VM: Sabiedriskajai apspriešanai nodod jauno Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumu
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā un efektīva pieejamo līdzekļu izlietošana, iesaistot lēmumu pieņemšanā sabiedrības pārstāvjus, Veselības ministrija izstrādājusi jaunu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumu, ko līdz 16.decembrim nodod publiskajā apspriešanā. Paredzēts, ka likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Likumprojekts nosaka veselības aprūpes finansēšanas avotus, finansēšanas izmantošanas un administrēšanas kārtību un Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda (turpmāk – Fonds) izveidi uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) bāzes, kas īstenos valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, veiks veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un citus ar veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus.
Likumprojekts nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas avoti ir valsts budžeta dotācija, normatīvajos aktos paredzētie pacientu līdzmaksājumi, Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi, pašvaldību budžeta finansējums, valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi. Paredzēts, ka joprojām mazāk aizsargātās sociālās grupas būs atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem tāpat kā līdz šim.
Likumprojekts paredz, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros būs personām, kuras ir sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Savukārt, ja persona neietilpst iepriekšminētajā kategorijā un tā nav sociāli apdrošināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices konfederācijā, tai jāpieder vienai no šim grupām: Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, bezvalstnieks, kuram Latvijā ir piešķirts bezvalstnieka statuss un uzturēšanās atļauja, bēglis, kuram Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvās personas statuss, ES, EEZ dalībvalsts vai Šveicas pilsonis, kuram ir reģistrācijas apliecība, un vienlaikus tai jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā.
Papildus minētajām personām tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir vairākām personu grupām, piemēram, sociāli apdrošinātu personu bērniem līdz 18 gadu vecumam; Latvijas pilsonim, nepilsonim, ārzemniekam, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un bezvalstniekam, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā, un ir piešķirta valsts vecuma pensija (t.sk. priekšlaicīgi) vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā un personām, kurām piešķirta izdienas pensija vai speciālā valsts pensija; personām, kuru laulātais pilda diplomātisko dienestu ārvalstīs; apcietinātajiem un notiesātajiem; patvēruma meklētājiem u.c.
Likumprojektā noteikts Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda juridiskais statuss, mērķi un uzdevumi. Fonda finansēšanas avoti būs valsts budžeta finansējums, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, ieņēmumi no starptautiskajiem līgumiem par personu medicīnisko pakalpojumu izdevumu kompensācijas kārtību, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kā arī ziedojumi un dāvinājumi. Būtiski, ka Fonda budžetu veidos saimnieciskā gada ieņēmumi, izdevumi un iepriekšējo periodu neizlietoto līdzekļu atlikums, ko varēs izlietot saskaņā ar Fonda padomes lēmumu.
Fondu vadīs direktors, bet Fonda lēmējorgāns būs padome. Fonda padomi veidos veselības ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuri pārstāvēti Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis, kā arī pārstāvji no pacientu organizācijas un Latvijas Ārstu biedrības.
Fonda padomes galvenā loma būs nodrošināt Fonda darbības stratēģisko vadību. Fonda padomei kā stratēģiskās vadības vienībai būs plašas lēmumu pieņemšanas jomas gan attiecībā uz veselības aprūpes budžeta izlietojumu, gan pakalpojumu klāstu, gan veselības aprūpes prioritātēm. Radīsies elastība, kas ļaus ātrāk reaģēt uz veselības aprūpes sistēmas vajadzībām un sabiedrības pieprasījumu. Padomes struktūra ietvers dažādu interešu grupu pārstāvjus, nodrošinot līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, veicinot visu pušu vajadzību un interešu ievērošanu. Padome uzraudzīs veselības aprūpes finansējuma izlietojumu, ļaujot izvairīties no politisko svārstību ietekmes. Kopumā tiek veidota tāda pārvaldības sistēma, kas Fondam salīdzinājumā ar NVD dotu priekšrocības budžeta elastīgas plānošanas, dažādu interešu grupu pārstāvības lēmumu pieņemšanas un mērķtiecīgas stratēģiskās plānošanas ziņā. Tas palīdzētu pieņemt izsvērtus, ilgtspējīgus un efektīvus lēmumus, kas atbilstu sabiedrības interesēm un ilgtermiņa mērķiem.
Plānots, ka likumprojekts stātos spēkā 2026.gada 1.janvārī. Lai likumprojekts stātos spēkā tas jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā.
Jaunais likumprojekts izstrādāts, balstoties uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas doto uzdevumu. Atgādinām, ka šā 2024.gada februārī tā lēma nevirzīt izskatīšanai parlamentā iepriekš no 13.Saeimas pārņemto Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumu projektu, ar kuru bija plānots ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem, tā vietā uzdodot Veselības ministrijai līdz 2025.gada martam izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu.
