Zīdaiņa ēdināšana
Foto: Pixabay.com
Katrs sākums ir grūts, it īpaši, ja mazulis slimo vai dzimis priekšlaicīgi. Jāapzinās, ka māte savu bērnu zīdīs tā, kā tikai viņa to var un prot. Mātei jāieklausās arī savā bērnā - kādas ir viņa vēlmes un zīšanas prasmes.
Kas ierosina piena veidošanos?
Pēc bērna piedzimšanas mātes organismā paaugstinās atsevišķu hormonu aktivitāte, kuri veicina gan piena veidošanos (prolaktīns), gan izdalīšanos (oksitocīns). Hormonu izdalīšanās pastiprinās, ja tūlīt pēc piedzimšanas bērns tiek likts pie krūts.
Jūs šai brīdī jūtat viņa pieskaršanos, kaut arī īslaicīgi, bet notiek pirmā zīdīšana. Sākas piena noplūdes refleksa loka darbība. Prolaktīns sagatavo krūtis piena veidošanai. Zīdīšana paaugstina hormona izdalīšanos. Īpaša nozīme refleksa loka darbībā ir oksitocīnam, ko sauc arī par laimes hormonu. Tā ietekmē piens no piena dziedzera daiviņām plūst pa piena vadiem, sakrājas un vieglāk izdalās, bērnam zīžot.
Zīdīšana ir dabiska pieprasījuma un piegādes sistēma. Dabiskā sistēma darbojas, ja bērns pats "diktē" piena dziedzerim, cik daudz piena tam jāražo. Piena dziedzera iztukšošana zīdot, ir kā "signāls" piena produkcijai. Zīdīšana stimulē jaunas piena porcijas veidošanos. Ja izzīstais piena daudzums būs nepietiekams, bērns jutīsies izsalcis un ar savu uzvedību dos signālus, ka laiks zīdīt. Jo biežāk iztukšosies krūts, jo ātrāk norisēs piena veidošanās.
Zīdīšanas biežums mainās no 12 reizēm diennaktī līdz 7 - 8 reizēm, lai no pirmpiena nelielā daudzuma caur pārejas piena stadiju nonāktu līdz unikālajam pienam.
Pamatprincips zīdīšanā ir barot bērnu "pēc pieprasījuma". Ja piena ir maz, vienā zīdīšanas reizē ieteicams zīdīt gan ar vienu, gan otru krūti.
Priekšlaikus dzimuša vai slima bērna ēdināšana
Priekšlaikus dzimušam vai slimam bērnam pirmpiena piles, piena mililitri ir uztverami ne tikai kā ēdiens, bet kā zāles. Ja nav iespējams pašai barot bērniņu, zinot par piena veidošanās procesu, zīdīšana ir jāaizstāj ar mehānisku, bet maigu piena atslaukšanu, lai būtu, ko iedot bērnam kaut pa pilītei.
Neatmet domu par bērna zīdīšanu, kad bērniņš atveseļosies! Redzēt bērnu, pieskarties viņam - tam būs labvēlīga ietekme piena veidošanās procesā. Ja mazulis atrodas intensīvās terapijas nodaļā, piena atslaukšanas laikā turi acu priekšā bērna fotogrāfiju. Tiklīdz bērna veselības stāvoklis atļauj, "ķengura" pozicionēšanas laikā, dod mazulim iespēju pieskarties ar lūpām krūšu galam.
Zondes barošanas laikā arī var likt pie krūts, kaut arī bērnam zīšanas un norīšanas prasmes vēl nav. Katrs šāds pieskāriens veicinās prolaktīna un laimes hormona izdalīšanos.
Cik ilgi mazulim vēlams saņemt mātes pienu?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīcijas zīdaiņa ēdināšana tikai ar mātes pienu līdz 6 mēnešu vecumam, nesaņemot nekādu citu ēdienu, tiek dēvēta par ekskluzīvu zīdīšanu. PVO rekomendē zīdīt līdz 2 gadu vecumam.
Par papildēdienu tiek saukts visa vaida cietā un šķidrā pārtika, kas nav mātes piens vai mātes pienu aizvietojošs adaptēts maisījums. Papildēdienu bērnam var sākt dot no 4 mēnešu vecuma vai 5 mēnešu vecuma, bet no 6 mēnešu vecuma bērns bez šaubīšanās jāsāk pieradināt pie papildēdieniem, turpinot zīdīšanu. Mammas piens pakāpeniski samazināsies, jo kļūs retākas, īsākas zīdīšanas reizes.
Kā pirmo papildēdienu iesaka dārzeņus vai graudaugus. Tos svarīgi ieviest pakāpeniski, sākt ar vienu ēdienu un to 3 - 4 nedēļu laikā no 5 - 10 gramiem palielināt līdz 50 - 100 gramiem, līdz pilnībā ir aizvietota viena zīdīšanas reize. Tā katru nākamo mēnesi bērns saņems jaunu papildēdienu.
Par papildēdiena uzsākšanu visbiežāk "palīdz" izšķirties arī bērns. Bērns stabili notur galvu, krēsliņā pie galda kāri seko ar acīm pieaugušo ēšanai, tver pēc karotes u.t.t.
Priekšlaikus dzimušiem bērniem papildēdiena ieviešanā arī jāņem vērā galvas kontrole, stabila rīšanas, zīšanas koordinācija, košanas kustības, ar interesi seko pieaugušo ēšanai.
Ja bērns dzimis 24. gestācijas nedēļā, tad papildēdiens jāsāk 7. kalendārajā mēnesī, jeb koriģētajā 3. mēnesī. Savukārt vēlākā gestācijas laikā dzimušiem (tuvāk 36. nedēļai), papildēdienu vēlams sākt nekoriģētajā 4 mēnešu vecumā.
Zīdīšana un ēdināšana ir individuāls process, bet zinot rekomendācijas, katra mamma kopā ar savu bērnu atradīs sev piemērotāko, veiksmīgāko risinājumu. Kopā ar ārstu vai māsu ir jāpadomā arī par kalorijām, olbaltumvielām, vitamīniem, sekojot bērna svaram, garumam un galu galā attīstībai kopumā.
Mājas lapā www.piedzimuagrāk.lv ir iespēja uzdot jautājumus speciālistiem - neonatologiem, kā arī atrast noderīgu informāciju tieši priekšlaicīgi dzimušu bērniņu vecākiem un līdzcilvēkiem.
