„Vecums nenāk viens” ir teiciens, kuru nereti noskaitām, kad esam kaut ko aizmirsuši, kad kaut kas uzmācīgāk sāp, kad atrodam vairākas saslimšanas savā ķermenī. Viegli kognitīvi jeb izziņas traucējumi ir termins, ko visai bieži lieto, lai aprakstītu atmiņas traucējumus, domāšanas un spriešanas gausumu, kas neatbilst cilvēka vecumam, bet vēl nav pietiekami izteikti, lai tos apzīmētu par smagāku saslimšanu - demenci (plānprātību).

Pirmo reizi labdabīgus atmiņas traucējumus aprakstīja psihiatrs A.M. Karls 1958. g., dēvējot tos par „ar vecumu saistītiem atmiņas traucējumiem” vai „dzīves vēlīnu aizmāršību”. Šodien raugoties, vēlos vērst sabiedrības uzmanību šiem viegliem kognitīviem traucējumiem, jo tie var būt pirmsdemences stāvoklis. Diemžēl pasaulē nav vēl atrasti medikamenti, kas spēj izārstēt demenci, taču ir virkne preparātu, kas šīs slimības attīstību spēj bremzēt.

Vieglu kognitīvu traucējumu cēlonis
Vieglu kognitīvu traucējumu cēloņi var būt ļoti daudz un dažādas saslimšanas – Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, pārciesti insulti, neiroloģiskas slimības, arī endokrīnas saslimšanas un vielmaiņas traucējumi, un arī „pateicoties” krīzei valstī, pieaug arī toksisku vielu (alkohola, narkotisko un uzbudinošo vielu) lietošana, kurš arī ir būtisks iemesls kognitīvo traucējumu attīstībai. 

Tomēr pēc būtības vieglus kognitīvus traucējumus izraisa smadzeņu asins apgādes traucējumi, tādēļ nereti arī cilvēkiem darbspējīgā vecumā nākas saskarties ar šīm problēmām. Tam pamatā ir mūsu saspringtais ikdienas dzīves ritms, kad aizvadot garas un saspringtas darba stundas birojā, intensīvi nodarbinot savas smadzenes, cilvēki jūtas pārguruši un aizmirst par fiziskām aktivitātēm. Tādējādi smadzeņu šūnu apgāde ar skābekli tiek kavēta. Tieši tāpēc problēmas novēršanai būtiskākā ir smadzeņu un sirds muskuļu šūnu apgāde ar skābekli, kura uzņemšanu var sekmēt dažādos veidos. Lai gan sākotnēji atmiņas pasliktināšanās un koncertēšanās spēju samazināšanās daudziem šķiet nekaitīga pārstrādāšanās blakus parādība, šo simptomus nedrīkstētu atstāt bez ievērības. Pavirša attieksme var novest pie tā, ka jau dažu gadu laikā stāvoklis progresē un faktiski cilvēki darbspējīgā vecumā vairs nav spējīgi pilnvērtīgi veikt savu darbu.

Kā atpazīt vieglus kognitīvus traucējumus?
Parasti pirmā lieta, ko cilvēks pamana pats, ir atmiņas traucējumi un koncentrēšanās grūtības. Taču var gadīties, ka pats pacients, kas cieš no viegliem kognitīviem traucējumiem, to noliedz, bet apkārtējie līdzcilvēki ir pamanījuši, ka pacients kļuvis aizmāršīgs, viņam ir biežākas garastāvokļa maiņas, ir ieradumu izmaiņas, žestu nabadzība. Lai noteiktu kognitīvos traucējumus, pasaulē ir izstrādāti psihofizioloģiskie testi. Tomēr vieglu kognitīvu traucējumu gadījumā šie testu rezultāti var būt pretrunīgi. Vienkārši testi var dot neprecīzu ainu, jo to rezultātu var ietekmēt pacienta zināšanu un pieredzes apjoms, kāds gūts dzīves laikā. Savukārt kompleksie psihofizioloģiskie testi prasa lielu pieredzi un paņem daudz laika. Un arī šajā gadījumā iegūtie dati ir atkarīgi ne vien no pacienta izglītības līmeņa, intelekta, bet arī no pacienta garastāvokļa un noskaņojuma testa veikšanas laikā.

