Viens simbols – tūkstoš vārdu vērts
Spēle piešķir dzīvei īpašu garšu. Pieaugušo tā rosina atsaukt atmiņā valodu, kādā viņš runāja bērnībā, savukārt bērnam spēle ir dzīvesveids. Rotaļāšanās ir nepieciešama, lai mazajam veidotos bagāta iztēle un viņš ieietu pieaugušo pasaulē drošs, laimīgs un par sevi pārliecināts. Vai Jūsu bērns prot spēlēties?
"Smilšu spēle dod iespēju spēlēties pieaugušā bērnam vai bērnam pieaugušajā."
Pirmais, kam lasītājam vajadzētu pievērst uzmanību, ja viņš nav iepazinies ar Junga psiholoģiju ir: ka tas, ko mēs par sevi zinām, vēl nav viss tas, kas mēs esam. Ja mēs sevi uzmanīgi nedaudz pavērojam, tad pamanām, ka dzīve mūs nepārtraukti māca. Jo kā gan savādāk izskaidrot gadījumus, kad mēs esam paši par sevi pārsteigti, pēkšņi darot vai sakot kaut ko tādu, ko neesam no sevis itin nemaz gaidījuši.
Un tikko kā mēs sākam apzināties šīs nepazīstamās savas pieredzes puses eksistenci, dzīve būtiski mainās. Katram skaidrs, ka apzināšanai var nebūt jēgas, ja pēc šī pirmā soļa nebūs turpinājuma. Junga teorija piedāvā mums zinātniski izstrādātas pieejas, kā sazināties ar savas personības (un visas cilvēces) dziļāko būtību, kā arī valodu (simbola valodu), kurā var notikt šī sazināšanās. Viena no šīm pieejām ir smilšu spēles terapija.
Tas ir spēles, bet ļoti nopietnas spēles veids. Tāpēc pretestība, kura parādās daudziem cilvēkiem (biežāk pieaugušajiem, bet gadās arī bērniem), ir pilnīgi saprotama. Bet ļoti bieži pilnīga izmisuma stāvoklis (kurā ir nokļuvis Noguris-No-Dzīves-Cilvēks) prasa, lai tiek "atvērtas durvis". Bet Junga analītiskie terapeiti vienmēr tic, ka, vienu reizi atvēris šīs durvis, cilvēks vairs negribēs šo iespēju palaist, jo tā dod citādā veidā nesasniedzamus, iekšējās transformācijas brīnumus.
Citādāk mēs uz visiem laikiem paliksim kā māja, kurā dzīvo mums nepazīstamas (un bieži tikai tāpēc nepatīkamas) personas. Bieži mums šķitīs, ka šīs personas traucē un nepārtraukti jaucas "mūsu darīšanās". Otrs svarīgs moments Junga teorijas izpratnei ir, ka blakus mūsu personīgajai bezapziņai (kuru pazina jau Freids un Adlers) eksistē bezapziņas daļa, kas ir daudz plašāka par personīgo. Lai gan tā mums ir mazāk pazīstama, tomēr nemitīgi atstāj savu iespaidu uz mums.
Mūsdienu cilvēku ikdienas sarunvalodā ir nostiprinājies jēdzienu "apziņa un bezapziņa" dialektiskais pāris. Kaut arī termins "bezapziņa" tiek lietots visai bieži, tās nozīme dzīvē ne vienmēr tiek pienācīgi novērtēta. Gadās – cilvēks pamana, ka viņā snauž kas daudz plašāks par to, ko viņš spēj īstenot dzīvē pašlaik. Cilvēkā mīt alkas pēc veseluma, bet bieži trūkst vārdu, lai to izteiktu. Pat tad, ja viņš ar savām sāpēm ir atnācis pie psihoterapeita un, lai atbrīvotos no ciešanām, ir gatavs uz visu, bieži vien ir grūti par tām runāt.
Pēc M. Lovenfeldas domām, spēle kalpo četriem mērķiem:
Lai gan metode šķiet brīnumviegla (vismaz no pacienta redzes viedokļa), tomēr ar to drīkst strādāt tikai labi izglītoti un apmācīti speciālisti. Lai sāktu divu gadu teorētisko un praktisko kursu, jābūt labai profesionālai pamatizglītībai – psiholoģijas maģistra grādam, sociālo zinātņu maģistram vai ārsta diplomam. Arī smilšu spēles terapijas praktizētāja sertifikāts jāatjauno ir ik pa diviem vai pieciem gadiem. Smilšu spēles terapeitu un sertificētu praktizētāju sarakstu, viņu kvalifikācijas līmeni un koordinātes var atrast interneta mājaslapā http://www.smilsuspeles.lv/organizacija/biedru-saraksts.
