medicine.lv skaitļos

Lietotāji online335
Aktīvie uzņēmumi12808
Nozares raksti1624
Ekspertu atbildes21477
Viedoklis: Katram pacientam savu digitālo dvīni jeb – kā beidzot ievest veselības aprūpi 21. gadsimtā? : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Viedoklis: Katram pacientam savu digitālo dvīni jeb – kā beidzot ievest veselības aprūpi 21. gadsimtā?

Freepik.com/ freepik
Foto: Freepik.com/ freepik

Raksta autori: Normunds Staņēvičs, Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs, un Haralds Plaudis, Austrumu slimnīcas valdes loceklis, profesors

Veselības aprūpes nozarē Latvijā ļoti trūkst vienotas informācijas sistēmas, kurā būtu pieejami un pilnvērtīgi lietojami dati par pacientiem. Ja ārstniecības iestādēm vispār ir digitālās datu sistēmas, parasti tās ir segmentētas un savstarpēji nesaistītas.  Kamēr pacients var ārstam izstāstīt savu slimības vēsturi, virzība ir saprotama, taču brīžos, kad, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) atved cilvēku bezsamaņā, datu trūkums var apdraudēt viņa dzīvību. Bez nopietniem ieguldījumiem slimnīcu informāciju sistēmās mēs nespēsim nodrošināt pacientiem tādu aprūpi, kādu viņi ir pelnījuši, turklāt mūsdienās tas ir arī pacientu drošības jautājums.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu ārstniecību un veselības aprūpi, mums Latvijā būtu vajadzīgas divu veidu datu kopas. Pirmā – gan ārstam, gan pacientam pieejama vispārīga informācija par pacienta veselības stāvokli, viņam veiktajām procedūrām un izmeklējumiem, – būtībā pacienta digitālais dvīnis. Otrā – jau daudz detalizētāka slimnīcu informācijas sistēma, kurā apkopots viss, kas ar pacientu šajā ārstniecības iestādē noticis: novērotie vitālie rādītāji, detalizēti procedūru un izmeklējumu apraksti, kas pieejami tikai ārstniecības personālam, nepieciešamības gadījumos tajos daloties ar citu iestāžu ārstiem. Šābrīža realitāte ir kardināli pretēja: E-veselība kalpo kā recepšu un slimības lapu platforma, kurā ievietotā informācija nav integrējama citās sistēmās un pilnvērtīgi izmantojama ārsta ikdienas darbā. Savukārt "Datamed" informācija ir nepilnīga, tajā nav pieejami dati par visiem pacientu izmeklējumiem no visām ārstniecības iestādēm, un to uztur privātuzņēmēji.

Lielākā daļa informācijas par sarežģītu pacientu ārstēšanu tiek “saražota” klīniskajās universitātes slimnīcās. Latvijā tādas ir trīs – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca), Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (Bērnu slimnīca). Lai uzlabotu ārstniecības procesus, kad pacients ārstējas vairākās slimnīcās, nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, kā arī novērstu dubultizmeklējumu veikšanu, visas trīs slimnīcas sākušas īstenot virkni aktivitāšu savstarpējai datu apmaiņai, piemēram, radioloģisko izmeklējumu apmaiņu un vēža pacientu datu nodošanu no Bērnu slimnīcas Stradiņa slimnīcai un Austrumu slimnīcai, pacientam sasniedzot pilngadību, kā arī citus pasākumus. 

Banner 280x280

Taču, ja padomājam, ka ir 2024. gads, digitālās revolūcijas laikmets un Latvija lepojas ar vienu no ātrākajiem internetiem pasaulē, bet par gadiem 40 vai pat 50 atpaliek no, piemēram, ASV slimnīcu elektronisko datu sistēmām, mūsu sasniegums nešķiet pārāk iespaidīgs.

Lai būtu skaidrs priekšstats, par kādu datu apjomu ir runa: Austrumu slimnīca katru gadu ārstē vairāk nekā miljonu pacientu, un katrai epizodei ir savs datu kopums. Mūsu slimnīcas arhīvu plauktu kopējais garums ir 8 kilometri, un visas šīs papīru grēdas saskaņā ar likumdošanas prasībām ir jāglabā 40 gadu. Tik ilgi, kamēr datus turpināsim pierakstīt uz papīra, digitālo dvīni izveidot neizdosies. Patlaban slimnīcās lietotā informācijas sistēma balstās word un pdf failos, kas faktiski nepieļauj nekādu analīzi – ne par to, cik valstij izmaksā viens pacients un kā tiek tērēta veselības aprūpei atvēlētā nauda, ne par to, kāds ir kopējais manipulāciju skaits, lai slimnīca varētu efektīvi organizēt darbu, plānot budžetu un izvēlēties piemērotākās metodes noteiktu diagnožu ārstēšanai. Universitāšu slimnīcu uzdevums ir nodrošināt arī zinātni un mūžizglītību, bet bez strukturētu datu pieejamības šo virzienu attīstība nav iedomājama. Neviens mākslīgais intelekts nevar izanalizēt pdf vai word dokumentus, tam vajag atbilstoši noteiktam algoritmam strukturētus elektroniskus datus, tāpēc par mākslīgā intelekta ienākšanu Latvijas medicīnā varam aizmirst, kamēr mums nav sistēmas, no kuras šos datus izgūt.

