medicine.lv skaitļos

Lietotāji online190
Aktīvie uzņēmumi12826
Nozares raksti12156
Ekspertu atbildes21477
Viedoklis: Katram pacientam savu digitālo dvīni jeb – kā beidzot ievest veselības aprūpi 21. gadsimtā? : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Viedoklis: Katram pacientam savu digitālo dvīni jeb – kā beidzot ievest veselības aprūpi 21. gadsimtā?

Freepik.com/ freepik
Foto: Freepik.com/ freepik

Raksta autori: Normunds Staņēvičs, Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs, un Haralds Plaudis, Austrumu slimnīcas valdes loceklis, profesors

Veselības aprūpes nozarē Latvijā ļoti trūkst vienotas informācijas sistēmas, kurā būtu pieejami un pilnvērtīgi lietojami dati par pacientiem. Ja ārstniecības iestādēm vispār ir digitālās datu sistēmas, parasti tās ir segmentētas un savstarpēji nesaistītas.  Kamēr pacients var ārstam izstāstīt savu slimības vēsturi, virzība ir saprotama, taču brīžos, kad, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) atved cilvēku bezsamaņā, datu trūkums var apdraudēt viņa dzīvību. Bez nopietniem ieguldījumiem slimnīcu informāciju sistēmās mēs nespēsim nodrošināt pacientiem tādu aprūpi, kādu viņi ir pelnījuši, turklāt mūsdienās tas ir arī pacientu drošības jautājums.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu ārstniecību un veselības aprūpi, mums Latvijā būtu vajadzīgas divu veidu datu kopas. Pirmā – gan ārstam, gan pacientam pieejama vispārīga informācija par pacienta veselības stāvokli, viņam veiktajām procedūrām un izmeklējumiem, – būtībā pacienta digitālais dvīnis. Otrā – jau daudz detalizētāka slimnīcu informācijas sistēma, kurā apkopots viss, kas ar pacientu šajā ārstniecības iestādē noticis: novērotie vitālie rādītāji, detalizēti procedūru un izmeklējumu apraksti, kas pieejami tikai ārstniecības personālam, nepieciešamības gadījumos tajos daloties ar citu iestāžu ārstiem. Šābrīža realitāte ir kardināli pretēja: E-veselība kalpo kā recepšu un slimības lapu platforma, kurā ievietotā informācija nav integrējama citās sistēmās un pilnvērtīgi izmantojama ārsta ikdienas darbā. Savukārt "Datamed" informācija ir nepilnīga, tajā nav pieejami dati par visiem pacientu izmeklējumiem no visām ārstniecības iestādēm, un to uztur privātuzņēmēji.

Lielākā daļa informācijas par sarežģītu pacientu ārstēšanu tiek “saražota” klīniskajās universitātes slimnīcās. Latvijā tādas ir trīs – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca), Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (Bērnu slimnīca). Lai uzlabotu ārstniecības procesus, kad pacients ārstējas vairākās slimnīcās, nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, kā arī novērstu dubultizmeklējumu veikšanu, visas trīs slimnīcas sākušas īstenot virkni aktivitāšu savstarpējai datu apmaiņai, piemēram, radioloģisko izmeklējumu apmaiņu un vēža pacientu datu nodošanu no Bērnu slimnīcas Stradiņa slimnīcai un Austrumu slimnīcai, pacientam sasniedzot pilngadību, kā arī citus pasākumus. 

Banner 280x280

Taču, ja padomājam, ka ir 2024. gads, digitālās revolūcijas laikmets un Latvija lepojas ar vienu no ātrākajiem internetiem pasaulē, bet par gadiem 40 vai pat 50 atpaliek no, piemēram, ASV slimnīcu elektronisko datu sistēmām, mūsu sasniegums nešķiet pārāk iespaidīgs.

Lai būtu skaidrs priekšstats, par kādu datu apjomu ir runa: Austrumu slimnīca katru gadu ārstē vairāk nekā miljonu pacientu, un katrai epizodei ir savs datu kopums. Mūsu slimnīcas arhīvu plauktu kopējais garums ir 8 kilometri, un visas šīs papīru grēdas saskaņā ar likumdošanas prasībām ir jāglabā 40 gadu. Tik ilgi, kamēr datus turpināsim pierakstīt uz papīra, digitālo dvīni izveidot neizdosies. Patlaban slimnīcās lietotā informācijas sistēma balstās word un pdf failos, kas faktiski nepieļauj nekādu analīzi – ne par to, cik valstij izmaksā viens pacients un kā tiek tērēta veselības aprūpei atvēlētā nauda, ne par to, kāds ir kopējais manipulāciju skaits, lai slimnīca varētu efektīvi organizēt darbu, plānot budžetu un izvēlēties piemērotākās metodes noteiktu diagnožu ārstēšanai. Universitāšu slimnīcu uzdevums ir nodrošināt arī zinātni un mūžizglītību, bet bez strukturētu datu pieejamības šo virzienu attīstība nav iedomājama. Neviens mākslīgais intelekts nevar izanalizēt pdf vai word dokumentus, tam vajag atbilstoši noteiktam algoritmam strukturētus elektroniskus datus, tāpēc par mākslīgā intelekta ienākšanu Latvijas medicīnā varam aizmirst, kamēr mums nav sistēmas, no kuras šos datus izgūt.

