VM: Iesniegti priekšlikumi valsts drošības stiprināšanas pasākumiem veselības nozarē
Veselības ministrija sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus valsts drošības stiprināšanas pasākumiem, kas nākamajā gadā un turpmākajos trīs gados būtu īstenojami veselības aprūpes nozarē. Plānoto pasākumu īstenošanai pilnā apmērā nākamā gadā veselības nozarei papildu būtu nepieciešami 153,3 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka 18. jūnijā Ministru kabinetā tika apstiprināts Finanšu informatīvais ziņojums, kas paredz, ka, pamatojoties uz Latvijas Stabilitātes programmā 2024. – 2028. gadam lietotajām makroekonomiskās attīstības prognozēm un prognozēto negatīvo fiskālo telpu, likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” par vienīgo prioritāro virzienu noteikta valsts drošība. Citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu/apakšprogrammu izdevumus, vai pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem.
Veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktība un noturība ir mūsu valsts un iedzīvotāju drošības jautājums, īpaši domājot par gatavību ārkārtas situācijām. Pagājušajā nedēļa Veselības nozares Stratēģiskajā padomē tika pārrunāti priekšlikumi par Finanšu ministrijai iesniedzamajām nozares prioritātēm: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pamatfunkciju stiprināšanu, ārstniecības personāla nodrošinājumu un apmācībām militārās medicīnas jomā, medikamentu un asins rezervju, kā arī slimnīcu kritisko ārstniecības profilu un ģimenes ārstu institūcijas nodrošinājumu.
Izprotot sarežģīto finansiālo situāciju valsts budžeta projekta izstrādē, Veselības ministrija vērš uzmanību, ka sagatavotie priekšlikumi ir saistīti tikai ar ieguldījumiem valsts drošības stiprināšanā. Vajadzības veselības aprūpes jomā ir lielākas, ko apliecina arī Eiropas Komisijas ziņojums (2024 Country Report - Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final). EK ziņojumā secināts, ka Latvijā valdības izdevumi veselības aprūpei līdz šim ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Tāpēc Latvijā ir vieni no augstākajiem iedzīvotāju tiešajiem maksājumiem par veselības aprūpi. Nepietiekamais finansējums apgrūtina piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem īpaši mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, kā arī rada garas rindas uz valsts apmaksāto veselības aprūpi. Tāpat EK atzinusi, ka Latvijā valsts atvēlētā finansējuma proporcija veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta ir viena no zemākajām arī situācijās, kad kopējais valsts budžets ir pieaudzis. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, veselības aprūpei būtu jāatvēl vismaz 12% no valdības kopējiem budžeta izdevumiem, tādējādi nodrošinot valsts iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. 2024.gadā, ietverot šogad piešķirtos papildu 275 miljonus eiro, nozares finansējums ir 11,1% no valdības kopējiem izdevumiem.
