Katram no mums kādreiz ir bijis tā, ka ārsts vaicā, kādā krāsā ir mūsu deguna izdalījumi, ko ikdienā dēvējam par iesnām. Šāds jautājums nav bez pamata, jo katrai krāsai ir sava nozīme, kas var palīdzēt saprast, kā rīkoties tālāk un ātrāk atveseļoties. Kādā krāsā var būt izdalījumi no deguna, par ko tie liecina un kā efektīvi mazināt iesnas un to radītos simptomus, skaidro “Veselības centra 4” otorinolaringoloģe Viktorija Šiliņa un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Iesnas šobrīd ir aktuāla problemātika, kas ir tipiska ziemas sezonai, jo auksto un mainīgo laikapstākļu dēļ aktīvāk sāk cirkulēt dažādi vīrusi. To izplatību ietekmē arī citi faktori, piemēram, cilvēki šobrīd vairāk laika pavada iekštelpās – darbā, mājās, lielveikalos vai dažādos pasākumos. Šīs telpas ne vienmēr ir pietiekami vēdinātas, kā arī daudzi cilvēki mēdz doties ārpus mājas arī tad, ja nejūtas pavisam labi un viņiem ir kādi saaukstēšanās simptomi, tai skaitā iesnas. Ne vienmēr šos faktorus izdodas mazināt vai no tiem izvairīties, tāpēc arī pacientu sūdzības par iesnām mēdz būt biežākas,” skaidro otorinolaringoloģe.

Kāpēc rodas izdalījumi no deguna?

Deguns nodrošina gaisa, ko cilvēks ieelpo, sasildīšanu, mitrināšanu, attīrīšanu un dziļāko elpceļu aizsargāšanu no vīrusiem, baktērijām, kā arī dažādiem netīrumiem, piemēram, putekļiem vai mājdzīvnieku spalvām. Deguna dobumā ir skropstiņepitēlijs, kas ir pārklāts ar sekrētu jeb gļotām, kas nemitīgi izdalās un palīdz neitralizēt patogēnus. Skropstiņepitēlijs kustās aizdegunes virzienā un pārbīda sekrētu uz rīkles galu. Ja cilvēkam nav iesnu, izdalījumus praktiski nevar just, jo tie tiek neapzināti norīti. Savukārt tad, kad pacients ir, piemēram, saaukstējies vai ir alerģija, izdalījumi no deguna ir vairāk un biežāk. Tie arī kļūst šķidrāki, jo to uzdevums ir atšķaidīt un palīdzēt izvadīt nevēlamos mikroorganismus vai putekšņus no deguna, lai tie nenonāktu dziļāk elpceļos.

Ko nozīmē iesnu krāsa?

Ja cilvēks ir vesels, tad izdalījumi no deguna ir caurspīdīgi un tos parasti nevar pamanīt.

Alerģijas vai vīrusu izraisīto iesnu gadījumā caurspīdīgo izdalījumu kļūst krietni vairāk, no deguna tie praktiski tek, bet izdalījumi ir caurspīdīgi, ūdeņaini, vēlāk var būt biezāki, gļotaini.

Nākamā iesnu fāzē rodas gaiši balti un balti izdalījumi. Ja iesnas nepapildina citi saaukstēšanās simptomi, piemēram, galvassāpes vai paaugstināta temperatūra, tad tas var norādīt, ka tās drīz beigsies un izdalījumi drīz atkal kļūs caurspīdīgi. Parasti šādos gadījumos nav nepieciešama ārsta konsultācija, ja vien iesnas nav ilgāk par septiņām dienām un nesagādā papildu sūdzības, piemēram, sāpes sejā, spiedienu uz augšējiem zobiem, vai galvassāpes.

Dzelteni izdalījumi norāda, ka organisms cīnās ar infekciju vai arī tā progresē. Šādos gadījumos iesnas ir biezas, var veidoties kreveles degunā. Tādā veidā rodas cieta garoza, kas degunā rada diskomfortu un apgrūtina elpošanu. Ja dzeltenās gļotas parādās regulāri no vienas vai abām deguna nāsīm un pašsajūta neuzlabojas, cilvēkam būtu nepieciešams vērsties pie ārsta.

Zaļa iesnu krāsa ir viena no pazīmēm, kas liecina, ka, iespējams, ir izveidojies strutains iekaisums. Līdzīgi kā ar dzeltenām iesnām, arī zaļi izdalījumi ir biezi. Tos var papildināt arī tādi simptomi kā spiediens pieres daļā, deniņos, smaganās un zobos, galvassāpes, paaugstināta temperatūra un kakla sāpes. Šādos gadījumos ir nepieciešams vērsties pie ārsta.

