Villere: Veselības aprūpē akūti nepieciešams posms starp NMPD un slimnīcu
Rīga, 5.okt., LETA. Veselības aprūpes sistēmā nepieciešams izveidot posmu starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un slimnīcām, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra bijusī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Sarmīte Villere.
Pēc viņas paustā, NMPD var sašķirot pacientus, piemēram, hroniskos, kuriem vajadzīgs nelielais "džentlmeņa izmeklēšanas komplekts" un ārsta palīdzība, un vest uz zemāka līmeņa slimnīcu vai steidzamās palīdzības punktu.
Viņa noraida pārmetumus par to, ka NMPD uz slimnīcām ved pārāk daudz pacientu. "Ja veselības aprūpes sistēma būtu sakārtota citādi, arī NMPD nodarbotos ar to, ar ko tam jānodarbojas. Katrs darītu savu darbu, un nebūtu citam uz citu jādusmojas - šādi pārmetumi tikai padara darbu veselības aprūpes sistēmā nepievilcīgu," uzvēra bijusī NMPD vadītāja.
Viņa arī piebilda, ka NMPD uz slimnīcu neved veselus cilvēkus, bet tos, kuriem vajadzīga neatliekama izmeklēšana, turklāt dienests gadā atsaka aptuveni 22 000 izsaukumu, kas esot pietiekami liels skaits. NMPD uz slimnīcām ved 50% no tiem, pie kuriem aizbrauc.
Villere norādīja, ka 50% postpadomju valstīs esot vidējais rādītājs, un, pēc viņai zināmās informācijas, citviet Eiropā uz slimnīcu pat 95%, Pēterburgā - 57%, Moldāvijā - 70% pacientu. "Tā kā šis posms mums ir ļoti labi atstrādāts, bet problēma ir tajā, ka arī šos mājās palikušos nav īsti uz kurieni pārlikt. Mēs varētu uz slimnīcu vest vēl mazāk, ja ambulatorās veselības pieejamība būtu sakārtota," teica bijusī NMPD vadītāja.
Villere uzsvēra, ka patlaban nav šī starpposma, uz ko pārlikt šo pacientu apskati, kas apgrūtina dienesta darbu, kā arī prasa daudz finanšu līdzekļu.
Pēc bijušas NMPD vadītājas domām, šo situāciju varētu risināt, ieviešot steidzamo palīdzību, kurā varētu strādāt, piemēram, NMPD izdienas pensijā aizgājušais ārsts vai ārsta palīgs, kurš apbraukā pacientus.
Vienlaikus Villere atbalsta Veselības aprūpes sistēmas reformas plānā ierakstīto ieceri veidot steidzamās palīdzības punktus. Steidzamās palīdzības punkti ir tie, kur pacienti atbrauc paši un kur viņiem tiek sniegta palīdzība. "Šie punkti ir kā filtrs, varbūt, ka ir kāds, kurš jāved uz nākamo posmu. Principā ideja ir laba, jo šie punkti plānoti tuvu iedzīvotāju dzīvesvietām, tāpēc pacienti paši tos var sasniegt un saņemt vajadzīgo palīdzību," sacīja bijusī NMPD vadītāja, norādot, ka steidzamā palīdzība varētu būt krietni lētāks resurss.
Viņa piebilda, ka būtu labi, ja steidzamās palīdzības punkti darbotos diennakts režīmā, tomēr reformā paredzēti arī 12 stundu punkti. Šī iemesla dēļ svarīgi nodrošināt pārklājumu un pieejamību, jo pacientam ir jāzina, kur ir nākamais punkts, ja viņam tuvākais plkst.23 vairs nedarbojas, viņa uzsvēra.
Pēc Villeres teiktā, līdzīga situācija ir ar sociālo aprūpi, un šī iemesla dēļ ļoti daudzi jaunie kolēģi ir pamatoti neapmierināti ar to, ka jābrauc uz izsaukumu, kurā, piemēram, kaimiņš izsaucis ātro palīdzību, pie cilvēka, kurš pats vairs nevar sevi aprūpēt, ar vārdiem: "Nu dariet kaut ko."
Tāpat Villere atgādināja, ka gadiem ilgi tiek runāts par pacientiem, kuri ir bez noteiktas dzīvesvietas un klīst apkārt pa Rīgas ielām. "Viņi ik pa laikam paliek bezpalīdzīgā stāvoklī, kā rezultātā garāmgājēji sauc ātro palīdzību," sacīja mediķe.
Viņa uzskata, ka NMPD ir liels ielāps visām šīm problēmām, un tas daļēji ir iemesls, kāpēc jaunie kolēģi jūtas vīlušies. "Protams, ātri un bez finanšu investīcijām šos jautājumus atrisināt nevar," atzina Villere.
Jau ziņots, ka pēdējo dienu amatā Villere aizvadīja 25.augustā. Viņa aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka izlēmusi pamest dienesta direktores amatu, jo progress NMPD neesot noticis nepietiekami strauji.
Visa intervija ar Villeri lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā "LETA+": http://www.leta.lv/plus/133C8AEC-7DEC-140B-914E-244BB6A03418/
