Veselības ministrija (VM), veidojot ārstniecības iestāžu kartējumu, plāno slimnīcas sadalīt četros līmeņos, liecina ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu, ko rīt plānots skatīt valdībā.

Pirmajā līmenī būtu ārstniecības iestādes, kurās nodrošina plānveida pacientu uzņemšanu un hronisku pacientu aprūpi. Pacientus uz šādām slimnīcām nosūtītu ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu. Pirmā līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai 24 stundas diennaktī būtu pieejami arī vairāki izmeklējumi un analīzes, kā arī šajās slimnīcās būtu pieejams steidzamās medicīniskās palīdzības punkts.

Otrā līmeņa slimnīcās iedzīvotājiem būtu nodrošināta diennakts neatliekamā palīdzība. Tāpat otrā līmeņa slimnīcas nodrošinātu diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus plānveida un akūtajiem pacientiem, nepieciešamības gadījumos nodrošinot pasākumus pacienta veselības stāvokļa stabilizēšanai, lai būtu iespēja pārvest pacientu uz augstāka līmeņa slimnīcu. Šāda līmeņa slimnīcā neatliekamo palīdzību iedzīvotājiem 24 stundas diennaktī nodrošinās pieci speciālisti - ķirurgs, anesteziologs/reanimatologs, ginekologs, pediatrs, internists. Vajadzības gadījumā pacientus šāda līmeņa ārstniecības iestādē ātrajai palīdzībai jāspēj nogādāt stundas laikā.

Trešā līmeņa slimnīcās iekļauti visi iepriekšējo līmeņu pakalpojumi, kā arī tai jānodrošina insulta vienības darbību. Neatliekamo palīdzību visu diennakti trešā līmeņa slimnīcās nodrošinās astoņi speciālisti, kā arī gadījumā, ja slimnīcā nodrošina dzemdībpalīdzību vairāk nekā 1000 dzemdībās gadā, tad tajā obligāti jābūt nodrošinātam neonatologam. Tāpat slimnīcā jānodrošina dažāda veida izmeklējumu veikšana. Pacientus, kuriem nepieciešami šāda līmeņa slimnīcās sniegtie pakalpojumi, tur jānogādā pusotras stundas laikā.

VM gan izdalījusi arī trešā līmeņa slimnīcas, kuras specializējas kardioloģijā vai onkoloģijā. Trešā līmeņa slimnīcā ar specializāciju neatliekamo palīdzību sniegtu 9-10 speciālisti dažādās jomās, kā arī ārstniecības iestādei jānodrošina dažādu veidu izmeklējumi. Pacientus, kuriem nepieciešami šāda līmeņa slimnīcās sniegtie pakalpojumi, tur no jebkuras vietas Latvijā jānogādā divu stundu laikā.

Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcas ir stacionārā ārstniecības iestāde, kura diennakti nodrošina pacientiem neatliekamos, sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus, norāda VM. Kopumā šāda līmeņa slimnīcās neatliekamo palīdzību nodrošinātu 10 dažādu jomu speciālisti, kā arī šādas slimnīcās būtu pieejami dažāda veida izmeklējumi. Pacientus no jebkuras vietas Latvijā šādās visaugstākā līmeņa slimnīcās būtu jāspēj nogādāt trīs stundu laikā.

Arī ceturtā līmeņa slimnīcām paredzētas vairākas specializācijas, proti, pediatrijā, traumatoloģijas un ortopēdijas profilā, grūtnieču aprūpē un dzemdību palīdzības profilā un rehabilitācijas profilā.

Tāpat ceturtā līmeņa slimnīca nodrošinās diploma un pēcdiploma apmācību medicīnas izglītībā un rezidentūras programmas īstenošanā un veiks zinātnisko un pētniecisko darbu ārstniecības jomā.

VM skaidro, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) slēgs līgumus ar ārstniecības iestādēm par stacionāro pakalpojumu sniegšanu, nosākot obligāto profilu minimālo skaitu atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim. Gadījumā, ja slimnīca nevar nodrošināt kādu no obligāto profilu minimālā skaita, tad NVD ar attiecīgo ārstniecības iestādi slēgs līgumu atbilstoši līmenim, kuru obligāto profilu minimālo skaitu ārstniecības iestāde var nodrošināt.

