VIDUSAUSS IEKAISUMS
auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums. Vidusauss iekaisums var būt akūts vai hronisks. Akūts vidusauss iekaisums parasti sākas, infekcijai iekļūstot vidusausī pa dzirdes kanālu no deguna dobuma vai deguna blakusdobumiem (sakarā ar aizdegunes iekaisumu), bet infekciju slimības gadījumā (gripa, skarlatīna) arī ar asinīm. Ar vidusauss iekaisumu biežāk slimo bērni. Tā attīstību sekmē iesnas vai adenoīdi. Akūta vidusauss iekaisuma gaita var būt dažāda. Vieglos gadījumos ir sāpes ausis un pasliktināta dzirde, smagos - paaugstināta t°, vidusauss sastruto, un strutas izlaužas uz āru caur bungplēvīti. Ja ierosinātājs ir vīruss, atdalījumi no auss var būt asiņaini (visbiežāk sakarā ar gripas infekciju). Sāpes var būt ļoti stipras, durošas un pulsējošas; tās samazinās, līdzko auss sāk strutot. Akūts vidusauss iekaisums turpinās ne ilgāk par 3-4 nedēļām. Biežākās komplikācijas - deniņu kaula aizauss paugura iekaisums (mastoidīts), iekšējās auss iekaisums (labirintīts). Ja akūto vidusauss iekaisumu laikus sāk ārstēt, cilvēks pilnīgi izveseļojas un dzirde atjaunojas.
Hronisks vidusauss iekaisums var rasties, ja slimnieks neievēro ārsta norādījumus, ja organisms novājināts vai degunā un aizdegunē ir hroniski infekciju perēkļi, kā arī tad, ja mikrobi ir ļoti virulenti un medikamenti uz tiem neiedarbojas. Hroniskam vidusauss iekaisumam raksturīgs pastāvīgs bungplēvītes bojājums, regulāra vai periodiska auss strutošana, traucēta dzirde. Ja process skar kaulu, iekaisums var izplatīties uz iekšējo ausi, asinsvadiem, smadzenēm un to apvalkiem. Komplikāciju pazīmes - galvassāpes, augsta t°, drebuļi, reibonis; atdalījumi no auss nepatīkami ož. Vidusauss iekaisumu ārstē ar antibiotikām, ausu pilieniem, ziedēm, iepūderēšanu. Ja izveidojušās komplikācijas, ārstē ķirurģiski.
