VM neatkāpjas no ieceres reorganizēt ZVA
Veselības ministrija (VM) neatkāpjas no ieceres veikt reorganizāciju Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) un ir iesniegusi nepieciešamos dokumentus, lai nākamajā sēdē, kas notiks rīt, 29.septembrī, valdība varētu šo jautājumu skatīt.
VM iecere ir vairākas ZVA funkcijas pārdalīt Veselības inspekcijai (VI) un pašai ministrijai. Tomēr, kā liecina valdībā iesniegtie dokumenti, ministrija vairs nevēlas pārņem ZVA funkciju, kas paredz izsniegt speciālās atļaujas jeb licences farmaceitiskajai darbībai.
VM nav atteikusies no ieceres pārņemt ZVA funkciju izsniegt atļaujas zāļu klīnisko pētījumu veikšanai. Tomēr ministrija vairs nepretendē uz funkciju vērtēt zāļu klīniskās izpētes atbilstību labas klīniskās prakses prasībām, kā arī vērtēt pieteiktos zāļu lietošanas novērojumus. To plānots nodot VI pārziņā.
Tāpat VM joprojām vēlas VI deleģēt tās pašas ZVA funkcijas, kuras pirms tam.
VM vēlas, ka VI turpmāk vērtētu un pārbaudītu zāļu un aktīvo vielu ražotāju un importētāju atbilstību labas ražošanas prakses prasībām un izsniegtu labas ražošanas prakses sertifikātus.
Tāpat inspekcija turpmāk ZVA vietā vērtētu un pārbaudītu zāļu un aktīvo vielu izplatītāju atbilstību labas izplatīšanas prakses prasībām un izsniegtu labas izplatīšanas prakses sertifikātus, kā arī izsniegtu atbilstības sertifikātus audu, šūnu un orgānu ieguves (izmantošanas) vietām, ārstniecības iestāžu asins kabinetiem, asins sagatavošanas nodaļām un Valsts asinsdonoru centram.
VM ieskatā šādas izmaiņas dotu iespēju koncentrēt visas kontroles un uzraudzības funkcijas vienuviet un lietderīgāk izmantot cilvēkresursus un ekspertu intelektuālo kapacitāti, īpaši VI kontrolējot zāļu un aktīvo vielu, tajā skaitā narkotisko un psihotropo vielu, un zāļu ražošanu un izplatīšanu.
VM arī atzīmē, ka ZVA atslogošana no publiskajai aģentūrai neraksturīgo funkciju pildīšanas dos iespēju nākotnē paplašināt tās kompetenci, uzlabojot zāļu pieejamību pacientiem arī ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā.
Sadarbojoties ZVA un Nacionālajam veselības dienestam, būtu iespējams sākt ekonomiski izdevīgu medikamentu izvērtēšanas procesu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā jau reģistrēšanas procesa laikā, kas paātrinātu to ienākšanu zāļu kompensācijas sistēmā, uzskata VM speciālisti.
Tāpat VM uzskata, ka nākotnē ZVA būtu spējīga paplašināt savu kompetenci arī attiecībā uz tradicionālajā medicīnā lietojamo produktu izvērtēšanu.
Minētais noteikumu projekts paredz ZVA reorganizāciju ar 2016.gada 1.janvāri.
Tāpat veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) līdz šī gada 1.oktobrim būtu jāizveido aģentūras reorganizācijas komisija.
Plānots, ka reorganizācijas komisijai līdz 1.decembrim būs jāveic arī ZVA materiālo un finanšu līdzekļu inventarizācija, jānosaka mantas vērtība un saistību apjoms, kā arī jānodrošina finanšu līdzekļu, mantas, saistību un lietvedības nodošana.
Ar reorganizāciju saistītos izdevumus plānots segt no ZVA līdzekļiem.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atzinumā ir norādījis, ka veselības ministrs nonāks interešu konfliktā, ja tiks īstenotas viņa ieceres par ZVA reorganizāciju, septembra sākumā LNT izteicās Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Kā ziņots, valdība 1.septembrī atkārtoti neskatīja jautājumu par vairāku ZVA funkciju pārdali VI un VM. Atlikt šo jautājumu, neprecizējot, uz kādu laiku, rosinājis Belēvičs.
VM minētos grozījumus valdībā virzīja, jo, izvērtējot ZVA uzdevumus, konstatējusi, ka šobrīd jautājumus, kas saistīti ar farmaceitiskās darbības atbilstības izvērtēšanu, nodrošina divas ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes - ZVA un VI, kur ZVA pārbauda atbilstību labas izplatīšanas prakses un labas ražošanas prakses prasībām, savukārt VI kontrolē atbilstību normatīvo aktu prasībām, kas ietver arī atbilstību labas ražošanas prakses un labas izplatīšanas prakses prasībām.
Rezultātā šobrīd veidojoties situācija, ka ZVA, veicot atbilstības novērtēšanu, piemēram, zāļu lieltirgotavā, konstatē kādu neatbilstību, tā informē inspekciju, kas vēlreiz pārbauda šo pašu lieltirgotavu, konstatē pārkāpumu un, ja nepieciešams, piemēro administratīvo sodu. Tādējādi šo dubulto pārbaužu rezultātā tiek nelietderīgi tērēti valsts pārvaldes iestāžu resursi, kā arī radīts papildu slogs komersantiem, norāda VM speciālisti.
LETA
