Viedoklis: Zaļais kurss – tendence, kas noteiks veselības aprūpes izmaiņas nākotnē
Raksta autore: Dace Rātfeldere, "Arbor Medical Korporācijas" vadītāja
Laikā, ko raksturo darbaspēka trūkums, pieaugoša darba slodze un ekonomiskie izaicinājumi, Zaļais kurss kļūst par būtisku katalizatoru veselības aprūpes pārveidošanai gan Latvijā, gan pasaulē. Šī tendence ne tikai virza veselības aprūpes sniedzējus uz lielāku darbības efektivitāti, bet arī uzsver nepieciešamību integrēt tehnoloģiskos jauninājumus ikdienas medicīnas praksē. Būtiski, ka tas atbilst steidzamajai nepieciešamībai samazināt nozares oglekļa pēdas nospiedumu.
Ahileja papēdis - medicīnas iestāžu sadarbspēja
Sadarbspēja ir bijis pastāvīgs izaicinājums veselības aprūpē, kas izriet no lielākās daļas veselības aprūpes IT un datu infrastruktūru sarežģītības un sadrumstalotības. Diemžēl, ja pacients vai viņa tuvinieki, kā arī pašas ārstniecības iestādes nespēj efektīvi nodot informāciju starp dažādām medicīnas iestādēm un personālu, var ciest ne tikai pacienta veselības aprūpes kvalitāte, bet var tikt radītas arī dubultās izmaksas veselības aprūpes budžetam, tā kā visbiežāk dažādi izmeklējumi jāveic atkārtoti.
Latvijā radīti risinājumi veselības aprūpes zaļā kursa virzībai
Sekojot līdzi problēmjautājumiem un vajadzībām nozarē, jau pēdējos desmit gadus aktīvi meklējam un izstrādājam labākos risinājumus, kā taupīt resursus un atvieglot ārstu un pacientu ikdienu. Viens no tādiem ir Latvijā radītā ENDO-IT programmatūra, kas ir savietojama ar lielāko daļu endoskopisko izmeklējumu iekārtu un spēj apstrādāt un glabāt lielu informācijas apjomu. Rezultātā izmeklējumu apraksti un atskaites kļūst pieejami gan speciālistiem, gan pacientiem, veidojot ērtu to apriti un plānveida ārstēšanu. Tāpat programmatūra paredz iespēju izmantot jau iepriekš izstrādātus tekstu šablonus izmeklējumu aprakstu sagatavošanai, kas ļauj ārstam vairāk laika veltīt izmeklējuma veikšanai un sarunai ar pacientu, veicinot pakalpojuma kvalitāti.
Kā otru digitālu rīku, kas veicina veselības aprūpes ilgtspēju, noteikti jāmin IT risinājumu PRONEX, kas paredzēts ķirurģisko instrumentu aprites izsekošanai medicīnas iestādēs. Ar tā palīdzību medicīnas iestādēm ir iespēja atteikties no tā saucamajām “uzskaites kladēm” un fizikām iekšējās kustības pavadzīmēm, nodrošinot pilnībā digitālu un pārskatāmu vidi ķirurģisko instrumentu izsekošanai, kas vienlaikus būtiski samazina infekciju risku.
Savukārt, Latvijā pieejamā IT sistēma - slimnīcas medicīnas datu arhīvs Sectra PACS - nodrošina piekļuvi visu veidu medicīnas informācijai, sākot no radioloģijas izmeklējumiem līdz pat 12 novadījumu EKG pierakstiem, video no operācijām un patoloģijas skenētām bildēm. Šī programmatūra ne tikai ļauj samazināt papīra dokumentācijas apjomu, domājot par vidi un taupot pacienta laiku izmeklējuma apraksta saņemšanai, bet arī ļauj salīdzināt pacienta stāvokļa izmaiņas laika gaitā.
Vieta mākslīgajam intelektam
Datu analītika - no reaktīvas uz preventīvu veselības aprūpi
Ikviens, kas ir studējis medicīnu, apzinās, ka zināšanas šajā jomā strauji mainās. Tas, ko mācījāmies pirms dažiem gadiem, var jau būt novecojis, jo medicīnas zināšanu bāze nepārtraukti paplašinās un attīstās ātrā tempā.
Tas galvenokārt attiecas nevis uz pamata jēdzieniem, piemēram, anatomiju, bet gan uz jauno informāciju par slimībām, to ārstēšanu un jaunām terapijas metodēm. Ir skaidrs, ka cilvēkam vienam ir grūti sekot līdzi plašajam pacientu medicīnas datu apjomam, un neviens speciālists vairs nevar pilnībā zināt visu savā jomā. Tas var nozīmēt, ka pacienti nesaņem labāko iespējamo ārstēšanu. Taču, izmantojot mākslīgā intelekta un prognozes tehnoloģijas, var iegūt svarīgu ieskatu reāllaika un vēsturiskajos datos, kas ne tikai nodrošina pāreju no reaktīvās uz profilaktisko aprūpi, bet veicina arī taupīgu medicīnas resursu izmantošanu.
Atsaucoties uz Philips Future Health Index 2023 ziņojumu, jau tagad 39% veselības aprūpes vadītāju plāno ieguldīt mākslīgajā intelektā, lai veicinātu datos balstītu slimnīcas darbību, salīdzinot ar 30% 2021. gadā.
Personalizētā medicīna
Šis termins attiecas uz pielāgotu ārstēšanas plānu izveidi atsevišķiem pacientiem. Praksē tas arvien vairāk tiek darīts ar tehnoloģijām un datiem. Vismodernākās lietojumprogrammas ir genomikā, kur mākslīgais intelekts tiek izmantots, analizējot pacientu DNS, lai diagnosticētu un ārstētu slimības un radītu zāles, kas ir personalizētas konkrētiem cilvēkiem līdz pat molekulārajam līmenim (dažkārt sauktas par precīzo medicīnu). Daudzi pētnieki uzskata, ka personalizēta pieeja veselības aprūpei nodrošina labākus pacientu rezultātus un efektīvāku medicīnisko resursu izmantošanu, un tai būs arvien lielāka nozīme nākotnes veselības aprūpes problēmu risināšanā.
Reaģējot uz neatliekamo vajadzību uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un mazināt nozares oglekļa pēdas nospiedumu, redzam skaidru tendenci, ka medicīnas tehnoloģiju uzņēmumi, nozarē strādājošie un citas ieinteresētās personas atbalsta ilgtspējīgu pieeju visos veselības aprūpes posmos. Latvijā šajā kontekstā ir izstrādāta arī digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam, un ir cerība, ka šiem plāniem un ekspertu diskusijām sekos arī konkrēti pasākumi, kas nesīs praktiskus ieguvumus visai sabiedrībai.
