Viedoklis: Valdības rīcība krīzes situācijā veicinājusi sabiedrības kopējo uzticēšanos valsts varai

Raksta autors: Dins Šmits, "RePharm" ģenerāldirektors

Ir pagājuši jau gandrīz divi mēneši kopš Latvijā ir ieviests ārkārtas stāvoklis cīņai ar COVID – 19, un, lai arī es pats un daudzi nozares eksperti uzskata, ka šī cīņa ir tikai sākuma posmā un par uzvarētu to varēs saukt tikai tad, kad tiks izstrādāta efektīva vakcīna, kas būs pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tomēr jau pašlaik ir iespējams izdarīt pirmos secinājumus. Ja mēs salīdzinām saslimušo un mirušo skaitu ar mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm, tad var redzēt, ka šobrīd Latvija uz Lietuvas un Igaunijas, kā arī mums nedaudz tālāku valstu fona, izskatās salīdzinoši labi.

Publiskā informācija rāda, ka līdz 29. aprīlim cilvēku skaits, kuri miruši ar COVID-19*, sasniedzis astoņus cilvēkus uz miljons iedzīvotājiem, un šis rādītājs ir viens no zemākajiem visā Eiropā. Pagaidām labāk kā Latvijai ir veicies tikai Slovākijai un tuvu mums ir vēl tikai salu valsts Malta un Bulgārija. Šobrīd Latvija izskatās labi arī uz mūsu tuvāko kaimiņu fona, jo Lietuvā ar COVID-19 mirušo skaits sasniedzis 17 cilvēkus uz miljons iedzīvotājiem, bet Igaunijā miruši 38 cilvēki. Salīdzinājumam, starp vidēja izmēra valstīm epidēmija Eiropā vissmagāk skārusi Beļģiju (650 mirušo uz vienu miljonu iedzīvotāju), bet ASV Ņujorkas štats īsā laikā pieredzējis to, ka no šīs slimības bojā gājuši pat 1200 iedzīvotāju. Salīdzinājumam, ja mēs Latvijā būtu piedzīvojuši šo valstu scenāriju, tas nozīmētu papildu 2400 mirušo pavisam īsā laikā.

Vispirms paldies jāsaka valdībai, kura spēra izšķirošus soļus, esot sākotnējā objektīvā neziņā, redzot atšķirīgas taktikas dažādās valstīs un vēl nesagaidot ievērojamu situācijas pasliktināšanos. Ārkārtas stāvoklis mūsu valstī tika ieviests vairākas dienas pirms Latvijā tika konstatēts pirmais mirušais ar COVID-19. Ja mēs paskatāmies uz atsevišķu Latvijas kaimiņvalstu piemēru (Baltkrievija), kur valstu vadība centās COVID-19 apkarot, to ignorējot, Latvijas rīcība vismaz pagaidām sevi ir attaisnojusi. Latvijas valsts ieguva laiku ārstniecības iestāžu sagatavošanai epidēmijai un šo laiku izmantoja, lai ārstus un citus veselības aprūpes darbiniekus nodrošinātu ar maskām un citiem personālajiem aizsarglīdzekļiem. Valdības noteiktā rīcība sūtīja sabiedrībai skaidru signālu, ka šī slimība ir patiešām ļoti bīstams ienaidnieks, ko apkarot būs iespējams tikai visiem kopā, mainot savu rīcību ikdienā. Valdības rīcība krīzes situācijā ir veicinājusi sabiedrības kopējo uzticēšanos valsts varai.

Lielu ieguldījumu COVID-19 ierobežošanā ir sniegusi arī Latvijas sabiedrība, kura, neskatoties uz vairākiem izņēmumiem, kā tas ir jebkurā valstī, ir atbildīgi un apzinīgi izturējusies pret stingrajiem kontaktēšanās ierobežojumiem un atbalstījusi valsts centienus pasargāt Latvijas cilvēkus. Sabiedrības apzinība un solidāra rīcība, pašregulācija jāizceļ īpaši, jo šāda attieksme ir noturīgāka un ilgtspējīgāka nekā situācijas vadīšana tikai ar ierobežojumiem. Protams, arī no Latvijas cilvēkiem tas ir prasījis lielu upurēšanos, nervu patēriņu, tomēr sasniegtais rezultāts līdz šim mums ļauj paļāvīgāk skatīties nākotnē, jo sabiedrība ir pierādījusi, ka koordinēti rīkojoties, tā spēj sasniegt lielus mērķus.

Trešais paldies ir jāsaka Latvijas uzņēmumiem, kuri šajā krīzes situācijā ir spējuši operatīvi pārkārtot savu darbībune tikai, lai spētu aktīvi darboties pie krīzes apkarošanas. Piemēram, privātās laboratorijas īsā laikā ir pilnībā pārstrukturējušas savu darbu un veic COVID-19 analīžu savākšanu un lielas daļas testēšanu. Mūsu valsts uzņēmumi strādā arī pie visiem valsts iedzīvotājiem svarīgu preču un pakalpojumu nodrošināšanas. Burtiski dažu nedēļu laikā ir uzplaukusi e-komercija, kas gandrīz katrā Latvijas nostūri dažu dienu laikā spēj nogādāt ne tikai tradicionālās preces, kuras iegādājamas interneta, bet arī pārtiku vai vitamīnu sūtījumus.

Šeit skaidri redzams, ka par partneriem valstij krīzes situācijā visbiežāk kļuvuši uzņēmumi, kuru īpašnieki vai lēmumu pieņemšanas centrs atrodas Latvijā un kuri tieši Latviju uzskata par savu primāro mājas tirgu. Tieši Latvijas uzņēmumi pirmie atsaucās dezinfekcijas līdzekļu unaizsargmasku ražošanai laikā, kad ārvalstīs pēc šīm precēm bija pārlieku liels pieprasījums, tāpēc tās uz Latviju netika sūtītas vai sūtījumi bija ārkārtīgi novēloti un ar paaugstinātām cenām. Tieši Latvijā bāzētie IT uzņēmumi ir tie, kuri visātrāk pieslēgušies, atbalstot valsti bērnu attālinātajā apmācībā unCOVID-19 infekcijas izplatības un kontaktu monitorēšanas aplikācijas izstrādāšanā. Ir ārvalstu uzņēmumi, kuri ikdienā Latvijā nodarbojas ar desmitiem miljonos eiro mērāmu peļņu, bet krīzes laikā ir devušies lielākas peļņas meklējumos uz vietām, kur tie var vairāk nopelnīt, Latviju neuzskatot par pietiekami svarīgu. Tieši krīzes situācijā ir skaidri redzams, kurš mūsu valstī ir uz palikšanu un redz Latviju kā savu mājvietu,betkurš Latviju redz tikaikā vienu no tirgiem, lai labi nopelnītu.

Kā jau sākotnēji rakstīju, cīņa ar COVID-19 Latvijā ir tikai pašā sākumposmā, un Latvijas valstij, Latvijas cilvēkiem un mūsu valsts uzņēmējiem būs jāstrādā kopā kā komandai arī tālākajos soļos gan pie ekonomiskās aktivitātes, gan pie veselības aprūpes sistēmas pilnvērtīgas funkcionēšanas atjaunošanas. Mēs esam rosīga un sīksta tauta, tāpēc esmu optimists un ticu, ka ar lielu apņemšanos, profesionālu pieeju un lielu patriotismu mums izdosies no šīs krīzes iznākt vēl stiprākiem. To arī katram novēlu!