Zāļu ražotāji: Ir jābeidz atlikt finansējuma palielināšana veselības aprūpei
Lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē, ir jābeidz atlikt finansējuma palielināšana nozarē, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.
Viņš arī pauda viedokli, ka politiķi jau vairāku gadu garumā nav spējuši panākt vienošanos par to, ka veselības nozarei nauda nav iedalīta atbilstīgi vajadzībām. Jurševics nevarot piekrist apgalvojumam par to, ka finansējuma palielināšana, piešķirot nozarei vairāk līdzekļu, būtu nevajadzīga "naudas pumpēšana sistēmā".
"Katram pakalpojumam ir noteikta cena, taču problēma ir tā, ka finansējums neatbilst ne tikai noteiktai cenai, bet arī pašizmaksai. Pēdējo 20 gadu laikā politiķi nav spējuši vienoties par to, ka veselībai nauda nav iedalīta atbilstīgi vajadzībām. Turklāt arguments gandrīz vienmēr ir bijis tāds, ka finansējuma palielināšana būtu kā nevajadzīga "naudas pumpēšana sistēmā". Tam nevar gluži piekrist," atzīmēja LPMA valdes priekšsēdētājs.
Tādus argumentus kā vajadzība paskatīties uz iekšējām rezervēm, reformēt vai padarīt caurspīdīgāku sistēmu, kas vairāku gadu garumā ir pieminēti, Jurševics uzskata par atrunām.
"Vajag "paskatīties uz iekšējām rezervēm", reformēt, "padarīt sistēmu caurspīdīgāku", kā arī citi līdzīgi "izsvērti" spriedumi no politiķu puses pamatā ir bijušas atrunas bez iedziļināšanās, lai tik varētu atlikt naudas iedalīšanu uz vēlāku laiku. Tagad veselības finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES). Arī zāļu iegādes valsts finansējumā esam pēdējie ES, un līmenis tuvojas Vidusāzijas valstu līmenim, un nav tālu Āfrikas līmenis," atzina Jurševics.
Pēc viņa domām, lielāki vai mazāki uzlabojumi ir jāveic, tie arī tiek un tiks veikti, tomēr tas nevar būt par šķērsli, lai apzinātu to, ka līdz normālam veselības aprūpes līmenim Latvijā trūkst vismaz 700 miljonu eiro.
LETA jau vēstīja, ka Veselības ministrija (VM) aprēķinājusi, kāds būtu nepieciešamais finansējums veselības aprūpei. Vēlamais finansējums ir divas reizes lielāks nekā šobrīd, proti, 1,4 miljardi eiro, teikts ziņojumā. Rezumējot VM norāda, ka pašreizējais pakalpojumu grozs nebūtu mazināms, bet gan papildināms ar finansējumu, lai pakalpojumus padarītu pieejamākus.
LETA
2016.gada 5.oktobrī