Sārti, ar sarkanām svītiņām vai brūngani var rasties vīrusa laikā, kad deguna gļotādas kapilāri kļūst trauslāki, it sevišķi tad, kad cilvēks mēģina degunu iztīrīt, piemēram, to izšņaucot. Ja deguns tiek izšņaukts pārāk spēcīgi, tie var plīst – tā rezultātā nelielā daudzumā izdalās asinis, kas iesnas iekrāso viegli sārtā vai brūnganā krāsā. Tas var būt arī saistīts ar nepareizu deguna kopšanu. Kad saaukstēšanās laikā ir biezi izdalījumi, deguna gļotāda kļūst sausa un veidojas krevelītes, kuras cilvēki mēdz kasīt un aiztikt. Tādā veidā jutīgā vieta tiek traumēta un rodas neliela asiņošana, kas iekrāso deguna izdalījumus. Sausuma veidošanos šobrīd arī veicina apkure, kuras laikā cilvēkiem nepieciešams uzņemt vairāk šķidruma, lai mitrinātu elpceļus. Šādos gadījumos nepieciešams rūpēties par deguna gļotādas mitrināšanu.

Ja tomēr sārti un brūngani izdalījumi turpina izdalīties arī pēc izveseļošanās, nepieciešams konsultēties ar ārstu.

Melnas iesnas ir visretāk sastopamas. Parasti tās nav saistītas ar slimību, jo visbiežāk tiek novērotas cilvēkiem, kuri strādā vietās, kur ir netīrs un ar putekļiem piepildīts gaiss, piemēram, ražotnes. Putekļi piejaucas klāt izdalījumiem, kā rezultātā rodas melnas iesnas. Šādos gadījumos regulāri nepieciešams tīrīt degunu, piemēram, skalojot pēc katras darba dienas. Reti melnas iesnas var būt saistītas ar hronisku sēnīšu blakusdobuma iekaisumu, taču šādos gadījumos diagnozi un ārstēšanu nosaka ārsts.

Farmaceites ieteikumi iesnu ārstēšanā

• Lai attīrītu, atvieglotu elpošanu un degunu atbrīvotu no izdalījumiem, to ieteicams skalot ar līdzekļiem, kas veidoti uz sālsūdens bāzes. Sāļais šķīdums palīdz šķidrināt gļotas un vieglāk izšņaukt degunu. To īpaši ieteicams darīt tad, kad iesnas ir biezas konsistences;
• Deguna skalošanu ieteicams veikt vienu līdz divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Kad iesnas mazinās, skalošanu var veikt divas līdz trīs reizes nedēļā;
• Ja deguns ir aizlikts, ieteicams lietot aerosolus vai pilienus, kuru sastāvā ir aktīvā viela ksilometazolīns, kas sašaurina deguna asinsvadus un mazina tūsku. Jāatceras, ka šos līdzekļus drīkst lietot ne ilgāk kā 5 dienas, ievērojot lietošanas instrukciju un ārsta vai farmaceita norādījumus. Tūsku iespējams mazināt arī ar aerosoliem, kuru sastāvā ir sāls šķīdums;
• Lai mitrinātu deguna gļotādu gan tad, kad ir iesnas, gan profilakses nolūkos, kad cilvēks atrodas iekštelpās, jālieto mitrinošie līdzekļi, kuru sastāvā ir hialuronskābe, smiltsērkšķu eļļa vai olīveļļa;
• Degunam un tā gļotādai ieteicams lietot tiem paredzētos gēlus, kuru sastāvā ir priežu ekstrakts, kas veido mitrinošu aizsargslāni un pasargā no apkārtējās vides – vīrusiem, baktērijām un netīrumiem;
• Lai atvieglotu elpošanu un nodrošinātu optimālu elpceļu funkciju, var lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir priežu mizas vai gaiļbiksīšu ziedu ekstrakts;
• Lai mazinātu elpceļu slimības simptomus, tai skaitā iesnas, var veikt tvaika inhalācijas ar inhalatoru. Tie palīdz uzņemt ārstnieciskās vielas un mitrināt elpceļus. Par piemērotākās medicīniskās ierīces izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu. 

Ko nedarīt, ja ir iesnas?

• Deguna nāsī vai nāsīs neliec ķiploku – tas var vēl vairāk kairināt deguna gļotādu, kā arī to apdedzināt un radīt sāpes;
• Nesildi degunu, vaigus un zonu zem acīm ar olu vai vārītu kartupeli. Tas var veicināt tūskas palielināšanos un pasliktināt sekrēta atteci no deguna blakusdobumiem;
• Degunu jāšņauc maigi un pa vienai nāsij – sāc ar vienu un pēc tam ar otru. Tādā veidā būs mazāks spiediens pašā degunā, galvā un ausīs;
• Uzreiz pēc līdzekļa lietošanas nešņauc degunu. Ļauj līdzeklim iedarboties un izšņauc degunu pēc aptuveni 5 līdz 10 minūtēm;
• Nelieto speciālos līdzekļus biežāk kā norādīts lietošanas instrukcijā. Par pareizu līdzekļu lietošanu konsultējies ar farmaceitu.