Zāles nav konfektes: sākas kampaņa, kas veicina atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu
Latvijā šodien, 15. septembrī, sākas informatīvā kampaņa “Zāles nav konfektes”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pareizu un atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu.
“Zāles nav konfektes. Izlasi lietošanas instrukciju, ievēro norādījumus. Zāles jālieto atbildīgi!” – tāds ir Latvijas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un visu Eiropas zāļu aģentūru kopīgais vēstījums, iesaistoties šajā kampaņā.
Kampaņas mērķis ir veicināt iedzīvotāju informētību par to, cik svarīgi ir pareizi lietot bezrecepšu zāles.
Kampaņa aicina ikvienu, kurš laiku pa laikam lieto tādas bezrecepšu zāles kā pretsāpju līdzekļi, deguna pilieni, līdzekļi pret kuņģa dedzināšanu, klepus sīrupi vai citas zāles, darīt to atbildīgi un ievērot norādījumus.
Kas ir bezrecepšu zāles?
Bezrecepšu zāles var iegādāties bez receptes aptiekā vai interneta aptiekā. Tās paredzētas vieglu veselības traucējumu gadījumā, piemēram, sāpju, drudža vai saaukstēšanās mazināšanai. Tomēr nevienu zāļu lietošana nav bez riska. Nepareiza lietošana var izraisīt nepatīkamas blakusparādības vai pat atkarību. Tieši tādēļ ir svarīgi rūpīgi izlasīt arī bezrecepšu zāļu lietošanas instrukciju un ievērot pareizas lietošanas norādījumus.
Kāpēc kampaņa ir svarīga?
Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāj, ka 82% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir lietojuši bezrecepšu zāles, bet katrs ceturtais – vismaz reizi nedēļā vai biežāk. Gandrīz puse jeb 47% cilvēku izvēlas zāles paši, bez konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu.
ZVA aptauja rāda, ka visbiežāk cilvēki lieto bezrecepšu zāles pret galvassāpēm, saaukstēšanās simptomiem un arī kuņģa un zarnu trakta problēmām.
ZVA direktore Indra Dreika uzsver: “Sabiedrības veselības aptaujas dati rāda, ka bezrecepšu zāles lieto vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr tikai puse pievērš uzmanību iespējamām blaknēm, un tas ir būtisks riska faktors. Zāļu drošums balstās uz zinātniskiem pierādījumiem, un, ja netiek ievēroti lietošanas nosacījumi, pat šķietami nekaitīgas zāles var radīt nopietnas blaknes. Ar kampaņu “Zāles nav konfektes” mēs vēlamies atgādināt – bezrecepšu zāļu lietošanai ir jābūt atbildīgai un pamatotai, un tā nedrīkst kļūt par ikdienas ieradumu.
Farmaceits ir vistuvākais speciālists iedzīvotājiem, kas sniedz profesionālu konsultāciju un padomu par bezrecepšu zāļu lietošanu. Tāpēc aicinām: jautājiet farmaceitam un saņemiet profesionālu ieteikumu par zāļu lietošanu. Jūsu veselība sākas ar zināšanām – un tās ir pieejamas aptiekā.”
Atbildīga bezrecepšu zāļu lietošana sākas ar vienkāršu soli – izlasīt lietošanas instrukciju. Tajā norādīts, vai konkrētās zāles ir piemērotas, kā tās lietot un cik ilgi zāles drīkst lietot. Pat ja zāles jau reiz lietotas, lietošanas instrukcija var būt mainījusies, tajā var tikt iekļauta jauna informācija, piemēram, par zāļu mijiedarbību ar citām zālēm vai par blaknēm.
Svarīga loma ir farmaceitam – viņš ir pirmais speciālists, pie kura vērsties jautājumu gadījumā un kur var saņemt padomu par zāļu lietošanu. ZVA aicina iedzīvotājus vaicāt padomu farmaceitam, kā arī nekavēties vērsties pie ārsta, ja simptomi nepāriet vai atkārtojas.
Patēriņa tendences Latvijā
ZVA dati parāda, ka bezrecepšu zāļu patēriņš Latvijā turpina pieaugt.
- 2020. gadā tika patērēti 18,1 miljoni bezrecepšu zāļu iepakojumu, bet 2024. gadā – jau gandrīz 18,5 miljoni;
- visbiežāk lietotās zāļu aktīvās vielas 2024. gadā bija acetilsalicilskābe jeb aspirīns, ibuprofēns, deguna pilienos izmantotā aktīvā viela – ksilometazolīns, kam seko kuņģa skābes radītu traucējumu ārstēšanā izmantotais līdzeklis omeprazols;
- Latvijā šobrīd ir reģistrētas 835 bezrecepšu zāles, kas apliecina plašu izvēli un pieejamību.
Eiropas sadarbība
Tā kā bezrecepšu zāļu lietošana pārsniedz valstu robežas, Eiropas zāļu aģentūras ir apvienojušās šajā kampaņā. Kopīgi izstrādātie materiāli un vēstījumi atgādina par būtiskākajiem zāļu drošas lietošanas principiem: lietošanas instrukcijas izlasīšanu, ieteicamā zāļu lietošanas ilguma ievērošanu un ārsta konsultāciju, ja simptomi nepāriet.
“Zāles nav konfektes” ir kopīgā kampaņa, ko īsteno Eiropas valstu zāļu aģentūru (HMA) tīkls, kas veic zāļu reģistrēšanu. HMA cieši sadarbojas ar Eiropas Zāļu aģentūru (EZA) un Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu zāļu drošumu, kvalitāti un efektivitāti.
