VM: Stipra un pieejama primārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pamats – MK apstiprina attīstības plānu
Veselības ministrija kopā ar nozari – ģimenes ārstu asociācijām, praktizējošiem ārstiem Rīgā un reģionos – sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”, ar ko otrdien, 21. maijā, iepazinās valdība. Stipra un pieejama primārā veselības aprūpe (turpmāk - PVA) ir veselības aprūpes sistēmas stūrakmens, kas būtiski atslogo nākamos veselības aprūpes līmeņus. Darbs pie plāniem primārās veselības aprūpes uzlabošanai tika sākts domnīcās un turpinājās veselības ministra Hosama Abu Meri izveidotā darba grupā ar visām ģimenes ārstu pārstāvošajām organizācijām, neatkarīgiem veselības jomas ekspertiem un ģimenes ārstiem, vienojoties par nepieciešamajām pārmaiņām un attīstību.
Strādājot kopīgi darba grupā, speciālisti definējuši optimālo ģimenes ārsta prakses modeli - pacientu skaitu, prakses pieejamību pacientiem darba dienās, elektronisku saziņu ar praksi; speciālistu skaitu ģimenes ārstu praksē, manipulācijas un sadarbības paplašināšanu ar vēl papildus speciālistiem (piemēram, fizioterapeitiem, uztura speciālistiem, vecmātēm); telpu nodrošinājumu un prakses aprīkojumu; sociālo nodrošinājumu, atbalstu un tālākizglītību. Pasākumi attiecas uz atvieglotu ģimenes ārstu prakšu pārņemšanas procesu, lai veicinātu jaunu ģimenes ārstu ienākšanu valsts sektorā. Paredzēts arī turpināt ārstniecības personu piesaisti un noturēšanu valsts sektorā un pilnveidot ģimenes medicīnas rezidentūras apmācību. Uzlabojumi plānoti tehniskā nodrošinājuma jomā jaunās un esošās praksēs.
“Ģimenes ārsta pieejamībai un sniegto pakalpojumu kvalitātei pilsētās un lauku teritorijā jābūt vienlīdzīgai, tostarp arī grūtāk sasniedzamās lauku teritorijās, un pietiekoši motivējošai lauku teritorijā strādājošai ģimenes ārstu praksei. Atbalsta mehānismu nepieciešamību lauku teritorijām veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai rāda arī citu valstu pieredze. Tāpat pēdējo gadu Eiropas valstu pieredze liecina, ka multidisciplināra pieeja - komandas darbs ir efektīvs gan stacionārajā aprūpē, gan ģimenes medicīnā, tas ļauj samazināt gaidīšanas rindas, palielina dienas laikā apkalpoto pacientu skaitu un veicina primārās veselības aprūpes pakalpojuma daudzveidību un pieejamību tuvāk mājām. Māsu un ārstu palīgu iesaiste, kas, piemēram, noteiktos apstākļos var izrakstīt zāles, kā arī kopprakšu veidošana jeb ģimenes ārsta prakses sadarbība vēl ar citiem ārstiem – speciālistiem, nodrošinot saviem pacientiem piem. fizioterapeita vai psihologa pieejamību tuvāk mājām,” par ģimenes medicīnas attīstību saka Hosams Abu Meri.
Veselības aprūpes speciālistiem, tostarp ģimenes ārstiem, dažādās pasaules valstīs ir ieviesta piemaksa, lai novērstu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības atšķirības starp pilsētām un laukiem. Tāpēc, lai uzlabotu ārstu pieejamību lauku teritorijās, plānots palielināt piemaksu atkarībā no iedzīvotāju blīvuma teritorijā un reģistrēto pacientu skaita, jo šobrīd lauku piemaksa ģimenes ārsta praksei 60 km un 200 km attālumā no galvaspilsētas var neatšķirties. Ļoti svarīgi ir nodrošināt atbalstu jeb mentoringu jaunajām ģimenes ārstu praksēm, īpaši jautājumos, kas skar prakses darba organizāciju, tāpēc plānots ieviest un finansēt mentoringa programmu.
Pasākumiem, kas uzsākami no 2024. gada, papildu nepieciešami 4,62 milj. eiro, bet no 2025. gada papildu nepieciešams finansējums būs 15,56 milj. eiro un turpmāk ik gadu 17,8 milj. eiro. Iesaistot pašvaldības, jau šogad - 2024. gadā ir plānots pilnveidot esošo ģimenes ārstu prakšu kartējumu un izvietojumu. Tāpat plānots uzsākt ģimenes ārstu prakses stiprināšanu ar papildu darbinieku, tajā skaitā darbinieku, kas nav ārstniecības persona (piemēram, reģistratoru), tādējādi māsām vai ārsta palīgiem atliktu vairāk laika pacientu aprūpei, hronisko slimojošu pacientu uzraudzībai, ārstnieciskām un diagnostikām manipulācijām, kā arī profilaktiskajam, tostarp pacientu izglītojošam darbam. 2025. gadā plānots izveidot arī ģimenes medicīnas metodiskās vadības centru, vienotu kvalitātes vadlīniju un kritēriju izstrādei.
Līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu šobrīd ir 1211 ģimenes ārstam. Informatīvajā ziņojumā ietvertie pasākumi veicina kvalitatīva primārās veselības aprūpes pakalpojuma attīstību, pakalpojumu pieejamību un samazinās sekundāro veselības aprūpes speciālistu un slimnīcu noslodzi. Ieviesto pasākumu rezultātā pacientiem būs nodrošināta savlaicīga un saprotama saziņa ar sava ģimenes ārsta praksi, kā arī būs uzraudzītas pacienta hroniskās saslimšanas.
Primārās veselības aprūpes attīstību paredz valdības rīcības plāns un Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. Informatīvais ziņojums par primāro veselības aprūpi seko valdībā 30. aprīlī izskatītajam ziņojumam par slimnīcu tīkla attīstību Latvijā.
