VISPASAULES VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS ORGANIZĀCIJA

specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iestāde, kuras darbības mērķis ir visu zemju tautu veselības aizsardzība. Dibināta 1948. g. 7. apr.; šai dienā ik gadus atzīmē Starptautisko veselības aizsardzības dienu. Galv. problēmas ∆Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija darbā ir cīņa ar inf. un parazitārajām slimībām (gk. malāriju, tbc, venēriskajām slimībām), sirds un asinsvadu slimībām, ļaund. audzējiem, kā arī mātes un bērna aizsardzība. ∆Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija risina veselības aizsardzības kadru sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas problēmas ekonomiski maz attīstītās zemēs, veic starptautiskās karantīnas un epidemiol. uzraudzības pasākumus, izstrādā starptautiskos ārstn. līdzekļu standartus, kontrolē ārstn. līdzekļu kvalitāti, veic starpt. kontroli pār narkotiskajām vielām, risina starpt. problēmas par atomenerģijas izmantošanu mierlaika vajadzībām un veselības aizsardzībai. ∆Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija organizē un vada zin. pētījumus, zin. konferences, simpozijus u.c, izdod epidemioloģijas, demogrāfijas, statistikas pārskatus, žurnālus «VVAO Hronika», «Pasaules Veselība» (vairākās val.). ∆Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija pārstāvētas apm. 130 valstis. Augstākais ∆Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija orgāns ir Vispasaules veselības aizsardzības asambleja, kuras sesijas notiek katru gadu. ∆Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija struktūra ir reģionāla. Tajā ietilpst 6 reģionālas organizācijas (šo organizāciju izpildorgāni ir reģionālie biroji); Eiropas, Āfrikas, Vidusjūras baseina austrumdaļas, Dienvidaustrumu Āzijas, Klusā okeāna rietumdaļas, Amerikas organizācija. ∆Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija noorganizējusi ekspertu konsultatīvās padomes, kurās strādā kompetenti zinātnieki no daudzām pasaules valstīm. Tie sniedz konsultācijas dažādos medicīnas zinātnes un prakses jautājumos. PSRS ir viena no aktīvākajām ∆Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija loceklēm. Lielas summas PSRS iegulda

ANO paplašinātās tehn. palīdzības programmas fondā, no kura izmaksā līdzekļus ekonomiski maz attīstītām valstīm to neatliekamo vajadzību apmierināšanai, arī veselības aizsardzībai. PSRS palīdz pārējām zemēm cīņā ar slimībām (malāriju, holeru u.c.) un stihisko nelaimju sekām, nododot bez atlīdzības ∆Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija rīcībā medikamentus un ārstn. līdzekļus. Veiktie pasākumi devuši iespēju visā pasaulē likvidēt saslimšanu ar bakām. Pēc PSRS iniciatīvas tika pieņemtas rezolūcijas par ∆Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija uzdevumiem, kas izriet no

ANO rezolūcijas par vispārēju un pilnīgu atbruņošanos (1960); no

ANO deklarācijas par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām (1961); no

ANO rezolūcijas par cilvēces aizsardzību pret radioaktīvo starojumu (1961); par bakterioloģisko un ķīm. ieroču aizliegumu (1970); par galvenajiem nacionālās veselības aizsardzības attīstības principiem (1970); par ilgtermiņa plānošanu (1970); par nacionālo med. kadru sagatavošanu (1971); par ∆Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija nozīmi med. un bioloģisko zinātnisko pētījumu attīstībā un koordinācijā (1972); par starptautiskās sadarbības ilgtermiņa plānošanu onkoloģijas problēmu pētīšanā (1973); par ↑ nozīmi tropisko slimību pētījumu koordinācijā (1974-1975) u.c.