galda kā atspirdzinājumus ar mazāku cukura daudzumu, tā bezalkoholiskos un siltos dzērienus. Tāpat ņem vērā, ka mēdz būt cilvēki, kuri ir jutīgi pret medu vai noteiktiem citrusaugļiem. Var ierīkot dzērienu stūrīti, kur atsevišķos trauciņos ir medus, ingvers, citrona šķēlītes, dzērvenes, dažādas tējas, kā arī augu dzēriens kafijai kā govs piena alternatīva – tā ikviens varēs pagatavot sev tīkamo karsto dzērienu.

Noslēgumā farmaceite atgādina, ka šie ieteikumi vairāk piemēroti cilvēkiem ar lēnām alerģiskām reakcijām un nepanesībām, bet ne ar ātrām alerģiskām reakcijām – šajos gadījumos drošības pasākumi ir daudz striktāki. Parasti cilvēki ar smagām alerģijām paši vislabāk zina, kādi nosacījumi jāievēro, un attiecīgi izvēlēsies atbilstošus ēdienus, tostarp pārliecināsies par to sastāvu un par to, ka ražošanas procesā nav bijusi saskarsme ar alergēnu.

„Protams, jāņem vērā, ka situācijas ir dažādas, un vienmēr jāzina, kā pareizi rīkoties. Pat ievērojot visus piesardzības pasākumus, reizēm gadās apēst produktus, kā sastāvā ir alergēns, vai novērojami pārtikas nepanesības simptomi. Ja parādās tādi simptomi kā ādas nieze, piepacelti izsitumi, kas līdzinās nātrenei, pietvīkums, lūpu, rīkles, mēles, plaukstu vai pēdu pietūkums, sēkšana, aizsmakums, slikta dūša, vemšana, krampji vēderā, visdrīzāk, notikusi ātrā alerģiskā reakcija, kas var izraisīt anafilaktisko šoku. Šādos gadījumos jārīkojas operatīvi. Ja ir pieejama epinefrīna pildspalvveidīgā pilnšļirce, tā nekavējoties jāinjicē un pēc tam jāsazinās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Savukārt, ja tās nav, tūlīt jāizsauc medicīniskā palīdzība vai jāvienojas ar dispečeri par cietušā nogādāšanu tuvākajā neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē. Savukārt, ja ir lēna alerģiskā reakcija, pēc iespējas ātrāk jāuzņem antihistamīnais līdzeklis, kas neļaus attīstīties alerģiskai reakcijai,” stāsta farmaceite.

Tāpat farmaceite stāsta, ka nepanesībām var būt līdzīgi simptomi kā alerģijām, taču to izraisītā organisma reakcija parasti ir mērenāka un tās arī nav dzīvībai bīstamas. Nepanesamību gadījumā atsevišķās situācijās ārsts var ieteikt lietot līdzekļus simptomu mazināšanai, piemēram, diosmektīnu saturošus līdzekļus, aktivēto ogli un tml.

Foto: Freepik.com/ freepik

„Svētkos galvenais ir satikšanās prieks un kopā būšana. Ēdienam nevajag radīt stresu – vislabāk, ja svētkus plāno un svin ar vieglumu. Tas nav nekas personisks, ja kāds izvēlēsies neapēst dubulto porciju saimnieces firmas ēdiena vai atturēsies to pagaršot vispār. Var būt, ka kāds atsakās, lai rūpētos par savu veselību un mazinātu riskus, jo pārtikas alerģija vai nepanesība jau tā rada bailes, bet publiska rīcības komentēšana izraisīs vēl lielāku diskomfortu. Neizdarām spiedienu uz citiem ēst noteiktus ēdienus, cienām atteikumu un neuzstājam mainīt domas – savstarpēja cieņa ir daļa no labām attiecībām un svētku izbaudīšanas,” papildina uztura speciāliste.