Februāris ir viens no mēnešiem, kad vairāk domājam par sirdi, taču ziemā sirdij ir vēl viens izaicinājums, par kuru bieži neaizdomājamies – aukstums un ar to saistītās izmaiņas organismā. Ziemas periodā sirds var strādāt intensīvāk ne tikai cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām, bet arī veseliem un aktīviem cilvēkiem. Kāpēc tā notiek, kādas pazīmes nevajadzētu ignorēt un ko ikdienā varam darīt, lai ziemā sirdi atbalstītu, skaidro “Euroaptieka” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.   

Kāpēc ziemā sirds strādā intensīvāk? 

Ziemas aukstums liek organismam pielāgoties, lai saglabātu iekšējo siltumu. Šajā procesā viens no būtiskākajiem mehānismiem ir asinsvadu sašaurināšanās, īpaši ķermeņa perifērijā – rokās, kājās un ādā. Tas palīdz samazināt siltuma zudumu, taču vienlaikus rada papildu slodzi sirdij. Sašaurinoties asinsvadiem, asinīm kļūst grūtāk plūst, kā rezultātā paaugstinās asinsspiediens. Lai nodrošinātu pietiekamu asinsriti visā organismā, sirdij jāstrādā ar lielāku spēku. Tas nozīmē arī lielāku sirds muskuļa skābekļa patēriņu un intensīvāku darbu ikdienā.  

Aukstuma ietekmē var mainīties arī asins īpašības – tās var kļūt viskozākas, kas savukārt var apgrūtināt asins cirkulāciju asinsvados un palielināt trombozes risku. Šīs izmaiņas var būt īslaicīgas, tomēr tās ietekmē arī cilvēkus, kuri ikdienā jūtas veseli un aktīvi, īpaši, ja aukstums kombinējas ar stresu vai fizisku slodzi.  

Ziemas paradumi, kas palielina slodzi sirdij  

Ziemā mainās ne tikai laikapstākļi, bet arī ikdienas paradumi, kas var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmas darbu. Tumšais un aukstais laiks bieži samazina vēlmi kustēties – vairāk laika pavadām telpās, retāk dodamies pastaigās, samazinās kopējā fiziskā izturība, kā rezultātā pie slodzes sirds reaģē straujāk. Tāpat pēkšņas fiziskas aktivitātes, kā sniega tīrīšana, strauja iešana aukstā laikā vai citas intensīvas aktivitātes bez iepriekšējas sagatavošanās var būt īpaši izaicinošas tieši sirdij. Aukstuma, fiziskas slodzes un asinsvadu sašaurināšanās kombinācija var izraisīt paātrinātu sirdsdarbību, aizelšanos un izteiktu nogurumu pat cilvēkiem, kuri ikdienā sevi uzskata par aktīviem un veseliem.  

Pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu sirds slodzi ziemā  

Farmaceite skaidro, ka ziemas periodā sirds uz aukstumu un slodzi var reaģēt izteiktāk nekā citos gadalaikos, un ir svarīgi nepalaist garām organisma signālus, pat ja tie sākotnēji šķiet nenozīmīgi. 

• Ātrāks pulss aukstumā: aukstā vidē sirdsdarbība fiziskas slodzes laikā var kļūt straujāka nekā ierasts – tā ir dabiska organisma reakcija, taču, ja pulss ir izteikti paātrināts vai parādās diskomforts, tam vērts pievērst uzmanību.
• Aizelšanās pie nelielas slodzes: ja ikdienas aktivitātes, piemēram, kāpšana pa trepēm vai iešana raitākā solī, izraisa izteiktu aizelšanos, tas var būt signāls par sirds un asinsvadu sistēmas papildu noslodzi.  
• Pastiprināts nogurums: nogurums, kas parādās ātrāk nekā parasti vai saglabājas arī pēc pietiekamas atpūtas, var liecināt par paaugstinātu organisma slodzi, tostarp sirds un asinsvadu sistēmas intensīvāku darbu.
• Diskomforts krūtīs un sirdsklauves: spiedoša sajūta krūtīs, sirdsklauves vai neregulāras sirdsdarbības sajūta ir pazīmes, kuras nevajadzētu ignorēt, jo tās var liecināt par paaugstinātu slodzi sirdij vai sirds ritma traucējumiem.
• Aukstas rokas un kājas, reibonis: izteikti aukstas plaukstas un pēdas, kā arī reibonis var liecināt par asinsrites izmaiņām aukstā laikā.  

