Viedoklis: Jaunais normālais – pārtikas drošība. Vai “veselīgs” un “garšīgs” iet roku rokā?

Raksta autore: Ingūna Strode, SIA “Reitan Convenience Latvia” (zīmoli “Narvesen” un “Caffeine”) pārtikas kvalitātes vadītāja

Veselīga dzīvesveida tendences liek cilvēkiem visā pasaulē pārskatīt savus paradumus, lai uzlabotu veselību, pašsajūtu un izskatu, celtu dzīves kvalitāti un gūtu prieku no katras dienas. Ēdiens ir viena no pirmajām jomām, kuru skar lielās pārmaiņas – daļēji tāpēc, ka mainīt ēšanas paradumus ir salīdzinoši vieglāk: pārtikas produktus mēs varam apskatīt, aptaustīt, pasmaržot un nolemt, ka dārgākā biete no bioloģiskās lauksaimniecības pat drusku savītusi izskatās apetītelīgāka par nezināmas izcelsmes dārzenīti bez jebkāda aromāta. Sarežģītāk ir ar saliktajiem produktiem, kuru sastāvs atšifrēts sīkā drukā uz mazītiņas etiķetes. Tomēr arvien biežāk cilvēki patiešām iedziļinās šajos aprakstos un meklē iespēju ēst “tīrus” produktus.

Clean eating – modes tendence un nepieciešamība

Ko tad īsti nozīmē jēdziens clean eating jeb tulkojumā no angļu valodas “tīrā ēšana”? Kaut arī pirmā asociācija varētu rasties ar rūpīgi mazgātiem zaļumiem, jēdziens ir krietni plašāks (ietver arī burtiskā nozīmē tīru pārtiku). Būtībā “tīrā ēšana” nozīmē izvēlēties uzturā produktus, kas ir tuvi to dabiskajai izcelsmei. Plastmasas iepakojumi un pārtikas piedevas ir salīdzinoši jauns izgudrojums, kas ir atstājis nelabvēlīgu ietekmi gan uz pasauli, gan uz mums. Industriālās attīstības gados esam strauji nonākuši pie ļoti piesārņotas pārtikas. Ilgi derīguma termiņi ir kļuvuši svarīgāki par veselīguma aspektiem. Piesārņota pārtika un vide ir atstājusi jūtamu nospiedumu uz sabiedrības veselību, arvien vairāk parādoties dažādām alerģijām, hroniskām un onkoloģiskām saslimšanām. Kā arī uz mūsu visu kopīgajām mājām – planētu, liekot steidzami meklēt veidus, kā mazināt cilvēces CO2 pēdu.

“Tīrā ēšana” ietver arī bioloģiskos un ekoloģiskos produktus ar atbilstošiem sertifikātiem. Tas nozīmē, ka šie produkti ir audzēti bioloģiskajās lauksaimniecībās, un, ja tie ir salikti produkti (t. i., tādi, kas nav tikai, piemēram, dārzenis vai piens tīrā veidā, bet sastāv no vairākām sastāvdaļām), arī katrai to atsevišķajai sastāvdaļai, piemēram, cukuram vai pipariem, ir jābūt biosertifikātam. Tāpat “tīrās ēšanas” jēdziens apzīmē dažādas diētas, piemēram, vegānismu, kas vienlaikus ne tikai nekaitē, bet arī sniedz papildu ieguvumus cilvēka veselībai un mazina ietekmi uz vidi, mudinot atteikties no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tātad par “tīro ēšanu” varam saukt cilvēkam un videi draudzīgu ēšanas paradumu kopumu.

Pārtikas drošība – svarīga, taču nozīme ir arī garšai un cenai

Nenoliedzami sabiedrība kļūst arvien izglītotāka par dažādiem pārtikas drošības aspektiem. Ja vecmāmiņu jaunībā iepelējušu biezpienu mierīgi varēja apcept un ēst, tagad no nekvalitatīva ēdiena atteiksies lielākā daļa sabiedrības. Ir pierādīts, ka bojātos produktos esošā mikroflora var izraisīt dažādas pārtikas saindēšanās.

