VM: Apstiprināts nākamo 3 gadu plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas mazināšanai

Šodien, 25. oktobrī, Ministru kabineta sēdē izskatīts un apstiprināts plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas mazināšanai nākamajiem trim gadiem, kas paredz veidot mērķtiecīgāku profilaksi un kvalitatīvākus, cilvēkiem plašāk pieejamus veselības aprūpes un sociālā atbalsta pakalpojumus.

Plānā iekļauti mērķtiecīgi profilakses pasākumi, plānoti uzlabojumi gan ambulatoro, gan stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātē un pieejamībā, kā arī uzlabojumi sociālā atbalsta pakalpojumos:

• dzīves prasmju attīstošas programmas ieviešana skolās, kuras mērķis caur dažādām fiziskām aktivitātēm attīstīt tādas prasmes kā stresa un emociju vadība, kritiskā domāšana, lēmumu pieņemšana, problēmu risināšana, efektīva komunikācija un atteikšanās prasmes, lai pusaudžus atturētu no psihoaktīvo vielu lietošanas un palīdzētu dzīvē izdarīt veselīgas izvēles;
• informatīvo materiālu izstrāde, tai skaitā digitālā formātā, un pasākumu organizēšana interneta vietnēs par atkarību izraisošo vielu lietošanas kaitīgo ietekmi uz veselību;
• apmācības  izglītības iestāžu pedagogiem un vecākiem par atkarību profilakses jautājumiem;
• multiprofesionālas narkoloģiskās ārstēšanas pieejas veicināšana;
• atbrīvošana no pacientu līdzmaksājumiem, ārstējoties no atkarībām;
• valsts apmaksātas ambulatorās psihoterapijas programmas izstrāde un ieviešana personām ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanas traucējumiem;
• atbalsta personas (sociālā mentora/ģimenes asistenta) pakalpojuma ieviešana sociālajos dienestos bērniem un jauniešiem ar atkarības problēmām;
• atbalsta pasākumu attīstīšana līdzatkarīgām personām, paredzot nodrošināt valsts apmaksātas psiholoģiska un terapeitiska  rakstura konsultācijas;
• pilnveides pasākumi atkarību jomā strādājošiem speciālistiem.

Plānā iekļauto pasākumu īstenošanai nākamajos trīs gados kopumā nepieciešams papildu finansējums 11,1 miljona eiro apmērā, no tiem nākamgad būtu nepieciešami 1,5 miljoni eiro.

Speciālisti vērš uzmanību, ka atkarību izraisošo vielu lietošana pasaulē ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un apdraud arī apkārtējo cilvēku veselību un drošību. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir cēlonis tādām slimībām kā psihiski traucējumi, mācīšanās grūtības (it īpaši atkarību izraisošo vielu lietošana ir bīstama pusaudža gados, kad galvas smadzenes vēl nav attīstījušās, kas var ietekmēt bērna kognitīvo attīstību), kuņģa un zarnu trakta slimības, vēzis, sirds un asinsvadu slimības, plaušu slimības, aknu slimības, tiešs vai netiešs vielu lietošanas izraisīts traumatisms u. c. Tāpat atkarību izraisošo vielu lietošana palielina vardarbības gadījumus un to smaguma pakāpi. Ceļu satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām sekām kā viens no negadījuma iemesliem parasti ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā. Atkarību izraisošo vielu lietošana palielina riskantu seksuālu uzvedību, kā rezultātā persona var inficēties ar seksuāli transmisīvām slimībām. Dažādas infekciju slimības var tikt iegūtas, narkotikas injicējot.

Statistika liecina, ka atkarību problemātika Latvijā ir pieaugoša un pārsniedz vidējos Eiropas un OECD valstu rādītājus. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas 2018.gadā apkopotajiem datiem, reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2018.gadā bija 11,1 litri absolūtā alkohola, kamēr Eiropas vidējais rādītājs bija 9,8 litri.  Saskaņā ar SPKC veiktajiem aprēķiniem reģistrētais absolūtā alkohola (a/a) patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, ieskaitot tūristu alkoholisko dzērienu patēriņu, 2020.gadā bija 12,6 litri. Savukārt kopējais patēriņš, neieskaitot tūristu alkoholisko dzērienu patēriņu, bija 12,1 litrs. Saskaņā ar pētījumu “Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū 2020.gadā” marihuānu  dzīves laikā ir pamēģinājuši 15% Latvijas iedzīvotāju, kas ir stipri augstāks rādītājs nekā 2015.gadā - 9,8%. Savukārt 15-16 gadus vecu skolēnu vidū marihuānu ir pamēģinājuši 26% (ESPAD, 2020), kas ir par 8% vairāk nekā 2015.gadā. Jebkuras citas narkotikas (izņemot marihuānu) pamēģinājuši 8,4% Latvijas skolēnu.

* Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanai 2023.-2025.gadam.