VSAA direktore: Jaunās veselības sistēmas administrēšanā jārēķinās, ka datu saņemšanas ceļš nav vienkāršs un ātrs

Rīga, 9.okt., LETA. Ieviešot jauno veselības aprūpes sistēmu, tās administrēšanā jārēķinās, ka datu saņemšanas ceļš nav vienkāršs un ātrs, šodien konferencē par jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu sacīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa.

Viņa uzsvēra, ka svarīga ir datu kvalitāte un precizitāte, jo no tā atkarīgs, vai pakalpojums cilvēkam būs pieejams, vai nē. "Jārēķinās, ka datu saņemšanas ceļš nav vienkāršs un ātrs," sacīja Šmitiņa.

Viņa uzsvēra, ka ne vienmēr dati tiek ievadīti korekti, tāpēc jānodrošina, lai neveidotos situācijas, kad datu neprecizitātes dēļ cieš persona, kas vēršas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem. Šī iemesla dēļ nepieciešams nodrošināt veidu, kā cilvēki spēj noskaidrot, vai viņi tiek iekļauti sistēmā.

Šmitiņa arī skaidroja, ka pagaidām nav skaidrs, cik daudz VSAA būs jāiesaistās cilvēku informēšanā, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji var izvērtēt savu statusu jaunajā sistēmā.

Tāpat Šmitiņa sacīja, ka VSAA ir lielākais potenciālais datu avots, jo Veselības jaunajai sistēmai vajadzīgā informācija par sociālajā apdrošināšanā iesaistītajiem cilvēkiem ir VSAA. Kaut arī likumā nav teikts, ka datu avots būs VSAA, aģentūra pieņēmusi, ka tā būs, jo, kaut arī pamatdati nāk no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), par iemaksām datus uzkrāj tikai VSAA.

Šmitiņa norādīja, ka pagaidām, protams, VSAA vēl nav gatava jaunās veselības aprūpes sistēmas administrēšanai, jo līdz šī procesa sākšanai vēl jāprecizē daudzus nosacījumus, kas likumā nav viennozīmīgi.

Kā ziņots, Saeima nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju. Atbildīgā par šo likumprojektu būs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Patlaban Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredzēs ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.

VM, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija turpmāk nodarbosies arī ar Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi. Likumu plānots izstrādāt līdz 2018.gada 1.septembrim.