Viedoklis: Vislabāko rezultātu ārstēšanas procesā varam sasniegt komandā ar ģimeni
Pateicoties iespējām, ko sniedz Šveices un Latvijas sadarbības programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”, Bērnu slimnīcā izveidota jauna pozīcija – izglītības māsa. Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā.
Šodien, 23. maijā, Rīgā sākas Skandināvijas un Baltijas valstu bērnu onkoloģijas speciālistu konference, kur Madara Blumberga ir viena no organizatorēm. Viņas skatījums uz izglītojošā darba nozīmi bērna un ģimenes līdzestības veicināšanā, ārstējoties no onkoloģiskas slimības, ir balstīts pieredzē un pētījumos gūtos pierādījumos.
Daudzās valstīs, tostarp Latvijā, atsevišķās veselības aprūpes jomās jau ierasti strādā par pacientu izglītošanu atbildīgi speciālisti – viņi ir sastopami aprūpes kabinetos cilvēkiem ar diabētu, gastrosomu aprūpes kabinetos, pieaugušo onkoloģijas pacientu aprūpē, citās specializētās jomās. M. Blumberga stāsta: "Neapšaubāmi, specifiskas zināšanas un atbalsts ir būtisks katram, kas saskāries ar onkoloģisku slimību, un, ja saslimis bērns, konsultācijas par dažādiem aprūpes un ārstēšanās procesa jautājumiem ir nepieciešamas visiem ģimenes locekļiem. Tāpēc jau 10 gadus, kopš strādāju Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā, esmu centusies paralēli māsas darbam izglītot pacientus un viņu ģimenes. Taču ir svarīgi, lai šo darbu varētu darīt mērķtiecīgi un bez steigas – pareizajā laikā un pareizajā vietā pastāstīt, parādīt, iemācīt tieši to, kas konkrētajam bērnam un viņa ģimenei nepieciešams. Kamēr Bērnu slimnīcā nebija iespēju izveidot atsevišķu pozīciju onkoloģisko pacientu izglītošanai, nereti sanāca tā, ka es un manas kolēģes darba slodzes dēļ plašākus skaidrojumus par gaidāmajām procedūrām vai citu konkrētajam pacientam aktuālu tēmu atlikām uz vēlāku laiku. Bet, kad vakarā beidzot bija iespēja tam pievērsties, izrādījās, ka bērns jau aizmidzis. Tāpēc bieži vien mūsu vēlme plašāk izskaidrot, parādīt un arī pajautāt, vai ģimenei viss ir saprotams, palika tikai vēlme. Pateicoties Šveices valdības finansētajai programmai, kopš šī gada sākuma ir rasta iespēja Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā izveidot izglītības māsas pozīciju, tagad varu visu darba laiku veltīt konsultācijām un materiālu gatavošanai."