Kā rāda “Narvesen” pieredze, pircēji izvērtē produkta derīguma termiņu, izvēloties to veikala plauktā. Svarīgs kritērijs ir veselīguma norādes jeb atzīmes uz etiķetes, ka produkts satur vairāk šķiedrvielu, olbaltumvielu, vitamīnu vai minerālvielu, mazāk pievienotā cukura un piesātināto taukskābju. Patērētājs pievērš uzmanību arī E vielām un to daudzumam produktā, tomēr jāpatur prātā, ka ne visas E vielas ir kaitīgas. Pareizos daudzumos lietojot dabiskas izcelsmes E vielas, produktam var piešķirt nepieciešamās garšas, krāsas, tekstūras īpašības un mikrobioloģisko noturību. Arī saprotamas un zināmas lietas kā etiķis un citronskābe ir E vielas. Par limitēto E vielu klātbūtni (t. i., tādu, kuru lietošana Eiropas Savienībā ir ierobežota) uz produkta iepakojuma ir jābrīdina, taču katram reģionam šādu vielu saraksts ir atšķirīgs, piemēram, ko drīkst ASV, to nedrīkst Eiropas Savienībā. Pircēju sarežģītās attiecības ar E vielām sagādā ne mazums galvassāpju ražotājiem: patērētāji grib veselīgu, “tīru” produktu un tajā pašā laikā vēlas, lai tas derīguma termiņa pēdējā dienā izskatītos tikpat skaisti kā pirmajā, lai produktu var droši lietot uzturā ilgāk nekā vienu ēdienreizi, lai tiktu saglabātas garšas, krāsas, konsistences, smaržas īpašības. Tāpat daudzi raizējas par alergēnu klātbūtni produktos, jo alerģijas kļūst arvien izplatītākas, cilvēki pārzina savas veselības problēmas un rūpīgi pēta, ko drīkst un ko nedrīkst ēst.

Kaut arī interese par produktu sastāvu pieaug, daudzu pircēju izvēles joprojām būtiski ietekmē produkta cena. Vienlaikus apgalvojums, ka veselīgs produkts noteikti ir negaršīgs un dārgs, jau krietnu laiku vairs neatbilst patiesībai. Pirms dažiem gadiem iecienīto produktu “veselīgākas” alternatīvas vēl bija maz pieejamas, taču šobrīd ražotāji piedāvā virkni inovatīvu produktu ar oriģināliem līdzvērtīgām garšām. Paplašinoties pieejamībai, “veselīgie” un ne tik “veselīgie” produkti ir nopērkami apmēram vienā cenu kategorijā. Izņēmums ir produkti no bioloģiskajām lauksaimniecībām, jo bioloģiskā saimniekošana ir ievērojami dārgāka par rūpniecisko.

Būtiski arī ilgtspējas aspekti

Līdzās produktu “tīrībai” arvien vairāk pircēju pievērš uzmanību pārtikas ilgtspējai. To novērtēt palīdz dažādi sertifikāti, piemēram, Fair Trade jeb godīgas tirdzniecības apliecinājums. Tas norāda, ka palmu eļļa, kafijas pupiņas vai šokolāde ir iegūta atbildīgā ceļā.

Aktualizējas arī CO2 mazināšanas iespējas planētas nākotnes vārdā. Tas mudina daļu pircēju atteikties no dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, sojas, palmu eļļas un citiem riska produktiem, kuru iegūšana prasa milzīgu dabas resursu patēriņu. Piemēram, ap 77% [1] lauksaimniecībā izaudzētā tiek pārvērsts lopbarībā. Tāpēc arvien biežāk gaļas produktiem tiek meklēti alternatīvi risinājumi. Domāju, ka galvenais cilvēces uztura problēmu cēlonis ir ne tik daudz pašā gaļas ēšanas faktorā, cik līdzsvara un samērības trūkumā – audzējot un pārstrādājot dzīvnieku izcelsmes produktus, neizbēgami ir vajadzīgi milzīgi resursi, kuru ieguvē savukārt ieguldām nesamērīgi daudz.