Ja psihoterapeits vai psihologs savā darbā izmanto smilšu spēles terapiju, viņa kabinetā ir divas kastes ar smiltīm – viena ar sausām, otrā ar mitrām. Plauktos ir izvietotas miniatūras figūriņas: mājas, cilvēki, koki, dzīvnieki, kuģi, automašīnas – viss, kas ir ap mums ikdienas dzīvē –, kā arī pasaku varoņi un mītiskie tēli. Ejot gar plauktiem, lai izvēlētos figūriņas, cilvēks it kā raugās uz āru, taču patiesībā viņa skats ir vērsts uz iekšu, sevī. Figūriņa, kas ir radījusi kaut kādu rezonansi cilvēka dvēselē, ieņem savu vietu viņa smilšu bildē, jo mums ir dota brīnišķīga spēja gan smilšu spēles terapeita kabinetā, gan arī dzīvē ievērot un izmantot to, kas izraisa saskaņu mūsos pašos. Figūriņas var arī neizmantot – gadās, ka klients pats veido no smiltīm visu, kas rodas viņa iztēlē.
Veidojot savu "smilšu ainu", klientam savu garīgo būtību iespējams izteikt simbolu valodā – vienīgajā universālajā valodā, ko saprot jebkuras rases pārstāvis. Simbolu valodas sapratne var kļūt par interesantu atklāsmi ikvienam, kurš vēlas pa īstam iepazīt sevi.
Gan cilvēku sugas evolūcijā, gan arī cilvēka individuālajā attīstībā. Tēls iet pa priekšu Vārdam. Verbālā valoda, kas ļāva cilvēkiem sazināties laikā un telpā vēsturiski, radās daudz vēlāk nekā cilvēku spēja komunicēt ar tēlu starpniecību. Smilšu spēles terapijas pamatā ir neverbāla, simboliskā komunikācija, kas palīdz veidot tiltu starp apziņu un bezapziņu, kas savukārt ir harmoniskas personības attīstības galvenais priekšnoteikums.
Viena no būtiskākajām K. G. Junga teorijas pamatnostādnēm ir tā, ka psihei piemīt autonoma tendence dziedināt sevi un attīstīties, tiecoties uz pilnību. Labvēlīgos apstākļos šī tendence var aktivizēties. Vairāku smilšu bilžu izveidošana atvieglo dziedināšanas un transformācijas procesu, izvilinot konfliktus no bezapziņas dzīlēm un nodrošinot veselīgāku psihes satura pārkārtošanos.
Darbojoties ar smiltīm, "rotaļājoties ar figūriņām" gan bērns gan pieaugušais klients vērīga terapeita klātbūtnē saudzīgi izceļ virspusē savas iekšējās pasaules vēsti. Smilšu kaste, pats smilšu spēles terapijas process veido klientam īpašu telpu, – "drošu un aizsargātu telpu", kā to nosauca Dora Kalfa. Šī "telpa", kas sākumā apņem klientu no ārpuses, dod iespēju attīstīt vai restaurēt klienta iekšējo "drošo telpu" tādu, pie kuras var vērsties grūtajā brīdī. Ja bērnam ir iespēja attīstīties drošās attiecībās ar uzmanīgiem, atbalstošiem un mīlošiem vecākiem, šī bērna iekšējā drošība attīstās kā dabisks process. Bet, ja dažādu (pat neatkarīgu no vecākiem) iemeslu dēļ bērna dzīvē ir bijušas traumas vai piedzīvots svarīgo pamatvajadzību apmierināšanas deficīts, bērna iekšējā drošība tiek iedragāta vai pat sagrauta. Tādos gadījumos ir nepieciešama palīdzība. Un, ja traumatiskā pieredze tikusi piedzīvota bērna pirmsverbālajā attīstības periodā, kad bērnam vēl nav attīstījusies valoda un domāšana, lai apzināti atcerētos notikumus, arī dziedināt to var tikai ar neverbālo pieeju.
Klusējoša saskarsme skar dvēseli dziļāk nekā visintīmākā saruna. Tieši tāpēc smilšu spēles terapijā klienti bieži vien ātrāk nekā verbālajā terapijā nokļūst līdz rezonējošām dzīlēm.
Katra smilšu spēles terapijas sesija piedāvā veikt vairākas izvēles. Jāizvēlas, ar kādām smiltīm tiks veidota smilšu bilde – ar mitrām vai sausām, jāizvēlas miniatūras un to skaits, kā arī veids, kā tās savstarpēji mijiedarbosies, un tā tālāk. Gadās, ka pietiek ar vienu impulsu, lai viss izmainītos un smilšu bilde kļūtu pavisam citāda. Cilvēks pats nolemj, kur jābūt upei un kur – žogam. Šī pieredze ir unikāla tieši ar to, ka, iegūstot savu "iekšējo kompasu", cilvēks tālāk savā dzīvē var "soļot savu sirdspukstu ritmā".
Tā ceļa galā, pa kuru mūs ved prāts, mūsu dvēsele
Latvijas Smilšu spēles terapijas biedrība
Publicitātes foto