Maija sākumā Madara Blumberga piedalījās konferencē “SIOP Europe”, kurā ar savu pieredzi par dažādiem ārstēšanas un aprūpes aspektiem dalījās bērnu onkoloģijas speciālisti no visas Eiropas. Daudzās valstīs māsu darba slodze bērnu onkoloģijas nodaļās tiek dalīta – noteiktu stundu skaitu viņas strādā, aprūpējot bērnus, bet nozīmīga darba laika daļa ir jāvelta pacientu un ģimenes locekļu izglītošanai. Izglītības māsa norāda, ka finansējuma un ierobežoto māsu resursa dēļ šobrīd līdzīga sistēma Latvijā nav ieviešama, tāpēc ir pateicīgi par iespēju izglītojošo darbu mērķtiecīgi veikt, izmantojot Šveices un Latvijas sadarbības programmas sniegto atbalstu. M. Blumberga stāsta: "Savu izglītības māsas amata darbu sāku ar iekšējo vadlīniju izstrādi pacientu un ģimeņu izglītošanā. Ir svarīgi, lai nerodas situācijas, kad katrs darbinieks skaidrojumus sniedz citādi, radot ģimenēm apjukumu. Tāpēc tiek izstrādāti izglītojoši materiāli ne tikai pacientiem, bet arī darbiniekiem. Gan iepriekš sagatavotie, gan nesen tapušie materiāli, kas paredzēti bērniem ar onkoloģiskām slimībām dažādos vecumos, kā arī viņu tuviniekiem, atrodami Bērnu slimnīcas portālā veselapasaule.lv. Daļa mana darba būs un jau tagad ir motivēt katru bērnu, kas ārstējas nodaļā, iespēju robežās būt fiziski aktīvam. Ir pierādījumi par fiziskās slodzes pozitīvo ietekmi onkoloģisko slimību ārstēšanas laikā, turklāt aktivitātes palīdz emociju regulēšanā. Šobrīd gatavojamies atvērt atsevišķu telpu fiziskajām aktivitātēm. Ir situācijas, kad bērnam nebūtu vairs ilgāk jāpaliek slimnīcā, lai katru dienu saņemtu tikai vienu zemādas injekciju. Manā pārziņā ir vecāku vai pašu bērnu apmācība, kā šo manipulāciju veikt pareizi, bet nākotnē risinājumi var būt jaunas aplikācijas mobilajās ierīcēs radīšana un citu atbalsta veidu pilnveidošana."
Izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā norāda, ka otra lielā darba daļa ir individuālas sarunas ar pacientiem un ģimenēm. Tikai uzmanīgi ieklausoties bērnu un vecāku jautājumos un stāstos, var saprast, kādi materiāli vēl būtu jāsagatavo. Bet tikpat svarīgi ir sarunas laikā mēģināt saprotamā veidā izskaidrot to, kas viņiem ir aktuāli. Svarīgi, lai jau no brīža, kad zināma diagnoze un uzsākta terapija, katram bērnam, atbilstoši viņa vecumam, un katrai ģimenei būtu skaidrs, kāda ir šīs slimības gaita, kādi noteikumi un drošības principi jāievēro ārstēšanās laikā, kādas var būt blaknes. Ārsts, protams, izstāsta par slimību un ārstēšanas gaitu, bet ir daudzas lietas, kas piemirstas, nav viegli saprotamas. M. Blumberga atzīst: "Nereti vecākiem jautājumi rodas vēlāk, saskaroties ar grūtībām bērna ārstēšanas laikā. Piemēram, gatavojoties cilmes šūnu transplantācijai, vajadzīga ļoti nopietna sagatavošanās. To visu pēc ģimenes sarunas ar ārstu mēģinu vienkāršākā veidā un māsas kompetences robežās izstāstīt vēlreiz, kā arī lūdzu uzdot jebkādus jautājumus. Individuālas sarunas palīdz ģimenei pieņemt, ka viņi drīkst nezināt, nesaprast notiekošo un paust visas emocijas, kuras piedzīvo. Viņi ir sava bērna eksperti, nevis ārstēšanas eksperti, taču viņu līdzestība terapijas gaitā ir neatsverama. Tas, cik liela loma bērnu onkoloģisko slimību ārstēšanā ir sadarbībai ar ģimeni, plaši izskanēja konferencē “SIOP Europe”, kurā mana dalība bija nodrošināta Šveices un Latvijas sadarbības programmas ietvaros. Programmas mērķis ir uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti bērniem, kas slimo ar vēzi un retām slimībām vai ir tās pārslimojuši, nodrošinot aprūpes nepārtrauktību un uz pacientu centrētu un daudzdisciplināru pieeju. Esmu pārliecināta, ka vislabākos rezultātus, ārstējot un aprūpējot bērnus, kuriem ir onkoloģiskas slimības, varam sasniegt komandā, kur cieši sadarbojas veselības aprūpes speciālisti, pacienti un viņu tuvinieki."
