Viņķele plāno jaunas izmaiņas zāļu pieejamības uzlabošanai
Rīga, 17.jūl., LETA. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šogad un nākamgad iecerējusi virzīt virkni izmaiņu, lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, trešdien žurnālistiem paziņoja politiķe.
Viņķele norādīja, ka valdībā atbalstītie grozījumi, ar kuriem no nākamā gada 1.aprīļa plānoti dažādi pasākumi, lai mazinātu pacienta līdzmaksājuma apmēru par kompensējamo zāļu iegādi, ir tikai pirmais solis, lai parādītu, ka Veselības ministrija (VM) ir brīva no farmācijas lobija.
Viņķele piebilda, ka zaļu pieejamības uzlabošanas plāni tiks turpināti un attīstīti. Pēc ministres paustā, ja grozījumi, kurus nupat pieņēma valdība, vairāk bija mērķēti uz ražotājiem, tad nākamie farmācijas nozares dalībnieki, kam tiks veltītas izmaiņas, būs lieltirgotavas un aptiekas.
Ministre norādīja, ka jau šogad iecerēts pieņemt grozījumus Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kārtībā, lai samazinātu zāļu īstermiņa nepieejamības gadījumu skaitu. Lai to panāktu, iecerēts veidot lieltirgotavu zāļu krājumu kontroles sistēmu, kas ierobežotu lieltirgotavu iespējas brīvi ietekmēt tirgu, skaidroja Viņķele.
Viņa piebilda, ka kontroles sistēmas ieviešana nozīmēs, ka lieltirgotavas katru dienu elektroniski informēs par saviem krājumiem Zāļu valsts aģentūru (ZVA), turklāt arī aptiekas varēs redzēt lieltirgotavu krājumu. Iecerēts, ka arī zāļu tirgošana aptiekām varētu notikt elektroniski. Viņķele uzskata, ka ar grozījumiem nebūs iespējams pilnībā izskaust negodīgu praksi, kad lieltirgotavas mēdz aptiekām nepiegādāt tām nepieciešamos medikamentus. Viņasprāt, gan jebkuri skaidrāki nosacījumi varētu nākt par labu situācijas uzlabošanai.
Politiķe norādīja, ka paredzēts ierobežot paralēlo eksportu gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt zāļu pieejamību valsts iekšienē. Pēc ministres paustā, gadījumos, kad konstatēta kāda medikamenta nepieejamība vai tuvošanās tai, iecerēts paredzēt kārtību, kas ļauj noteikt eksporta aizliegumu.
Tāpat plānots precizēt ZVA un Veselības inspekcija rīcību gadījumos, kad ir aizdomas, ka zāles būtiski apdraud veselību vai arī, iespējams, ir viltotas.
Šogad plānots veikt arī virkni izmaiņu saistībā ar aptieku darbību, norādīja Viņķele. Piemēram, plānotas izmaiņas aptieku un to filiāļu izvietojuma kritērijos, lai uzlabotu zāļu pieejamību un farmaceitisko aprūpi mazāk apdzīvotās vietās.
Viņķele apgalvoja, ka pat nozares pārstāvji atzinuši, ka Latvijā ir pārāk daudz aptieku, tomēr, kaut arī aptieku ir daudz, to izvietojums nav racionāls. Ministre sacīja, ka aptieku vidū ir ļoti liela konkurence un mēdz būt pat gadījumi, kad aptieka tiek atvērta tikai, lai kaitētu konkurentam.
Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norādīja, ka īpaši slikta situācija esot mazāk apdzīvotās vietās. Reizēm vietās, kur izveidota individuālā farmaceita aptieka, savu aptieku izveido arī kāda lielajām farmācijas ķēdēm, tomēr nepieciešamība pēc divām aptiekām vietā nav, atzina Kaupere.
Šī iemesla dēļ, pēc viņas paustā, varētu noteikt, ka atsevišķās vietās strādā tikai vienai aptiekai. Tāpat iecerēts atvieglot aptieku izveides kritērijus mazāk apdzīvotās vietās, kur patlaban nav aptieku, kā arī mainīt aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritēriju.
Vēl pēc gada plānotas arī izmaiņas Aptieku darbības noteikumos, nosakot visas aptieku darbības prasības vienos noteikumos, paplašinot aptiekās sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī precizējot zāļu izgatavošanas prasības.
Kā ziņots, no nākamā gada 1.aprīļa cenu starpība starp lētākajām un dārgākajām līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zālēm nedrīkstēs pārsniegt 100% slieksni, šonedēļ lēma valdība, atbalstot grozījumus Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā.
VM iecerējusi no nākamā gada 1.aprīļa īstenot dažādus pasākumus, lai mazinātu pacienta līdzmaksājuma apmēru par kompensējamo zāļu iegādi. Viens no pasākumiem ir cenu starpības ierobežojuma noteikšana starp lētākajām un dārgākajām līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zālēm. Tāpat VM noteikusi, ka ar nākamā gada aprīli, izrakstot kompensējamās zāles, jālieto zāļu vai vispārīgais nosaukums.
Ministrija arī noteikusi, ka, veicot kompensējamo zāļu cenu salīdzināšanu ar citu valstu cenām, zāļu vai medicīnisko ierīču cena nedrīkst būt augstāka par šo zāļu vai medicīnisko ierīču otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī nepārsniedz šo zāļu vai medicīnisko ierīču ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
Grozījumi arī paredz - ja kompensējamo zāļu sarakstā ir divas vai vairākas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles ar zemāko kompensācijas bāzes cenu, aptiekas pienākums ir savos krājumos turēt visas lētākās zāles.