Kā mazināt vieglus kognitīvus traucējumus?
Kaut novecošanās procesu mēs būtiski nespējam ietekmēt, svarīgi būtu censties izvairīties no tām saslimšanām, kas var būt cēlonis kognitīvajiem traucējumiem. Un te nu vietā ir gan pastaigas un fiziskās aktivitātes, gan daudzveidīgs uzturs, gan  optimāls dienas režīms, stresa samazināšana, gan kaitīgo faktoru (smēķēšanas, alkohola, narkotisku vielu ) izslēgšana.  Ļoti būtiski ir trenēt savas smadzenes, apgūstot kaut ko jaunu, mācoties, kaut vai minot krustvārdu mīklas. Apgūstot jaunas zināšanas, veicinot iegaumēšanu, mēs aktivizējam galvas smadzeņu šūnas, un tas ir nepieciešams atmiņai.

No medikamentiem iespējamie, bez receptes iegādājamie, būtu Gingko biloba ekstrakta (EGb 761) preparāti. Aptieku piedāvājums attiecībā uz Gingko biloba ir plašs, taču ne visu preparātu labvēlīgā ietekme ir pierādīta pētījumos. Lai būtu pārliecība par preparātu kvalitāti un pierādīto efektivitāti, zāļu instrukcijā jābūt norādei par standartizēto ginkgo biloba ekstraktu EGb 761.

Tieši šim ekstraktam ir veikti klīniskie pētījumi, un ir novērtēta kognitīvo funkciju stimulācijas un veicināšanas nozīme vieglu kognitīvu traucējumu attīstības aizkavēšanā. To rekomendētu līdz tam brīdim, kamēr ir jāgaida garās rindas nokļūšanai pie speciālistiem. Citus preparātus, kuri spēj bremzēt kognitīvo traucējumu attīstības ātrumu, var saņemt tikai pret izrakstītu recepti. To var izrakstīt gan ģimenes ārsts, gan speciālists, pirms tam rūpīgi izvērtējot Jūsu veselības stāvokli un izvēloties piemērotākos medikamentus. Nebūtu pieļaujams, ka uz savu galvu tiek lietoti preparāti, kurus ieteikusi kāda draudzene vai radinieks. Tas, kas der citam, Jūsu gadījumā var radīt pasliktinājumu. Tāpēc savstarpēji sadarbosimies!

Testi vieglu kognitīvo traucējumu noteikšanai
Parasti šos testus veic pie speciālista, taču arī mājas apstākļos var mēģināt veikt kādus testus, kas šajā gadījumā ir pielāgots veikšanai individuāli. Viens no iespējamiem testiem būtu pulksteņa zīmēšanas tests. Uz baltas lapas ar apli vidū uzzīmēt apaļo sienas pulksteni, kurš rādītu konkrētu laiku (tātad nepieciešama ciparnīca un pulksteņa rādītāji). Noteikums – nevajadzētu skatīties uz tuvumā esošu pulksteni. Kādi citi testi:

–    No kvadrātveidīgas lapas salocīt vēstulei konvertu un uzrakstīt kādu adresātu (vārdu, uzvārdu, adresi).

–    Uz lapas uzrakstīt 12 ziedu nosaukumus vai 12 mašīnas modeļu nosaukumus, vai 12 kokus, vai 12 valstis un tml.

Tiem, kam ir pieejama elektroniskā vide (internets), ir iespēja veikt IQ testus, kas arī sniedz ieskatu par atmiņas iespējamiem traucējumiem. Šis tests sastāv no vairākiem jautājumiem ar pareizām atbildēm, tajā jautājumu klāsts ir izveidots tā, lai tas aptvertu vidējo populācijā zināmo faktu un varētu izvērtēt intelektuālās spējas attiecībā uz vidējo populācijā.

Pasaulē kognitīvo funkciju izvērtēšanai tiek pielietota arī globālā pasliktināšanās skala, kuru izmanto vieglu kognitīvo traucējumu izvērtēšanai. Par viegliem kognitīviem traucējumiem var domāt, ja apstiprinošas būs vismaz 2 situācijas.

1)    pacients var nomaldīties ceļojuma laikā nepazīstamā vietā,
2)    darbavietā cilvēks apzinās, ka relatīvi pasliktinājusies darba izpilde,
3)    tuvi cilvēki ievēro, ka pacientam kļuvis grūtāk atrast pareizos vārdus un atcerēties personu vārdus,
4)    izlasot grāmatu vai tekstu, samazinās atmiņā paturētā apjoms,
5)    grūti atcerēties cilvēku vārdus, iepazīstoties ar jaunām personām,
6)    pacients pazaudē vai noliek nepareizā vietā vērtīgu priekšmetu,
7)    klīniskos testos parādās koncentrēšanās spēju samazinājums.

      • Objektīvi atmiņas traucējumi, ko atklāj tikai ar rūpīgu testu.
      • Grūtāk izpildīt darbības, ko prasa iegūtā specializācija vai sociālais stāvoklis.

Dace Bērziņa,
neiroloģe