Daži piemēri, kā pilnvērtīga informācijas sistēma var uzlabot ne tikai ārsta, bet arī pacienta ikdienu. Piemēram, pacientam ar diabētu periodiski ir jādodas pie ārsta, lai kontrolētu analīzes un nepieciešamības gadījumā precizētu terapiju. Dzīve būtu daudz vienkāršāka un ārstu laiks – pieejamāks, ja pacients nodotu analīzes un informācijas sistēma automātiski brīdinātu ģimenes ārstu vai speciālistu par nepieciešamību sazināties ar pacientu tikai tad, ja analīzes uzrāda rezultātus ārpus normas. Vai arī cits piemērs: mēs slimnīcā katru gadu ārstējam ap 500 pacientu ar akūtu apendicītu, 20–25% gadījumu novēro komplicētas slimības formas – ja ārstiem ir vienuviet pieejama informācija par šiem gadījumiem, tos var analizēt, salīdzināt un uzlabot ārstēšanas un aprūpes procesu. Lūdzu, arī dramatisks piemērs: NMPD atved pacientu bezsamaņā, un viņš nevar pastāstīt par savām veselības problēmām, ikdienā lietotiem medikamentiem, alerģijām. Atsevišķās situācijās šādas informācijas neesamība, īpaši plānojot ķirurģisku iejaukšanos, var radīt draudus pacienta dzīvībai.

Ja runājam par naudu, nevajadzētu aizmirst, ka tādi izmeklējumi kā datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse, kā arī laboratoriskie izmeklējumi ir dārgi un lielākoties tiek finansēti no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Lai pacientu varētu ārstēt, ārstam ir vajadzīga šī informācija. Ja pacientam iestādē x pirms mēneša veikts kāds no dārgajiem izmeklējumiem, bet viņam nav attiecīga izraksta vai attēlu, šī procedūra, apmeklējot iestādi y vai iestājoties slimnīcā, jāatkārto. Nemaz nerunājot par gadījumiem kad atsevišķus izmeklējumus nav jēgpilni veikt biežāk kā noteiktā laika periodā, tomēr bez vēsturisko izmeklējumu pieejamības šādus secinājumus izdarīt nevar.

Austrumu slimnīca ir sākusi projektu jaunas sistēmas ieviešanai, pētot pasaulē aprobētās sistēmas, ko varam salāgot ar Latvijas finansiālajām iespējām. Mums nav jāizgudro jauns ritenis –  Eiropā un citur pasaulē ir sistēmas, kas lieliski darbojas, ļaujot universitātes slimnīcām pilnvērtīgi pildīt visas savas funkcijas: klīnisko darbu jeb ārstniecību, izglītojošo darbu, kopā ar universitātēm sagatavojot jaunos medicīnas speciālistus, un zinātnisko jeb pētniecības darbu. Un vēl ir jāņem vērā arī drošības aspekts – vairākums līdz šim izstrādāto vai adaptēto sistēmu neatbilst augstas datu drošības prasībām, kas ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā lielo kiberuzbrukumu skaitu Baltijas reģionā pēdējā laikā. Tāpēc mums jāmeklē tāds piemērs, kas nodrošina visas vajadzības.

Pašlaik Latvijā veselības aprūpei kopumā tiek tērēti iespaidīgi līdzekļi, un tas ir saprotami un apsveicami, jo drošība un veselība ir ilgtspējīgas valsts pamats. Mūsu nozare gadiem ilgi ir dzīvojusi naudas badā, katru reizi izdarot grūtas izvēles, kur ieguldīt pieticīgos līdzekļus: ja ir jāizvēlas – pirkt medicīnas iekārtas, remontēt nodaļu vai jēgpilni investēt informācijas tehnoloģijās, izvēle vienmēr nosliecas par labu “dzelžiem” un “ķieģeļiem”. Cilvēkiem ir vieglāk saprast taustāmas lietas – jaunas ēkas un iekārtas, nevis tīklus un sistēmas, kas atrodas kaut kādā mistiskā mākonī. Bet, lai droši un jēgpilni varētu nodrošināt ārstniecības pakalpojumus, bez izsmeļošas informācijas par pacienta veselību un ārstēšanas vēsturi to nepanākt. Tāpēc domāšanas veids ir jāmaina gan veselības aprūpē, gan valstī kopumā.