Daži piemēri, kā pilnvērtīga informācijas sistēma var uzlabot ne tikai ārsta, bet arī pacienta ikdienu. Piemēram, pacientam ar diabētu periodiski ir jādodas pie ārsta, lai kontrolētu analīzes un nepieciešamības gadījumā precizētu terapiju. Dzīve būtu daudz vienkāršāka un ārstu laiks – pieejamāks, ja pacients nodotu analīzes un informācijas sistēma automātiski brīdinātu ģimenes ārstu vai speciālistu par nepieciešamību sazināties ar pacientu tikai tad, ja analīzes uzrāda rezultātus ārpus normas. Vai arī cits piemērs: mēs slimnīcā katru gadu ārstējam ap 500 pacientu ar akūtu apendicītu, 20–25% gadījumu novēro komplicētas slimības formas – ja ārstiem ir vienuviet pieejama informācija par šiem gadījumiem, tos var analizēt, salīdzināt un uzlabot ārstēšanas un aprūpes procesu. Lūdzu, arī dramatisks piemērs: NMPD atved pacientu bezsamaņā, un viņš nevar pastāstīt par savām veselības problēmām, ikdienā lietotiem medikamentiem, alerģijām. Atsevišķās situācijās šādas informācijas neesamība, īpaši plānojot ķirurģisku iejaukšanos, var radīt draudus pacienta dzīvībai.

Ja runājam par naudu, nevajadzētu aizmirst, ka tādi izmeklējumi kā datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse, kā arī laboratoriskie izmeklējumi ir dārgi un lielākoties tiek finansēti no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Lai pacientu varētu ārstēt, ārstam ir vajadzīga šī informācija. Ja pacientam iestādē x pirms mēneša veikts kāds no dārgajiem izmeklējumiem, bet viņam nav attiecīga izraksta vai attēlu, šī procedūra, apmeklējot iestādi y vai iestājoties slimnīcā, jāatkārto. Nemaz nerunājot par gadījumiem kad atsevišķus izmeklējumus nav jēgpilni veikt biežāk kā noteiktā laika periodā, tomēr bez vēsturisko izmeklējumu pieejamības šādus secinājumus izdarīt nevar.

Austrumu slimnīca ir sākusi projektu jaunas sistēmas ieviešanai, pētot pasaulē aprobētās sistēmas, ko varam salāgot ar Latvijas finansiālajām iespējām. Mums nav jāizgudro jauns ritenis –  Eiropā un citur pasaulē ir sistēmas, kas lieliski darbojas, ļaujot universitātes slimnīcām pilnvērtīgi pildīt visas savas funkcijas: klīnisko darbu jeb ārstniecību, izglītojošo darbu, kopā ar universitātēm sagatavojot jaunos medicīnas speciālistus, un zinātnisko jeb pētniecības darbu. Un vēl ir jāņem vērā arī drošības aspekts – vairākums līdz šim izstrādāto vai adaptēto sistēmu neatbilst augstas datu drošības prasībām, kas ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā lielo kiberuzbrukumu skaitu Baltijas reģionā pēdējā laikā. Tāpēc mums jāmeklē tāds piemērs, kas nodrošina visas vajadzības.

Pašlaik Latvijā veselības aprūpei kopumā tiek tērēti iespaidīgi līdzekļi, un tas ir saprotami un apsveicami, jo drošība un veselība ir ilgtspējīgas valsts pamats. Mūsu nozare gadiem ilgi ir dzīvojusi naudas badā, katru reizi izdarot grūtas izvēles, kur ieguldīt pieticīgos līdzekļus: ja ir jāizvēlas – pirkt medicīnas iekārtas, remontēt nodaļu vai jēgpilni investēt informācijas tehnoloģijās, izvēle vienmēr nosliecas par labu “dzelžiem” un “ķieģeļiem”. Cilvēkiem ir vieglāk saprast taustāmas lietas – jaunas ēkas un iekārtas, nevis tīklus un sistēmas, kas atrodas kaut kādā mistiskā mākonī. Bet, lai droši un jēgpilni varētu nodrošināt ārstniecības pakalpojumus, bez izsmeļošas informācijas par pacienta veselību un ārstēšanas vēsturi to nepanākt. Tāpēc domāšanas veids ir jāmaina gan veselības aprūpē, gan valstī kopumā.