Ja šādas sajūtas atkārtojas, kļūst izteiktākas vai tām pievienojas tādi simptomi kā stipras sāpes krūtīs, izteikta aizdusa, reibonis vai ģībonis, ieteicams savlaicīgi vērsties pēc medicīniskas palīdzības. Vieglāku, bet atkārtotu simptomu gadījumā var konsultēties ar farmaceitu vai ģimenes ārstu, savukārt akūtu un pēkšņu simptomu gadījumā nepieciešams nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. 

Autors: Shutterstock.com

Kā atbalstīt sirdi ziemā  

Farmaceite uzsver, ka sirds veselības atbalsts ziemā nav sarežģīts, taču prasa pievērst papildus uzmanību ikdienas paradumiem. Pat nelielas, regulāras darbības var palīdzēt mazināt sirds slodzi un uzturēt labu pašsajūtu. 

• Regulāras fiziskās aktivitātes: katru dienu ieteicams veltīt vismaz 30 minūtes mērenām kustībām, piemēram, pastaigām vai vingrošanai iekštelpās. Svarīgākais ir konsekvence – regulāra, nevis pēkšņa un intensīva slodze, īpaši aukstumā.  
• Atbilstošs apģērbs: lai uzturētu ķermeņa temperatūru un mazinātu sirdij radušos slodzi, svarīgi ģērbties atbilstoši laikapstākļiem. Cepures, cimdi, siltas zeķes un sejas aizsardzība palīdz saglabāt siltumu.  
• Miega režīms: 7–9 stundas miega katru nakti ir būtiskas, lai sirds un nervu sistēma atjaunotos un spētu tikt galā ar ziemas izaicinājumiem.  
• Stresa mazināšana: regulāras relaksācijas metodes un elpošanas vingrinājumi palīdz saglabāt sirds ritmu un samazināt spriedzi. Nepieciešamības gadījumā var lietot arī nomierinošus līdzekļus ar magniju vai augu izcelsmes sastāvdaļām, piemēram, baldriānus un vilkābeles, saskaņā ar farmaceita vai ārsta rekomendācijām.
• Šķidruma un elektrolītu uzņemšana: aukstajā sezonā organisms var zaudēt vairāk šķidruma, īpaši svīstot pārāk siltā apģērbā vai sausā telpā. Farmaceite iesaka biežāk uzņemt ūdeni un elektrolītus – kāliju, kas ir svarīgs normālai sirds ritma un muskuļu darbībai, nātriju, kas palīdz uzturēt šķidruma līdzsvaru organismā, un magniju, kas veicina normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību. 

Ziemas uzturs un sirds veselība 

Ziemas uztura paradumi tieši ietekmē sirds un asinsvadu veselību. Aukstajā sezonā biežāk izvēlamies sātīgāku, kalorijām bagātāku ēdienu un uzņemam vairāk sāls, kas var paaugstināt asinsspiedienu un radīt papildu slodzi sirdij. Tāpat uzturā bieži trūkst svaigu dārzeņu un augļu, kas ir bagāti ar antioksidantiem un palīdz uzturēt asinsvadu elastību.  

Treknās zivis un omega-3 taukskābes ir īpaši svarīgas sirds veselībai – EPA un DHA palīdz uzturēt normālu sirds darbību. Ziemā, kad svaigas zivis ēdam retāk, ieteicams papildināt uzturu ar omega-3 kapsulām vai šķidrajām eļļām. Līdzīgi svarīgs ir D vitamīns, kas veicina normālu imūnsistēmas darbību; ziemas mēnešos saules gaismas trūkuma dēļ daudziem cilvēkiem var būt tā deficīts. Farmaceite arī uzsver magnija nozīmi – magnijs veicina normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību un palīdz mazināt nogurumu un nespēku. 

Vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos piemērotu formu, noteiktu devu, pārliecinātos par saderību ar citiem medikamentiem un, ja nepieciešams, veikt asins analīzes, lai precīzi novērtētu vitamīnu un minerālvielu līmeni organismā.

Uztura bagātinātājs. 

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.