Viedoklis: Medikamentu trūkums aptiekās – izaicinājums bez iespējām?

Raksta autore: Kintija Barloti, SIA “Jelgavas poliklīnika” vadītāja

Jau no pagājušā gada rudens Eiropā tiek fiksēts medikamentu trūkums, un nu arī Latvijā šī problēma ir sasniegusi savu pīķi – it sevišķi attiecībā uz antibiotiku trūkumu. Jelgavas poliklīnikas ģimenes ārstiem trūkst zāļu, ko izrakstīt sirgstošajiem pacientiem.  Galvenie iemesli ir izejvielu trūkums ražotājiem,  darbinieku nepietiekamība farmācijas uzņēmumos, loģistikas piegādes ķēžu pārrāvumi, kas saistīti kā ar Covid-19 pandēmiju, tā ar izejvielu trūkumu un Krievijas sākto karu Ukrainā.

Pirmkārt, pandēmijas laikā daļa ražotņu pārkārtoja savas ražotnes atbilstoši vairākkārtīgi pieaugušajam IAL (individuālu aizsardzības līdzekļu) pieprasījumam. Bez tam  šajā rudens-ziemas sezonā cilvēki vienlaicīgi slimo gan ar Covid-19, gan arī ar gripu un dažādām akūtām respiratorām vīrusu infekcijām. Daudzu farmācijas kompāniju ražotnes atrodas valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuru pašu vajadzības pēc medikamentiem tiek nodrošinātas prioritāri.

Otrkārt, sabiedrības atgriešanās pirmspandēmijas dzīvesveidā, ierobežojumu neesamība, kā arī vieglprātīgāka iedzīvotāju attieksme pret inficēšanās risku kopumā šoziem rezultējusies ar augstāku saslimšanas statistiku, tostarp netipiski lielam cilvēki skaitam konstatēta pneimonija un smagi gripas gadījumi.

Treškārt, Latvijas medicīnas sistēmai, kas jau gadiem ilgi nesadzirdēta sauc pēc finansējuma palielinājuma, šis laiks ir milzīgs pārbaudījums, jo viss ir saistīts vienā ķēdē – valsts apmaksātu izmeklējumu nepietiekamība, milzīgās rindas uz savlaicīgām pārbaudēm, ārstu un neatliekamā medicīniskā dienesta noslogotība, mediķu trūkums un zemās algas.

Kā sacīt jāsaka – kur izaicinājumi, tur arī iespējas. Vienas ziemas laikā šo ielaisto problēmu gūzmu atrisināt nevar, bet mēs varam būt gatavi nākamajam saslimstības vilnim, jo neviens nevar garantēt, ka nākamreiz vismaz medikamentu pietiks visiem.

Dažādi vīrusu saslimšanu un ilgstošu hronisko kaišu paasinājumi prasa tūlītēju risinājumu, pacients nedrīkst gaidīt antibiotikas nedēļām ilgi – tās ir nepieciešamas dažu dienu laikā, nemaz nerunājot par vecāku izmisumu brīžos, kad tie nevar iegādāties antibiotikas saviem bērniem.

Jelgavas poliklīnikas ģimenes ārsti, izrakstot zāles, vispirms noskaidro to pieejamību aptiekā, kā arī cenšas noradīt vairākus zāļu nosaukumus ar lūgumu farmaceitam iedot vismaz kādu no tām.

Kad par medikamentu trūkumu medijos burtiski kliedz farmācijas nozares un ģimenes ārstu pārstāvji, mums nepieciešama skaidra Veselības ministrijas rīcība un komunikācija, kā šo izaicinājumu pārvarēt Latvijā. Šajā sakarā ir nozīmīgi apzināties, ka vīrussaslimšanām paredzēto paracetamolu un ibuprofēnu ražo Latvijā. Iespējams, pienācis laiks izvērtēt risinājumu ierobežot šo medikamentu eksportu. Latvijā mums ir divi lieli farmācijas uzņēmumi, kas varētu izveidot vismaz divu mēnešu uzkrājumus, ja valsts uzdotu šādu pasūtījumu. Piemēram, Somijā valsts ar likumu ir noteikusi lieltirgotavām veidot noteiktu zāļu uzkrājumu, lai apmierinātu vispirms savas valsts veselības aprūpes vajadzības. Tiesa, šāds potenciāls risinājums ir vienīgi Veselības ministrijas rokās. Mums vispirms ir jādomā par Latvijas iedzīvotāju veselību, jo tikai vesels cilvēks var veidot plaukstošu ekonomiku.