Pircējiem arvien svarīgāka ir produkta izsekojamība. Kādam fakts, ka viņa iecienītā kafija ievesta tieši no Hondurasas, Nikaragvas vai Brazīlijas, ir svarīgs garšas un smaržas īpašību dēļ, citam – pārliecības vārdā. Mazumtirgotājiem ir jāspēj nodrošināt caurspīdīgumu visā produkta dzīves ciklā: no audzēšanas un ražošanas  līdz piegādei un novietošanai veikala plauktā. Līdz ar pircēju prasībām un tirgotāju atbildības izjūtu mainās arī pārtikas drošības uzraudzības metodes – arvien biežāk izmantojam digitālos risinājumus, kas ļauj daudz ātrāk, ērtāk un precīzāk noteikt pārtikas kvalitāti un drošību. Dažādas datubāzes ļauj noteikt produkta ceļu no ražotāja līdz pircējam, bet digitāla saziņa ar kontrolējošajām iestādēm – ātrāk veikt nepieciešamos testus vai saņemt vajadzīgās atļaujas.

“Tīrās ēšanas” pamatprincips – nebaidīties no nezināmā

Sabiedrības interese par “tīro ēšanu” un līdz ar to pieprasījums mainās visā pasaulē: tā ir jauna, strauji augoša tendence, kas liek tirgotājiem sortimentā iekļaut arvien vairāk produktu ar rūpīgi pārdomātu sastāvu – gan saldumu, gan pusdienu ēdienu un pat ātro uzkodu segmentā, kur savu nišu veiksmīgi ieņem, piemēram, vegāniskie burgeri un hotdogi. Kaut arī to pārdošanas apjomu pagaidām nevar salīdzināt ar tradicionālajiem gaļas produktiem, specifisko diētu nozare nepārtraukti attīstās. Mēs pagaidām mazliet atpaliekam no Eiropas valstīm. Vēsturiski situācija veidojusies tā, ka ziemeļnieki uzturā lieto galvenokārt gaļu, piena produktus, to ko varam izaudzēt un saglabāt ziemai. Tomēr atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm mums ir lieliska priekšrocība izvēlēties, ko un kā ēst, jo iespēju veidot ēdienkarti saskaņā ar savu pārliecību un organisma prasībām mūsdienās netrūkst.

Domāju, ka tuvākajā nākotnē arvien vairāk uzmanības pievērsīsim produktu uzturvērtībai un labumam, ko varam no konkrētā produkta iegūt. Domāju, ka pieņemsies spēkā tendence izvēlēties šķiedrvielām, papildu olbaltumvielām un vitamīniem bagātas uzkodas, ar kurām nepieciešamo uzturvielu dienas devu iespējams uzņemt ātrāk un ar mazāku ēdiena porciju, nekā izvēloties tradicionālos produktus. Katram  jāiepazīst sevi, lai nešaubīgi zinātu, kādas uzturvielas organismam ir vairāk vajadzīgas, ko ēst nebūtu ieteicams un cik daudz kaloriju dienā vajadzētu uzņemt.

Tiem, kuri tikai uzsāk ceļu “tīrās ēšanas” pasaulē,  ieteiktu, pirmkārt, pamēģināt ko jaunu un  atklāt jaunus produktus. Ne vienmēr tas, ko esat ēduši gadiem, ir pats labākais organismam. Otrkārt, nebaidīties pamest savu komforta zonu – pareizi lietota E viela var būt laba un vērtīga. Treškārt, iedziļināties visā, ko izvēlaties, – arī ēdienā, ko liekat savā šķīvī. Iegūstot jaunas zināšanas, mēs varam mainīt paradumus, iegūt jaunu pieredzi un veicināt gan planētai, gan sev pašiem veselīgāku dzīvesveidu.