Viedoklis: Sāpīgais kvotu jautājums dzen izmisumā pacientus un veselības iestādes
Raksta autore: Kintija Barloti, SIA “Jelgavas Klīnika” vadītāja
Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši – diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes. Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu. Turklāt šogad pacientu plūsmas plānošana kļuvusi vēl izaicinošāka.
Ieguvēji būtu visi
Šogad kvotas tiek dalītas mēneša griezumā, un par šīm izmaiņām valsts jeb Nacionālais veselības dienests mūs pat nepabrīdināja. Tikām nostādīti fakta priekšā. Agrāk valsts reizi pusgadā izskatīja faktisko izpildi un tad norēķinājās ar veselības iestādi par tās sniegtajiem pakalpojumiem pacientiem. Tagad pārstrādes tiek fiksētas katru mēnesi. Tas ļoti apgrūtina veselības iestādes darbu, jo nevaram elastīgi veikt darbu atkarībā no pacientu pieplūduma, ko tieši ietekmē vasaras mēneši un ārstu prombūtnes. Diemžēl veselības aprūpei nauda ir tik, cik ir, un nav iespējams nodrošināt valsts apmaksātu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem. Esošajos apstākļos veselības aprūpes iestādēm nākas paplašināt maksas pakalpojumu piedāvājumu, lai vispār nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem un ārsti varētu strādāt pilnu pieņemšanas laiku.
Uzskatu, ka medicīnas iestādēm jāpiešķir visas līgumā paredzētās valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas uzreiz gada griezumā, ļaujot tām pašām elastīgi plānot pakalpojumu sniegšanu pacientiem. Pašreizējā sistēmā janvāra pārpilde netiek segta. Rezultātā pacienti par veselības aprūpi spiesti maksāt paši vai arī ārstniecības iestādes nonāk parādos. Piemēram, pērn “Jelgavas Klīnikai” vasaras vidū tā dēvētā pārstrāde bija aptuveni 360 000 eiro vērtībā. Pārstrāde izveidojās, jo sniedzām palīdzību vairāk, nekā atbilstoši līgumam valsts bija piešķīrusi naudu. Gada otrajā pusē šo pārstrādi izlīdzinājām un gadu noslēdzām bez parādiem, taču šādās situācijās galvenie cietēji ir pacienti.
Piešķirot gadam paredzētās kvotas uzreiz, ieguvēja būtu arī pati valsts – tai būtu garantija, ka vairāk tai nekas gada griezumā nebūs jāpiemaksā.
Vakances atvērtas
Gada plānošanas ietvaros mums kā ārstniecības iestādei būtu vienkāršāk arī plānot mediķu darba grafiku, jo šobrīd jaunās kvotu sadales kārtības ietvaros mēs nevaram simtprocentīgi apgalvot, ka spēsim nodrošināt saviem speciālistiem pienācīgu darba slodzi visa gada garumā. Reģionālajām ārstniecības iestādēm jau tā ir problemātiski atrast darbiniekus. Speciālisti labprātāk izvēlas darbavietas, kur noslodze ir pietiekami liela, lai spētu pienācīgi nopelnīt.
Ja ārsts saslimst vai ir ilgstošā prombūtnē, piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājumā, konkrētajā specialitātē nevaram atrast citu speciālistu un veidojas kvotu neizstrāde. Ja vēl pirms gada šādu neizstrādi varēja pārdalīt starp citām veselības aprūpes specialitātēm, tad šobrīd tas ir liegts. Rezultātā klīnikai draud reāli zaudējumi, bet pacientiem – vēl ilgāks gaidīšanas laiks uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
Joprojām ir akūts veselības aprūpes speciālistu trūkums reģionos un jaunā kārtība šo krīzi, kas apdraud medicīnas pakalpojumu pieejamību lauku iedzīvotājiem, tikai padziļina. Meklējam endokrinologu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, masieri, kardiologu, oftalmologu, radiologu, ķirurģisko māsu, operējošu ķirurgu, otolaringologu, urologu, psihiatru.
Mums ir jāatjauno agrākā prakse – studējot medicīnu par valsts budžeta līdzekļiem, jaunajiem ārstiem konkrētu laiku būtu jānostrādā valsts nozīmētā darbavietā, kur akūti trūkst mediķu. Šobrīd absolūtais vairums jauno mediķu izvēlas darbu lielajās slimnīcās vai dodas prom no valsts.
Studiju procesa gaitā jaunais speciālists tiek apmācīts lielajās valsts klīnikās, mācību procesā tiek izmantota Latvijas valsts veselības nozares struktūra, pasniedzēji un ārsti apgūst profesiju, mācoties ārstēt tieši Latvijas iedzīvotājus. Valsts augstskolas un klīnikas iegulda milzīgus resursus, lai apmācītu jauno ārstu darbam ar pacientiem. Pret šo ideju ir Latvijas Jauno ārstu asociācija, uzskatot, ka nedrīkst ierobežot speciālistu darba vietas izvēles iespējas. Taču ir viens būtisks "bet" – pašreiz ir ļoti grūti nodrošināt veselības aprūpi, it sevišķi reģionos, jo trūkst speciālistu. Protams, ja jaunietis dodas studēt medicīnu ārpus Latvijas, tad viņa mācību process ir viņa paša rokās.
Kad valsts sadzirdēs?
Taču pieprasījums pēc veselības aprūpes turpina pieaugt. Šobrīd ir pieejama ātrāka un precīzāka diagnostika. Cilvēki kļūst informētāki par veselības aprūpes iespējām. Latvijas sabiedrība noveco. Pieaug arī hronisku slimnieku skaits, jo slimības tiek ielaistas. To veicināja gan Covid-19 pandēmija, gan nepietiekamais kvotu daudzums. Viss iepriekš minētais palielina pacientu plūsmu. Turklāt ne tuvu visiem ir veselības apdrošināšana, bet maksas medicīna lielai daļai sabiedrības nav finansiāli “paceļama".
Valstī, rūpējoties par veselības aprūpes sakārtošanu, vispirms būtu jāstiprina ambulatorā aprūpe. Tā ir primārā vieta, kur cilvēkam vērsties, kamēr kaite vēl ir sākumstadijā. Gultasvietas slimnīcā izmaksā krietni dārgāk.
Šobrīd valsts budžeta prioritāte ir aizsardzība un tai tiek lielākais finansējuma rieciens, taču arī veselības nozari nedrīkst atstāt novārtā. Vai Latvijā dzīvos tikai pensionāri un armija? Nē taču! Mūsu valstī ir ap 800 000 nodokļu maksātāju. Visiem ir tiesības saņemt kvalitatīvu un maksimāli operatīvu veselības aprūpi. Galu galā valsts ekonomiskajai attīstībai fiziski un garīgi vesels darbaspēks ir izšķirīgi nozīmīgs.