Latvijas sabiedrība noveco, veselības aprūpei būs vajadzīgs arvien vairāk naudas, tāpēc valsts budžeta līdzekļi ir jātērē atbildīgi un mērķtiecīgi, lai pakalpojums būtu maksimāli efektīvs pacientiem. Ceram jau nākamgad sākt jaunās informācijas sistēmas ieviešanu, lai varētu ārstēt pacientus 21. gadsimta kvalitātē, – tādā kvalitātē, kāda pienākas arī Latvijas pacientiem.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Slimnīcas / stacionārā ārstēšana":

Uzņēmumi nozarē "Slimnīcas / stacionārā ārstēšana"

Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs SIGULDA, SIA

Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs SIGULDA, SIA

Moderna diagnostika. Inovatīvas tehnoloģijas. Profesionāla komanda. Mājīga atmosfēra. Radioķirurģijas centrs Sigulda piedāvā labdabīgu un ļaundabīgu audzēju ārstēšanu ar Austrumeiropā modernāko robotu – CyberKnife® M6. Ar šo metodi var ārstēt primārus audzējus un metastāzes cilvēka ķermenī – galvā, mugurkaulā, prostatā, aknās, nierēs, plaušās un citur. CyberKnife robotizēto radioķirurģiju iespējams kombinēt ar citām audzēju ārstēšanas metodēm - ķirurģiju, staru terapiju un ķīmijterapiju. Mūsu speciālisti ir gatavi jums palīdzēt!

Nedēļas tēma

LIVEO complex – papildu šķiedrvielas ātrākai iedarbībai 

LIVEO complex – papildu šķiedrvielas ātrākai iedarbībai 

Cilvēka zarnu trakts ir sarežģīta ekosistēma, kurā mīt plašs klāsts mikroorganismu. Starp tiem īpašu lomu spēlē labās baktērijas – tās ne tikai iesaistās gremošanas procesos, bet arī piedalās imūnsistēmas veidošanā un atbalsta visa organisma labsajūtu.

Aktuālie piedāvājumi

21. gadsimta tendence: hronisks nogurums un nervu sistēmas pārslodze – ko ar to darīt? 

21. gadsimta tendence: hronisks nogurums un nervu sistēmas pārslodze – ko ar to darīt? 

Ja vēlaties to stiprināt, paaugstināt izturību pret stresu un atgūt iekšējās stabilitātes sajūtu, sāciet ar vienkāršiem, bet efektīviem soļiem. Šajā rakstā pastāstīsim, kādi ieradumi, uzturvielas un pieejas palīdz tikt galā ar spriedzi un atjaunot spēkus. 

Pētījumi apstiprina: ilgstoši ignorēts pat neliels dzirdes zudums palielina demences risku

Pētījumi apstiprina: ilgstoši ignorēts pat neliels dzirdes zudums palielina demences risku

Mūsdienās dzirdes problēmas skar arvien plašāku sabiedrības daļu – ne tikai seniorus, bet arī pusmūža cilvēkus un pat jauniešus. Vision Express dzirdes centri piedāvā Labas dzirdes abonementu – moderna pieeja, kas ļauj saņemt kvalitatīvus dzirdes aparātus un pilnu atbalsta pakalpojumu klāstu par pieejamu ikmēneša maksu.

Produkti un ieradumi, kas palīdz aknām tikt galā ar ikdienas slodzi 

Produkti un ieradumi, kas palīdz aknām tikt galā ar ikdienas slodzi 

Mūsu organisms katru dienu saskaras ar slēptu, taču ievērojamu slodzi. Taukvielām bagāta un pārstrādāta pārtika, medikamenti, slikta ekoloģija, hronisks stress, mazkustīgs dzīvesveids – tas viss iziet cauri mūsu ķermeņa galvenajam filtram: aknām. Tās nepārtraukti neitralizē toksīnus, sašķeļ taukus un regulē vielmaiņu. 

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

Riņķa ziede – dabas līdzeklis ādas kopšanai, dziedēšanai un veselības stiprināšanai

Riņķa ziede – dabas līdzeklis ādas kopšanai, dziedēšanai un veselības stiprināšanai

Katrā mājas aptieciņā jābūt šai ziedei, kas nosaukta tās radītāja Edgara Riņķa vārdā. Tās sastāvā ir tikai dabiskas, Latvijā iegūtas izejvielas, kas apvienotas padara ziedi par vērtīgu dabisku līdzekli dažādu ādas un veselības problēmu ārstēšanai.

Testa rezultāti: Kas ir SEIDIFERTY?

