Ziemas aukstums labi der, lai norūdītos. Viens no veidiem ir peldes ledainā ūdenī, tomēr tas jādara ar apdomu un nekad vienatnē. Kā pareizi uzsākt ziemas peldēšanu, ja nolemts roņot, kas jādara, lai sagatavotos pirmajai peldei un kā pēc tās palutināt ādu, lai tā būtu starojoši skaista, stāsta SIA "Veselības centrs 4" filiāles "Diagnostikas centrs" fizioterapeite un ziemas peldes entuziaste Baiba Narvila un "Euroaptieka" farmaceite Ieva Zvagule.

Roņošana jeb peldēšana ziemā pēdējos gados kļūst arvien populārāka. Pagājušajā ziemā aukstuma peldes un rūdīšanās entuziasti rīkoja rekordpeldi, kas vienlaikus kopā pulcēja vairāk nekā 100 dalībnieku. Latvijā ir 10 reģistrēti ziemas peldes klubi, un biedrības "Latvijas Ronis" dati liecina, ka arī peldētāju vecuma amplitūda ir ļoti plaša: jaunākajiem ziemas peldētājiem Latvijā vēl nav pat septiņi gadi, vecākajiem – jau krietni virs 70.

"Šāda roņošanas popularitāte nepārsteidz, jo pelde aukstā ūdenī ir viens no efektīvākajiem veidiem organisma spēcināšanai aukstajā sezonā. Tā palīdz uzlabot asinsriti, vielmaiņu, imunitāti, paaugstināt organisma noturību pret aukstumu, mazināt bezmiegu, depresiju, astmu, muguras un locītavu sāpes. Tas ir veids, kā tikt galā ar ikdienas stresu, turklāt labi papildina citas fiziskās aktivitātes," atklāj fizioterapeite, tomēr piebilst, ka ne gluži visiem būtu vēlams sākt ziemas peldes. Pirmkārt, lēmums kļūt par roni jāpieņem pašam, nevis citu ietekmē, un, otrkārt, pirms doties uz āliņģi, noteikti jāpievērš uzmanība savas veselības stāvoklim. Ja nepieciešams, ieteicams konsultēties ar ārstu, īpaši par sirds un asinsvadu veselību.

Kam ieteicams kļūt par roni, kam – nē?

"Peldes ir ieteicamas, ja cilvēks cieš no muskuļu sāpēm, kā arī vielmaiņas un endokrīnās sistēmas slimībām. Roņošana var mazināt depresijas izpausmes, neirozes un veģetatīvās distonijas simptomātiku," skaidro fizioterapeite. Sistemātiska rūdīšanās, ko nodrošina ziemas peldes, ieteicama, lai uzlabotu imunitāti, tādējādi samazinot elpceļu saslimšanu biežumu, un ir gadījumi, kad ziemas peldes pat atvieglojušas astmas simptomātiku.

Tomēr pilnīgi noteikti nevajadzētu mesties aukstā ūdenī, ja ir alerģija uz aukstumu, akūtas infekcijas slimības, sirds un asinsvadu slimības, plaušu tuberkuloze, smadzeņu insults, aknu nepietiekamība vai vēnu varikoze smagā formā. Arī grūtniecēm un māmiņām zīdīšanas periodā pret roņošanu vajadzētu attiekties ļoti piesardzīgi.

Kā sākt roņot?

Pretēji savvaļas likumiem, kas nosaka, ka ronēni dzimst rudenī un ziemā, tiem peldētājiem, kuri nolēmuši nākamo ziemu vadīt ledainos ūdeņos, roņu kārtā jāstājas jau pavasarī. Ziemas peldes entuziaste iesaka vispirms norūdīties, to sākot savlaicīgi un darot pakāpeniski: "Vislabāk sākt ar kontrastdušu vai aplaistīšanos ar aukstu ūdeni, kā arī regulāru peldēšanos siltajā gada laikā un rudenī. Ja tas nerada sliktu pašsajūtu un nenokauj vēlmi turpināt, var pamēģināt peldēties arī ziemā."

Peldēm nav jābūt ilgām, jo nav nekas jāpierāda – ne sev, ne citiem. Labāk ūdenī būt īsāku laiku, bet regulāri, vairākas reizes nedēļā. Ja pašsajūta ir laba, peldes ilgumu var pakāpeniski palielināt. Pirms iešanas ūdenī izģērbties ieteicams lēnām, pakāpeniski pieradinot ķermeni pie vēsuma. Tas mazinās iespējamo šoka sajūtu, iegremdējoties aukstā ūdenī. Tāpat vēlams peldēties ar cepuri galvā, lai nesaķertu iesnas vai neiedzīvotos sāpošās ausīs. Ja ļoti salst kājas, var vilkt termoapavus, bet rokas pasargās cimdi un peldēšanās, turot rokas ārpus ūdens. "Rokas ārpus ūdens nozīmē vienu – ziemas peldvietu dziļumam jābūt tādam, lai varētu nostāties uz kājām. Tas ir būtiski drošībai – nedodies peldēt vienatnē, nepeldi tumsā un pārliecinies, vai peldvietā ir viegli iekāpt ūdenī un izkāpt no tā," atgādina fizioterapeite.

Pēc peldes

Kad ūdens prieki beigušies, noteikti jānoslaukās un silti jāsaģērbjas, var arī iedzert siltu tēju. Gan fizioterapeite, gan farmaceite iesaka īpašu uzmanību pēc peldes pievērst izjūtām – ja pasliktinās veselības stāvoklis, noteikti jāsamazina peldes ilgums vai šī nodarbe vispār jāpārtrauc. Atsākt to drīkst tikai pēc konsultēšanās ar ārstu.

Farmaceite atgādina, ka aukstumā jāatceras arī par īpašu ādas kopšanu, jo ziemā āda pastiprināti cieš no apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes. Īpaši sejas ādā esošie asinsvadi aukstumā sašaurinās, un āda saņem mazāk barības vielu, tādēļ tā kļūst sausāka, kairināta, zūd arī tās tvirtums un nereti sākas lobīšanās. Lai gan ziemas pelde uzlabo asinsriti un līdz ar to ādas tvirtumu, nevajadzētu aizmirst arī par atbilstošu barošanu un mitrināšanu. "Vesela āda ir visskaistākais meikaps," uzsver farmaceite, "tāpēc svarīgi izvēlēties piemērotus ādas kopšanas līdzekļus. Ziemā noteikti nevajadzētu aizmirst par saules aizsargfiltriem, jo, kaut arī sauli redzam reti, ultravioleto staru iedarbība tomēr notiek. Acu pietūkumu mazināt palīdzēs gingko biloba, kofeīnam būs uzmundrinoša iedarbība. Dziļu mitrināšanu nodrošinās hialuronskābe, kas īpaši ieteicama nogurušai un jutīgai sejas ādai – hialuronskābe stimulē šūnu reģenerāciju, veicina virsējā ādas slāņa atjaunošanos, uzlabo asinsriti un pasargā ādu no brīvo radikāļu iedarbības. Tāpat ļoti vērtīgas vielas ādas kopšanai ziemā ir koenzīms Q10, kolagēns, A, H, C un E vitamīni, kā arī retinols un produkti uz micelārās tehnoloģijas bāzes."

Lai neapjuktu plašajā piedāvājumā, farmaceite aicina konsultēties ar farmaceitu, kurš iepazīstinās ar katra kosmētikas līdzekļa darbības principiem un palīdzēs izvēlēties piemērotāko.