Aptuveni viens līdz divi procenti pasaules iedzīvotāju cieš no priekškambaru (jeb ātriju) fibrilācijas. Tā ir kardiovaskulāra saslimšana, kuru raksturo neregulāra un bieži vien paātrināta sirds darbība.

Par to Eiropas Kardiologu asociācijas organizētā kongresa laikā, prezentējot "Garfield" reģistru, kā arī informējot par antikoagulantu lietošanu vēnu trombozes prevencijā un ārstēšanā, stāstīja Trombozes pētījumu institūta direktors, profesors Lords Kakars. Pēc viņa sacītā, saslimstība vēl vairāk pieaugs, nākamajos 50 gados pat dubultosies, ņemot vērā to, ka pagarinās mūža ilgums un arī Eiropas sabiedrība pakāpeniski arvien vairāk noveco.

Patlaban aptuveni 6 miljoni eiropieši cieš no šīs sirds aritmijas slimības, kura turklāt ir viens no galvenajiem riska faktoriem trombozei. Savukārt trombu veidošanās ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, jo tie palielina insulta risku.

Galvenais riska faktors priekškambaru fibrilācijai ir vecums, jo aptuveni 70% cilvēku šī slimība sastopama vecumā no 65 gadiem, aptuveni 60% no šiem pacientiem vecumā pēc 75 gadiem ir sievietes. Tāpat līdzās vecumam būtiski riska faktori ir arī augsts asisnsspiediens, citas sirds slimības, sirds mazspēja, diabēts, liekais svars, dzīvesveids (smēķēšana, kā arī pārlieku liela alkohola lietošana) un miega apnoja.

Patlaban Trombozes pētījumu institūts, pateicoties "Bayer Helthcare" finansiālam atbalstam, veido jaunu reģistru "Garfield" (Global Anticoagulant Registry in the Field). Reģistra mērķis būs uzsvērt to slogu, ko rada priekškambaru fibrilācijas ārstēšana visā pasaulē, kā arī sniegt ieskatu par to, kā jaunās terapijas, īpaši antikoagulanti, var tikt lietoti, lai mazinātu šīs saslimšanas ietekmi.

Šāds reģistrs tiek veidots, ņemot vērā to, ka līdz šim miljons pacientu jau saņēmuši jaunākās paaudzes "Bayer Healthcare" radīto antikoagulantu "Xarelto", kura aktīvā viela ir rivaroksabāns. To saņēmuši pacienti pēc ceļgala vai gūžas locītavas protezēšanas operācijām, lai novērstu trombu rašanās risku. Kā norāda arī "Record" pētījums, kurā piedalījās 12 500 pacientu pēc ceļgala vai gūžas operācijas, rivaroksabāns šai gadījumā izrādījies efektīvāks par līdz šim lietoto enoksaparīnu, samazinot vēnu trombozes risku par 50%, salīdzinot ar enoskaparīnu.

Tā ir tablete, kas jālieto vienreiz dienā, un, saskaņā ar profesores Silvijas Hās sacīto, tām ir mazākas blaknes, kā arī pacientam ir nepieciešama retāka kontrole, pastāv mazāks risks, ka medikaments negatīvi iedarbosies ar uzņemto pārtiku. Pēc viņas sacītā, rivaroksabāns jau apliecinājis savu iedarbību vēnu trombozes novēršanā pacientiem pēc ceļgala un gūžas operācijām, tomēr vēl ir jāturpina pētījumi, lai pārleicinātos par tā efektivitāti citu sirds slimību prevencijā un ārstēšanā.

Balstoties uz "Record" rezultātiem, rivaroksabāns patlaban ir atzīts 110 valstīs un tā lietošana uzsākta 85 valstīs. Un patlaban ar vairāk nekā 75 000 iesaistīto pacientu dažādos pētījumos tas ir viens no vairāk pētītājiem orāli uzņemamajiem medikamentiem pasaulē.

Runājot par "Garfield" reģistru, profesors Kakars sacīja, ka tajā sešu gadu laikā tiks sekots līdzi 50 000 pacientu 1000 klīnikās un centros, kas atrodas 50 dažādās pasaules valstīs. Visi reģistrā iekļautie pacienti būs ar nesen konstatētu priekškambaru fibrilāciju, kā arī ar vēl vismaz vienu insulta riska faktoru. Reģistrā tiks iekļauti pacienti, neskatoties uz to, vai viņi saņēmuši vai arī nav saņēmuši antikoagulantu terapiju.

Reģistrā tiks apkopota ne tikai informācija par pacientu veselības stāvokli, bet arī ekonomiskie rādītāji, lai aprēķinātu priekškambaru fibrilācijas izmaksas nacionālā un globālā līmenī, kā arī lai pievērstu uzmanību tam, cik lieli ir pacienta izdevumi slimības ārstēšanā. Pacientu analīzes pirmie dati varētu būt pieejami jau 2012.gada septembrī.

Ilze Mežniece