Testa rezultāti: Kas ir SEIDIFERTY?

Augustā Medicine.lv sadarbībā ar SIA Green Pharma piedāvāja testēt SEIDIFERTY – uztura bagātinātāju vīriešiem, kas veicina normālu auglību, reprodukciju un spermatoģenēzi.  

Tonējošā un dabiska iedeguma eļļa sejai un ķermenim

Tonējošā un dabiska iedeguma eļļa sejai un ķermenim

Septembrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Eirobaltik" zīmolu "MARUSHA Nord Ecosmetic" piedāvā testēt tonējošu un dabiska iedeguma eļļu sejai un ķermenim ar burkānu un smiltsērkšķu eļļām.

Testa rezultāti: Jaunais LIVEO complex – papildu šķiedrvielas ātrākai iedarbībai

Testa rezultāti: Jaunais LIVEO complex – papildu šķiedrvielas ātrākai iedarbībai

Augustā Medicine.lv sadarbībā ar Latvijas farmācijas uzņēmumu SIA “SAGITUS” piedāvāja testam pavisam jaunu produktu vēdera labsajūtai – LIVEO complex. 

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Inta Dinsberga un Dr. Dina Aldiņa: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Inta Dinsberga un Dr. Dina Aldiņa: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Slodzes jeb stresa urīna nesaturēšana un maksts atslābums – kāpēc veidojas šīs problēmas, un kā tās atrisināt? Dinsbergas klīnikas vadītāja Dr. Inta Dinsberga un Dr. Dina Aldiņa atbild uz šiem jautājumiem.

Siguldas Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Siguldas Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Desmit gadu laikā Siguldas Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs kļuvis par vietu, kur modernākās tehnoloģijas satiekas ar cilvēcīgu rūpi par pacientu. Šeit pieejama CyberKnife® M6 sistēma – mūsdienu tehnoloģiju robots audzēju ārstēšanai.

Uzņēmums, kura darbības sfēra var būt līdziga raksta tematikai:

Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs SIGULDA, SIA

Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs SIGULDA, SIA

Kontakti

  1. +371 20270077
  2. info@cyberknife-sigulda.com
  3. request@cyberknife-sigulda.com
  4. https://cyberknife-sigulda.com/

Darba laiks

  • P.900-1800
  • O.900-1800
  • T.900-1800
  • C.900-1800
  • P.900-1800
  • S.-
  • Sv.-

Juridiskie dati

  1. 40103771667
  2. LV40103771667
  3. 21.03.2014
  4. Lakstīgalas iela 13, Sigulda, Siguldas nov., LV-2150
  5. 2024

Apraksts

Moderna diagnostika. Inovatīvas tehnoloģijas. Profesionāla komanda. Mājīga atmosfēra. Radioķirurģijas centrs Sigulda piedāvā labdabīgu un ļaundabīgu audzēju ārstēšanu ar Austrumeiropā modernāko robotu – CyberKnife® M6. Ar šo metodi var ārstēt primārus audzējus un metastāzes cilvēka ķermenī – galvā, mugurkaulā, prostatā, aknās, nierēs, plaušās un citur. CyberKnife robotizēto radioķirurģiju iespējams kombinēt ar citām audzēju ārstēšanas metodēm - ķirurģiju, staru terapiju un ķīmijterapiju. Mūsu speciālisti ir gatavi jums palīdzēt!

 
Vairāk

Atslēgvārdi

Cyberknife, Cyberknife priekšrocības, kibernazis, robotizētā radioķirurģija, stereotaktiskā radioķirurģija, vēža ārstēšana, meningioma, neirinoma, Švanoma, auss nerva meningioma, acs melanoma, uveālā melanoma, trigeminālā neiralģija, vēža metastāzes galvā, prostatas vēzis, oligometastātisks prostatas vēzis, prostatas audzējs, prostatas vēža metastāzes, prostatas vēža recidīvs, vēža ārstēšana Siguldā, Radioķirurģijas centrs Sigulda, vēža ārstēšana ar Cyberknife, AVM, Arterio-venozā malformācija, galvas audzēju ārstešana, audzēju ārstēšana, SRC Sigulda, Siguldas slimnīcas radioķirurģijas centrs, metastāzes aknās, metastāzes plaušās, metastāzes galvas smadzenēs, metastāzes mugurkaulā, metastāzes limfmezglos, ķīmijterapeita konsultācijas, audzējs, audzēji, ļaundabīgs audzējs, vēzis, ķirurgs, radioķirurģija, staru terapija, ķīmijterapija.


Vairāk

Foto 5

Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centrs
Vēža ārstēšana
Audzēju ārstēšana
Ķīmijterapeita konsultācijas
Metastāžu ārstēšana

Mājas lapa internetā