Raksta autors: Saimons Pfisterers, Somijas Akadēmijas pētnieks, Helsinku Universitāte

Paaugstināts zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL - holesterīna) līmenis, kas pazīstams arī kā augsts “ sliktā” holesterīna līmenis asinīs, ir galvenais sirds un asinsvadu slimību, sirdslēkmju un insulta izraisītājs un attiecīgi viens no visizplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē [1].

ZBL holesterīna līmeņa samazināšana ir efektīvs līdzeklis sirds un asinsvadu slimību profilaksei [2] un ārstēšanai, tomēr vairāki pētījumi liecina, ka liela daļa personu ar augstu holesterīna līmeni nespēj sasniegt vēlamo līmeni. Īpaši pacientiem, kuriem ir augsts sirds un asinsvadu slimību risks vai kuri jau ir piedzīvojuši kardiovaskulāru notikumu, tas rada aizvien lielākas bažas, jo līdz pat 80 % šo pacientu ir paaugstināts ZBL - holesterīna līmenis asinīs [3],[4].

Ir pieejami vairāki holesterīna līmeni pazeminoši medikamenti, tostarp statīni, ezetimibs un PCSK9 ceļa un sintēzes inhibitori. Parasti ārsti holesterīna līmeni samazina, izrakstot statīnus un pēc 6 mēnešiem veicot ZBL holesterīna mērījumus. Ja ZBL holesterīna līmenis netiek pietiekami pazemināts, jāapsver statīnu koncentrācijas paaugstināšana vai statīnu kombinēta terapija ar ezetimibu vai PCSK9 ceļa inhibitoriem [2]. Šajā ceļā ārsti vadās pēc populācijas vidējiem rādītājiem, kas norāda uz sagaidāmo ZBL-holesterīna līmeņa samazināšanos, lietojot konkrētas zāles. Tomēr mēs esam individuāli cilvēki, un ne visi uz konkrētām zālēm reaģē vienādi [5] , un optimālas holesterīna līmeni pazeminošas ārstēšanas stratēģijas atrašana vairāk atgādina izmēģinājumu un kļūdu pieeju.

Precīzijas medicīnā ārstēšanas izvēlei tiek izmantota personalizētāka pieeja. Tā gūst arvien lielāku popularitāti onkoloģijā, kur noteiktas vēža terapijas var tikt nozīmētas, pielāgojot tās pacienta gaidāmajai atbildes reakcijai. Tomēr precīzijas medicīnas pielietojumi paaugstināta holesterīna līmeņa un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā ir reti sastopami.

Ārsti paļaujas uz rezultātu mērīšanu, nosakot holesterīna līmeni asinīs, un jaunie diagnostikas risinājumi koncentrējas uz pacientu ar augstu sirds un asinsvadu risku identificēšanu, lai noteiktu pacientus, kuriem jāuzsāk holesterīna līmeni pazeminoša terapija.

Manā Helsinku Universitātes pētniecības grupā mēs izstrādājam jaunu tehnoloģiju, kas sirds un asinsvadu slimību profilaksei un ārstēšanai var ieviest precīzijas medicīnas pieeju [6]. Kvantitatīvi nosakot  limīdu vielmaiņas procesu efektivitāti baltajos asinsķermenīšos, kas ir pamatā slimības progresēšanai un zāļu iedarbībai, mēs vēlamies palīdzēt ārstiem noteikt optimālu ārstēšanas stratēģiju jau terapijas sākumā. Tas varētu ļaut lielākam skaitam augsta riska sirds un asinsvadu slimību pacientu ātrāk sasniegt mērķrādītājus attiecībā uz ZBL- holesterīna līmeni asinīs, nodrošinot grūti ārstējamiem pacientiem agrīnu piekļuvi efektīvākai kombinētai terapijai. Mēs esam testējuši mūsu tehnoloģiju koncepcijas apstiprināšanas pētījumā  ģimenes hiperholesterinēmijas pacientiem [7], kuriem ir ģenētiska nosliece uz augstu holesterīna līmeni asinīs, un esam arī apstiprinājuši tās pielietojamību ar biobankas pētījumu, kurā piedalījās 400 cilvēki. Pašlaik tiek veikti turpmāki pētījumi, lai iegūtu papildu klīniskos datus, kas ļautu šo tehnoloģiju izmantot pacientiem. Vienlaikus mēs plānojam izveidot Helsinku Universitātes atvasinātu uzņēmumu Moncyte, kas pārņems šīs tehnoloģijas komercializāciju. Vairāki ārsti – pētnieki no Latvijas ir izteikuši savu sākotnējo interesi piedalīties turpmākajos šīs jaunās, daudzsološās tehnoloģijas aprobācijas pētījumos.

Mēs ceram, ka šī mūsu universitātes izstrādātā tehnoloģija tiks tuvākajā laikā ieviesta klīniskajā praksē, dodot ārstiem iespēju izmanot precīzijas medicīnas pieeju arī kardioloģijā.

Plašāka informācija par PMNET Forum: www.pmnetforum.com, kā arī sekojot sociālajos tīklos Facebook: PMNET - Precision Medicine Networking Forum un LinkedIn: Precision Medicine Networking Forum, izmantojot mirkļbirkas #MissionLatvia #PMNETforum #PMNETforum2023 #PrecisionMedicineNetwork

Publikācija tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu 1.2.1.2. “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” (projekta identifikācijas numurs 1.2.1.2/16/I/001), īstenojot ERAF 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķi "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A".

[1] Borén, J. et al. Low-density lipoproteins cause atherosclerotic cardiovascular disease: pathophysiological, genetic, and therapeutic insights: a consensus statement from the European Atherosclerosis Society Consensus Panel. Eur. Heart J. (2020) doi:10.1093/eurheartj/ehz962.
[2] Mach, F. et al. 2019 ESC/EAS guidelines for the management of dyslipidaemias: Lipid modification to reduce cardiovascular risk. Atherosclerosis 290, 140–205 (2019).
[3] Ballantyne, C. M. Achieving greater reductions in cardiovascular risk: lessons from statin therapy on risk measures and risk reduction. Am. Heart J. 148, S3–S8 (2004).
[4] Ray, K. K. et al. EU-Wide Cross-Sectional Observational Study of Lipid-Modifying Therapy Use in Secondary and Primary Care: the DA VINCI study. Eur. J. Prev. Cardiol. (2020) doi:10.1093/eurjpc/zwaa047.
[5] Ridker, P. M., Mora, S. & Rose, L. Percent reduction in LDL cholesterol following high-intensity statin therapy: potential implications for guidelines and for the prescription of emerging lipid-lowering agents. Eur. Heart J. 37, 1373–1379 (2016).
[6] Pfisterer, S. G. et al. Multiparametric platform for profiling lipid trafficking in human leukocytes. Cell Rep. Methods 2, (2022).
[7] Hlushchenko, I., Islam, M. M., Tamlander, M., Ripatti, S. & Pfisterer, S. G. Linking biological variation to outcomes of statin treatment in the general population