Gadījumā, ja ārstniecības iestāde piesaistīs finansējumu profila attīstībai un pēcuzraudzības periodā pārtrauks pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā profilā, tad veiktās investīcijas būs jāatmaksā.

Pagaidām kartējums gan izstrādāts par trešā un ceturtā līmeņa slimnīcām. Pagaidām Latvijā pastāv trīs līmeņu slimnīcās. VM izstrādātajā kartējumā, tāpat kā līdz šim, pie augstākā līmeņa tek pieskaitītas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes, Paula Stradiņa klīniskās universitātes un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas. Tomēr, ņemot vērā, izveidotās specializācijas, pie ceturtā līmeņa slimnīcām tiks pieskaitītas arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams un Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari".

Savukārt pie trešā līmeņa slimnīcām ar specializāciju tiktu piesaistītas Liepājas, Daugavpils un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas. Savukārt pie parastajām trešā līmeņa slimnīcām tiktu pieskaitītas Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Visas šīs slimnīcas līdz šim tika uzskatītas par reģionālajām daudzprofila slimnīcām.

Kā norāda VM, analizējot ceturtā līmeņa universitāšu slimnīcu pakalpojumu sasniedzamību, trīs stundu sasniedzamība nodrošināta gandrīz visā Latvijas teritorijā, izņemot Austrumlatgales teritoriju. Austrumlatgales teritorijā ceturtā līmeņa slimnīcu pakalpojumu pieejamību virs trīs stundām daļēji kompensēs Daugavpils reģionālā slimnīca, kas sniedz trešā līmeņa slimnīcas pakalpojumus ar specializāciju onkoloģija un kardioloģijā, uzskata ministrijā.

Savukārt trešā līmeņa slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība pusotras stundas laikā ir nodrošināta gandrīz visā Latvijas teritorijā, izņemot Alūksnes, Viļakas un Mērsraga novadu teritoriju daļu. Mērsraga novadā trešā līmeņa stacionāro pakalpojumu pieejamību virs 90 minūtēm daļēji kompensē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāle, savukārt stacionāro pakalpojumu pieejamību Alūksnes un Viļakas novadu teritorijās plānots risināt nacionālā politikas plānošanas dokumenta līmenī, kartējot otrā līmeņa stacionāro ārstniecības iestāžu kartējumu. Iepriekš ministrija plānoja, ka pirmā un otrā līmeņa slimnīcu kartējums tiks izstrādāts nākamā gada pirmajā pusē.

VM atzīmē, ka kartējums izstrādāts, balstoties uz Pasaules Bankas ieteikumiem. Slimnīcu tīkla optimizēšanai ļoti specializēta veselības aprūpe būtu jācentralizē un pacientu plūsma jāvirza uz atbilstoša līmeņa slimnīcu, kurā var nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Taču vienlaikus jāveido veselības aprūpes pakalpojumu tīkls, lai pacienti varētu saņemt nepieciešamo palīdzību tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad stacionēšana nav nepieciešama, norāda VM.

VM arī norāda, ka paralēli slimnīcu tīkla sakārtošanai jāstiprina arī primārā veselības aprūpe jeb ģimenes ārstu kapacitāte. VM norāda, ka nepieciešams attīstīt ģimenes ārstu prakšu tīklu, uzlabot komandas darbu, kā arī paplašināt ģimenes ārsta un viņa komandas kompetenci un motivāciju iesaistīties ne tikai slimību diagnostikā un ārstēšanā, bet arī veselības veicināšanā un slimību profilaksē.

Lai to izdarītu, līdz 2025.gadam plānots tuvināt pie ģimenes ārsta pierakstīto vidējo pacientu skaitu līdz 1500. Piemēram, pērn 35,5% ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pacientu skaits ir 1400-1800 pacientu. Tāpat plānots veicināt ģimenes ārstu kopprakšu veidošanu un ģimenes ārstu tīkla sistematizēšanu.

LETA

2016.gada 19.decembrī