Zemenes: Kas tajās vērtīgs?

Atceries kaut kur dzirdēto, ka, saēdoties zemenes, vitamīnus var uzņemt visam gadam, un slimības, kā likts, atkāpsies? Apgalvojums, protams, ir pārspīlēts, taču neatņem košajai ogai tās popularitāti un īpašo statusu.

“Šis ir īstais laiks, lai baudītu gan veselīgās, gan garšīgās zemenes, celtu godā to uzturvērtību un arī košo skaistumu, kas turklāt arī priecē acis,” saka „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte Anita Baumane, sertificētā uztura speciāliste Veselības centru apvienībā.

Kas vērtīgs zemenēs?

“Zemenes ir spēcīgs antioksidantu avots ar nelielu enerģētisko vērtību – 100 gramos ogu ir vien 31 kalorija, daudz ūdens un šķiedrvielu. No minerālvielām zemenēs izceļas kālijs, un tas ir ļoti svarīgi, jo kālijs veicina ūdens izdalīšanos, kamēr nātrijs (sāls) to aiztur. Ja uzturā ir par daudz nātrija, kā tas bieži gadās, jāraugās, lai vairāk uzņemtu kāliju, un zemeņu laiks šai ziņā sniedz ideālu iespēju – ik dienu vajadzētu apēst vismaz vienu sauju ogu. Kaut arī tiek uzskatīts, ka zemenes satur daudz dzelzs, diemžēl par dzelzs avotu tās tomēr nevar nosaukt, jo 100 grami zemeņu satur tikai 0,28 miligramus,” skaidro uztura speciāliste.

Un kā ar vitamīniem?

“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone stāsta par zemenēs esošajiem vitamīnu un mikroelementiem: “Tajās ir tik vajadzīgais C vitamīns, B grupas vitamīni – B1, B3, B4, B5, B6, B9, arī E un K vitamīns. Zemenēs ir arī mikrolementi – kālijs, fosfors, magnijs, nātrijs, varš. C vitamīns uzlabo organisma pretošanās spēju infekciju slimībām un vīrusu slimībām, darbojas kā antioksidants, uzlabo asinsvadu elastību, stiprina asinsvadu sieniņas, piedalās kolagēna sintēzes procesā, kas, kā zināms, nodrošina skaistu ādu, stiprākus saistaudus, locītavas. Arī E vitamīns darbojas kā antioksidants, uzlabo ādas un gļotādas stāvokli, palīdz pasargāt organismu no sirds un asinsvadu slimībām. K vitamīns nodrošina organismā pareizu asins recēšanas procesu, kaulu mineralizāciju, uzlabo kalcija jonu iekļūšanu kaulaudos un var mazināt aterosklerozes risku. B grupas vitamīni uzlabo nervu impulsu pārvadi, kas nodrošina pareizu centrālās nervu sistēmas funkcionēšanu un galvas smadzeņu darbību, uzlabo nervu impulsu pārvadi arī muguras smadzenēs.”

Tik daudz un tik dažādas!

Foto: Freepik.com/ serhii_bobyk

Ir zināms vairāk nekā 600 zemeņu šķirņu. Lielu apjomu zemeņu izaudzē ASV, Meksikā, Turcijā, Spānijā un Ēģiptē – kopā tie ir vairāk nekā 55% no visas pasaules zemeņu produkcijas.

Pētījumos zemenes tiek cildinātas un slavētas par veselīgumu un ieguvumiem, lietojot tās uzturā, īpaši uzsverot sezonālās, vietējās zemenes. Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka, patērējot 400 gramus augļu un dārzeņu dienā, var samazināt sirds slimību, diabēta un vēža risku. Taču jāņem vērā, ka neviens no augļiem slimības pilnībā neārstē!

Kas mājo zemenēs?

Ir gadījies pamanīt, ka, skalojot zemenes ūdens bļodā, ūdenī peld sīki kukainīši. Vai tas nozīmē, ka būtu jāuztraucas par apdraudējumu veselībai? Satraukumam nav iemesla, jo šie kukainīši nav kaitīgi. Galvenais – pirms lietošanas zemenes noskalot vēsā ūdenī. Ja arī pāris zemenēs mītošās sīkās radības nonāks kuņģī, tās būs vien papildu olbaltumvielas, kas nevar nodarīt kaitējumu veselībai.

Ak, vai – alerģija!

Alerģisku reakciju zemenes patiešām var izsaukt, lai gan, salīdzinot ar citām uztura alerģijām, šī ir retāka. “Zemeņu alerģijas gadījumā cilvēka imūnsistēma slikti reaģē uz īpašu alergēnu, kas atrodas ogā. Jāpatur prātā, ka cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret zemenēm, var nākties būt uzmanīgiem arī no citiem šīs dzimtas augļiem, piemēram, no kazenēm.

Ja ir aizdomas par alerģisku reakciju, nevajadzētu patstāvīgi noteikt diagnozi, bet gan doties pie alergologa. Saskaņā ar neliela apjoma pētījumu, kas pirms dažiem gadiem veikts Bosnijā, tikai trīs četriem procentiem bērnu no divu gadu vecuma un jaunākiem ir alerģija no zemenēm. Vēlīnā bērnībā procentuālais līmenis pazeminās līdz 0,5 līdz vienam procentam un paliek nemainīgs,” stāsta uztura speciāliste.

Kā gardi baudīt zemenes?

Foto: Freepik.com/ Racool_studio

• Pievieno zemenes nesaldinātām brokastu pārslām, auzu vai prosas putrai;
• Ātrās brokastis – glāzē vai krūzē kārtām salikt uz pusēm sagrieztas zemenes, bezpiedevu jogurtu un musli – līdz trauks ir pilns. Var uzkaisīt kanēli un dažus sasmalcinātus riekstus;
• Svaigas vai sasaldētas zemenes iestrādā olbaltumvielu kokteiļos;
• Ieliec sauju zemeņu pusdienu kastītē, ko paņemt līdzi pārgājienā vai pastaigā;
• Sasaldētas zemenes ir kā saldējums. Bērni tās var apēst pēc pastaigas – tas būs daudz veselīgāks kārums nekā rūpnieciski ražotā sasaldēta sulā;
• Sablendētas zemenes var pasniegt pie pankūkām, iejaukt bezpiedevu jogurtā, kefīrā;
• Pa retam (ne katru dienu!) drīkst izbaudīt zemenes ar putukrējumu vai saldējumu, tiesa, pēc šāda deserta būs vairāk jāpakustas.