Zāļu viltojumi legālajā tirgū Latvijā nav konstatēti
Veselības ministre Ingrīda Circene norāda, ka "mēs varam konkrēti teikt par pagājušo gadu, 2012.gadu, tādu iesniegumu, sūdzību mums nav bijis. Taču, protams, mēs sekojam līdz arī starptautiskajai informācijai un mēs zinām, ka tādi draudi pastāv un tas ir tas, kāpēc mēs aktīvi darbojamies, lai šo situāciju Latvijā padarītu pēc iespējas drošāku. Visas zāļu tirgu kontrolējošās institūcijas šobrīd apgalvo, ka līdz šim fiksētie viltojumi bijuši, tikai nelegāli pērkot zāles internetā ārpus oficiālo Latvijā reģistrēto aptieku interneta veikaliem vai "no rokas" melnajā tirgū. Par to atbildība esot jāuzņemas pašiem pircējiem."
Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele raidījumam "Nekā personīga" stāsta, ka "pacientu pieredzes ir bijušas vairāk tādas, kad cilvēki ir stāstījuši par šīm problēmām, ka, it kā gribot uzlabot veselību, viņi ir mēģinājuši uz pašu iniciatīvu iegādāties, bet rezultāts ir bijis tieši pretējs, veselībai kaitniecisks. Ir bijuši pāris gadījumi, kad cilvēkam ir nācies papildus ārstēties un vēl vidēji kādu mēnesi lietot citus medikamentus un atgūt veselību. Tas ir ļoti skumji patiesībā, jo šie cilvēki sākumā nemaz nav bijuši īsti pacienti ar nopietnākām veselības problēmām, bet tas mērķis ir bijis vairāk tieši uzlabot veselību."
Savukārt Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča atzīmē, ka "ir pieņēmums, ka lielā mērā mūsu aptieku tīklu no viltojumiem glābj fakts, ka Latvija ir mazs tirgus. Viltotājiem būtu nepieciešams arī latviski sagatavot marķējumus un uz mazo apjomu peļņa būtu vairs ne tik izdevīga. Veselības inspekcija legālajā tirgū regulāri veic arī zāļu sastāva analīzes."
Ārsti, kuri strādā ar vēža slimniekiem stāsta, ka dažkārt pacienti Latvijā, cenzdamies ietaupīt, paši atveduši, piemēram, aizdomīgas ķīmijterapijas zāles no Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas. Reiz kāds Meksikā iegādājies vitamīnus B-17, kādi vispār dabā nepastāv. Bet, piemēram, slimnieks ar nieru šūnu vēzi, kam vajadzīgais preparāts šeit, Latvijā, nav kompensējamo zāļu sarakstā mēģinājis tās nopirkt Krievijā. Taču nav ņēmis vērā, ka lielās valstīs legālajā tirgū medikamenti mēdz būt lētāki, taču lielāks ir arī risks nopirkt viltojumu.
Arī it kā par drošām uzskatītās valstīs, kā ASV vai Lielbritānijā viltus ražotāju produkti ir dažkārt atrasti - pat slimnīcu iepirkumos. Viltojumi ārēji ir tik līdzīgi oriģināliem, ka tos neatšķirt ne pēc iepakojuma, ne pēc, piemēram, tablešu ārējā izskata. Dažreiz viltotajām apvalks pat izskatās gludāks un maliņas līdzenākas, jo melno ražotņu iekārtas var nebūt tik nodilušas, kā oriģinālu rūpnīcās. Viltojumi parasti top tādās kā kaktu darbnīcās, lai briesmu gadījumā vieglāk pārvietot aprīkojumu un noslēpt pēdas.
Līdzīgas pagrīdes ražotnes ir atrastas arī tā sauktajās attīstītajās valstīs Eiropā. Tabletēs, kas šādos apstākļos top, parasti nav ne miņas no ārstniecībai paredzētā sastāva. Viltotāji rūpējas galvenokārt tikai par preces ārējo izskatu un to, lai ripas turas kopā. Izpētot saturu, viltojumos ir konstatēti gan minerālmēsli, gan ķieģeļu putekļi, gan krāsa, ar ko uz asfalta iezīmē sadalošās joslas, gan grīdas vasks. Protams, ka šādi ražotas tabletes izmaksā tikai dažus santīmus, bet tirgū tās tiek pārdotas kā varbūt 100 latus dārgi oriģināli. Pacients tās nopērk, bet sekas mēdz būt pavisam citas, nekā cerēts.
Foto: Stock.XCHNG