Latvijas sabiedrība noveco, veselības aprūpei būs vajadzīgs arvien vairāk naudas, tāpēc valsts budžeta līdzekļi ir jātērē atbildīgi un mērķtiecīgi, lai pakalpojums būtu maksimāli efektīvs pacientiem. Ceram jau nākamgad sākt jaunās informācijas sistēmas ieviešanu, lai varētu ārstēt pacientus 21. gadsimta kvalitātē, – tādā kvalitātē, kāda pienākas arī Latvijas pacientiem.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Slimnīcas / stacionārā ārstēšana":

Uzņēmumi nozarē "Slimnīcas / stacionārā ārstēšana"

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Vērtīgi padomi par veselību, uzturu, rehabilitāciju, skaistumkopšanu, farmāciju, veselīgu dzīvesveidu kā iedzīvotājiem, tā profesionāļiem. Portālā ir iespēja uzdot sev interesējošo jautājumu ārstiem-speciālistiem, piedalīties foruma diskusijās, kā arī atrast vajadzīgo preci vai pakalpojumu - pieejama informācija par vairāk nekā 12 000 nozares uzņēmumu. Ja tev ir medicīnas jomas uzņēmums vai esi nozares profesionālis - tava mērķauditorija ir portālā medicine.lv! Pastāsti par savu pakalpojumu vai preci, uzlabo atrodamību, stiprini reputāciju un iegūsti jaunus klientus, izvietojot portālā biznesa profilu, rakstus un banerus, kā arī izmantojot citus digitālā mārketinga risinājumus!

Nedēļas tēma

Tu mīli sauli, bet vai tā mīl tevi? Pārmērīgas sauļošanās ietekme uz ādu

Tu mīli sauli, bet vai tā mīl tevi? Pārmērīgas sauļošanās ietekme uz ādu

Arvien vairāk siltais laiks par sevi liek manīt, kas liek domāt par to, ka drīz jau varēsim sauļoties. Lai kā mums patiktu šis process, pārmērīga saules iedarbība ir būtisks faktors, kas izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanos jeb fotonovecošanos. Kā pasargāt sejas ādu no saules, zilās gaismas un apkārtējās vides piesārņojuma?

Aktuālie piedāvājumi

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips ir kļuvis īpaši iecienīts gan profesionālu sportistu, gan arī amatieru vidū. Tas ir praktiski nemanāms, tajā pašā laikā sniedz neatsveramu atbalstu, piedāvājot plašas iespējas gan traumu profilaksē, gan arī ārstēšanā. Uzlabo kustību brīvību kopā ar TONUS ELAST kinezioloģisko teipu! Konsultējies ar speciālistu, lai noskaidrotu, kā kinezioloģiskais teips var palīdzēt tavā ikdienā!

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika pēdējos gados ir kļuvusi populāra, un veiktie pētījumi un testi nepārtraukti pēta to efektivitāti un drošību. Tāpat arī tiek vērtēta kolagēna produktu ietekme uz ādas elastību, mitrināšanu un grumbu samazināšanos.

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Pēc smagas operācijas un ilgstošas rehabilitācijas Roberto Meloni ir atkal vesels, bet atzīst, ka daudzus mēnešus esot bijis ļoti norūpējies, vai spēs atkal normāli staigāt. Roberto stāsta par savu pieredzi, lietojot Latvijā ražotu produktu – Epsorīnu.

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: Acorus Balance Fiber – šķiedrvielu kompleksi tavai veselībai!

Testa rezultāti: Acorus Balance Fiber – šķiedrvielu kompleksi tavai veselībai!

Martā Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Dabas tēja" piedāvāja testēt "Acorus Balance Fiber" šķiedrvielu kompleksu.

Testa rezultāti: Līga Nature SPA Hialuronskābes serums intensīvai ādas mitrināšanai

Testa rezultāti: Līga Nature SPA Hialuronskābes serums intensīvai ādas mitrināšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Salons Līga" piedāvāja izmēģināt Hialuronskābes serumu ar dabīgu aktīvo vielu komponenti Pentavitin® intensīvai ādas mitrināšanai.

Testa rezultāti: “Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

Testa rezultāti: “Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

Aprīlī Medicine.lv sadarbīobā ar starptautisko zīmolu “Coral Club” piedāvāja testēt uztura bagātinātāju “Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai.

Testa rezultāti: RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai "Liepa"

Testa rezultāti: RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar dabiskās kosmētikas zīmolu RUUTe® piedāvāja testēt sejas ādu attīrošo pieniņu "Liepa", kas domāts jebkuram sejas ādas tipam un ko var izmantot arī acu zonai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.

