VM: 75% iedzīvotāju šogad izdevumi par recepšu zālēm samazinājušies
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem - 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm samazinājušies vidēji par 13 eiro. Salīdzinot 50 izplatītāko recepšu zāļu cenas pagājušā gadā un šobrīd, secināms, ka vidējais cenu samazinājums konkrētajiem medikamentiem ir par 13% - no 10,00 eiro pērn līdz 8,70 eiro 2025.gadā.
“Zāļu pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem bija un ir mana prioritāte. Tik nozīmīgas pārmaiņas kā jaunā zāļu uzcenojuma ieviešana nav notikusi 20 gadus un šobrīd jau datos redzam pierādījumus tam, ka izvēlētais rīcības virziens ir bijis pareizs un recepšu zāļu cenas ir kļuvušas mazākas - ieguvēji ir gan iedzīvotāji, gan valsts kopumā. Dzirdam sabiedrības satraukumu gan par zemo cenu kategorijas zāļu cenām, gan farmaceita maksu iedzīvotājiem ar vairākām receptēm un esam apņēmīgi jau tuvākajā laikā uzsākt konsultācijas ar nozari, kā varam šos aspektus uzlabot," uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.
No jaunā zāļu uzcenojuma apstiprināšanas valdībā Veselības ministrijas komanda pastāvīgi seko līdzi zāļu cenām, pieejamībai un iedzīvotāju atsauksmēm. VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene informēja, ka jaunā zāļu uzcenojuma ieviešanas uzraudzība organizēta 3 virzienos:
- operatīvā zāļu cenu monitorēšana un analīze, informācijas sistēmu atbilstības modeļa maiņai uzraudzība, reģistru darbības un operatīva saziņa ar nozares dalībniekiem;
- farmaceitu pakalpojuma attīstība - šobrīd kopā ar nozari ir definēti 10 farmaceitu pakalpojumi, kuri attīstāmi un integrējami veselības aprūpē;
- individuālo aptieku lauku reģionos darbības stabilitātes monitorēšana - VM un aptieku pārstāvji kopīgi ir definējuši kritērijus, kuri jāmēra, lai izvērtētu jaunā zāļu cenu modeļa ieviešanas ietekme uz individuālo aptieku darbību. Jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ietekme uz individuālo aptieku darbību ar nozari ir nolemts vērtēt pēc pirmajiem sešiem mēnešiem.
Statistikas dati liecina, ka 93% recepšu zāļu ražotāju noteiktās cenas ir saglabājušās pagājušā gada līmenī vai samazinātas, līdz ar to saistībā ar mazākiem lieltirgotavu un aptieku uzcenojumiem, gala rezultātā iedzīvotājiem jāmaksā mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Šobrīd nav mainījusies situācija ar medikamentu pieejamību valstī pēc jaunā cenu veidošanas modeļa ieviešanas. Kā norādīja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere - 98% no Latvijā reģistrētajām zālēm ir pieejamas un aptuveni 2% gadījumu zālēm ir periodiski pārtraukumi. Zāļu valsts aģentūra regulāri uzrauga zāļu tirgu un reaģē uz ziņojumiem par nepieejamām zālēm. No šogad līdz marta beigām saņemtajiem 83 ziņojumiem, 69% izrādījās nepamatoti un secināts, ka zāles ir pieejamas lieltirgotavās vai aptiekās.
Papildus tika norādīts, ka Veselības inspekcija šogad jau vienā gadījumā ir secinājusi, ka komersants ir radījis mākslīgu zāļu nepieejamības situāciju. Rezultātā Veselības inspekcija lieltirgotavai piemēroja 5000 eiro sodu.
Autors: Publicitātes foto
Jau ziņots, ka no šī gada 1.janvāra tika ieviests jauns zāļu cenu veidošanas modelis ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu, efektīvu un ilgtspējīgu zāļu cenu veidošanas mehānismu, kas paredz:
- fiksētu uzcenojumu par iepakojumu aptiekām un lieltirgotavām,
- ka ražotāja cena Latvijā vairs nedrīkst būt augstāka kā Lietuvā un Igaunijā,
- maksu par farmaceita pakalpojumu (pacientam 75 centi).
Zāļu cenu veidošanas modelis ir daļa no plašākiem pasākumiem medikamentu pieejamības veicināšanai Latvijā. Valdība 2024.gada 16. janvārī atbalstīja Veselības ministrijas Informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, kas paredz pasākumus četros virzienos: zāļu cenas veidošanas jomā, zāļu cenu kompensācijas jomā, zāļu vienlīdzīgas pieejamības un informācijas jomā, kā arī farmaceitiskās aprūpes jomā - 2024. gadā ir panākts būtisks kompensējamo medikamentu budžeta pieaugums un paplašināts kompensējamo medikamentu saraksts ar jauniem medikamentiem un jaunām diagnozēm, palielināts kompensācijas slieksnis, nosakot kompensācija medikamentiem nav zemāka kā 75%, dubultots individuālas kompensācijas apmērs līdz 30 000 eiro gadā.