VC4 Baltijas vēnu klīnika, dr. Žoržs Žabūrs: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

VC4 Baltijas vēnu klīnika, dr. Žoržs Žabūrs: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Žoržs Žabūrs ir asinsvadu ķirurgs, asinsvadu ultrasonogrāfijas speciālists un flebologs. Pirmais Baltijā veicis vēnu operāciju, pielietojot hipnozi. Žoržs Žabūrs ir arī Latvijas Asinsvadu ķirurgu biedrības biedrs, Latvijas Flebologu biedrības biedrs, Eiropas Asinsvadu ķirurgu biedrības biedrs.

Uzņēmums, kura darbības sfēra var būt līdziga raksta tematikai:

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Kontakti

  1. +371 67770711
  2. +371 67770727
  3. serviss@latvijastalrunis.lv
  4. https://medicine.lv/
  5. +371 67770557
  6. redakcija@medicine.lv

Darba laiks

  • P.800-1700
  • O.800-1700
  • T.800-1700
  • C.800-1700
  • P.800-1600
  • S.-
  • Sv.-

Juridiskie dati

  1. 40003050681
  2. 27.12.1991
  3. 17.10.2003
  4. Rīga, Blaumaņa iela 38/40, LV-1011
  5. 2023

Apraksts

Vērtīgi padomi par veselību, uzturu, rehabilitāciju, skaistumkopšanu, farmāciju, veselīgu dzīvesveidu kā iedzīvotājiem, tā profesionāļiem. Portālā ir iespēja uzdot sev interesējošo jautājumu ārstiem-speciālistiem, piedalīties foruma diskusijās, kā arī atrast vajadzīgo preci vai pakalpojumu - pieejama informācija par vairāk nekā 12 000 nozares uzņēmumu. Ja tev ir medicīnas jomas uzņēmums vai esi nozares profesionālis - tava mērķauditorija ir portālā medicine.lv! Pastāsti par savu pakalpojumu vai preci, uzlabo atrodamību, stiprini reputāciju un iegūsti jaunus klientus, izvietojot portālā biznesa profilu, rakstus un banerus, kā arī izmantojot citus digitālā mārketinga risinājumus!

 
Vairāk

Atslēgvārdi

Medicīna, farmācija, rehabilitācija, veselība.

Medicīna, farmācija, rehabilitācija, veselība, ambulatorā palīdzība, ambulance, stacionārs, acu ārsts, ārstu komisijas, ārstu privātprakses, privātprakses, doktorāti, speciālisti, poliklīnika, poliklīnikas, veselības centri, dermatoloģija, diagnostika, elpceļu, plaušu slimības, endokrinoloģija, diabēts, fitoterapija, fleboloģija, vēnu saslimšana, gastroenteroloģija, gremošanas sistēma, ginekoloģija, dzemdības, kardioloģija, sirds un asinsvadu slimības, laboratorija, medicīnas iekārtas, instrumenti, piederumi, palīglīdzekļi, medicīnas literatūra, narkoloģija, atkarību ārstēšana, neiroloģija, nervu sistēmas saslimšanas, onkoloģija, ļaundabīgie audzēji, osteopātija, osteoporoze, otorinolaringoloģija, otolaringologs, LORS, pediatrija, bērnu veselība, plastiskā ķirurģija, rekonstruktīvā ķirurģija, podoloģija, pēdu aprūpe, vakcinācija, psiholoģija, psihoterapija, psihiatrija, reimatoloģija, kaulu, locītavu un saistaudu slimības, seksopatoloģija, seksuālā veselība, slimnīca, slimnīcas, stacionārs, traumatoloģija, ortopēdija, ķirurģija, triholoģija, matu veselība, uroloģija, veneroloģija, ādas veselība, zobārstniecība, mutes veselība, farmācija, homeopātija, medikamentu ražošana, aptiekas, rehabilitācija, fizioterapija, pirts, sauna, skaistumkopšanas salons, SPA, Biokosmētika, frizētavas, sanitārie dienesti, sociālā aprūpe, solārijs, veselības apdrošināšana, veselīgs uzturs, produktu testi, produktu atsauksmes, ziņas, medicīna enciklopēdija, digitālie pakalpojumi, reklāmraksti, baneri, biznesa profils, SEO, medicīnas ziņas, veselības padomi.


Vairāk

Saistītie resursi

Foto 7

medicine.lv aktuālie piedāvājumi
medicine.lv jautājumi un atbildes
medicine.lv meklēšana uzņēmumos
medicine.lv populārā medicīnas enciklopēdija pme
medicine.lv raksti
medicine.lv vizuālā reputācijas kampaņa
medicine.lv ziņas

Mājas lapa internetā